Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
2. jūnijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā (RCB) (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) RCB sabiedrības integrācijas projekta “Iekļaujošā bibliotēka” ietvaros notika Rīgas domes Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes locekles Santas Survilas lekcija “Par komunikāciju ar personām, kurām ir kustību traucējumi”.
Projekta “Iekļaujošā bibliotēka” 1. posmā RCB darbinieki trijos tiešsaistes semināros dalījās pieredzē par darbu ar personām, kurām ir redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumi. Semināru rezultātā tika aktualizēts sociāli atbildīgais darbs, ko veic bibliotēku darbinieki gan ikdienas klientu apkalpošanas darbā, gan sadarbojoties ar dažādām iestādēm, kas aizstāv personu ar invaliditāti intereses. Projekta 2. posms paredz vairākas izglītojošas profesionālu speciālistu lekcijas par vides pieejamības un komunikācijas jautājumiem darbā ar projekta mērķgrupu.
Lektore Santa Survila stāstīja par to, kā īstenot efektīvu komunikāciju ar personām, kurām ir kustību traucējumi. Vienāda attieksme ir pirmais noteikums pozitīvai saskarsmei. Ar personu, kurai ir invaliditāte, jārunā tāpat kā runātu ar jebkuru cilvēku, nefokusējot uzmanību uz viņa invaliditāti. Svarīgs ir acu kontakts, nepastarpināta uzruna, normāls balss tonis un cieņpilna attieksme. Jāņem vērā, ka ne vienmēr cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, tādēļ būtiski vispirms noskaidrot, vai un kāda tieši palīdzība ir vajadzīga. Personas ar invaliditāti personīgajā telpā ietilpst arī šīs personas ratiņkrēsls, kruķi, staigulis vai kāds cits pārvietošanās palīglīdzeklis. Lekcijas dalībniekiem tika dota iespēja uz brīdi izmēģināt, kā ir pārvietoties ratiņkrēslā, un cik pieejamas cilvēkam ratiņkrēslā ir bibliotēkas telpas.
Vides pieejamība ir ļoti noteicošs faktors cilvēku ar kustību traucējumiem dzīvē. Ik dienu jāpārvar dažādi šķēršļi. Daudzkārt ir nepieciešama asistenta, atbalsta personas palīdzība, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu sociālo dzīvi. Bieži vien cilvēkiem trūkst informācijas par to, kur un kā saņemt palīdzību, piemēram, pārvietošanās palīglīdzekļus, kurus ikviens, kam ir tāda nepieciešamība, var saņemt valstī noteiktajā kārtībā.
Svarīgi, lai sabiedrība parāda savu izpratni un iekļaujošu attieksmi pret personām ar invaliditāti. Ikvienam būtu jāiestājas par cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanos sabiedrības aktivitātēs, uzlabojot vides pieejamību un pilnveidojot komunikāciju. Svarīgs ir cilvēks, nevis viņa invaliditāte.
Lekcijas ietvaros tika demonstrēti cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības nevalstiskās organizācijas “Apeirons” sagatavotie video materiāli par komunikācijas jautājumiem, kā arī dokumentāli video stāsti par iedvesmojošiem cilvēkiem. Šos un vēl citus video ikviens var noskatīties šeit:
https://www.apeirons.lv/videos/etika/
https://www.apeirons.lv/videos/stasti/
Rīgas Centrālās bibliotēkas projekts “Iekļaujošā bibliotēka” saņēma finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sociālās integrācijas veicināšanas jomā.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas Centrālās bibliotēkas
Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Santa Mūrniece
