Rudens fotoakcija “Iemūžini mājvietu”
Latvijas kultūras mantojuma pašreizējais stāvoklis ir traģisks. Laukos siro mantraču brigādes ar metāla detektoriem, kas katastrofālā tempā un apjomos izrakņā gan valsts aizsardzībā ņemtos objektus, gan pētniekiem vēl nezināmas senvietas.
Vecās klētiņas un citas senas celtnes šobrīd tiek intensīvi zāģētas kokmateriālos, sabrūk laika zoba saēstas, vai labākajā gadījumā pārbūvētas, zaudējot savu kultūrvēsturisko vērtību. Metāllūžņos aiziet vecie darbarīki, ēku būvdetaļas, un antīki transporta līdzekļi. Importa stādu un sēklu invāzija iznīcina vietējo ģenētisko mantojumu.
Skaidrs, ka ar pašreiz atvēlētajiem valsts līdzekļiem visu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt nav iespējams. Ir nepieciešama aktīva rīcība, lai nākamajām paaudzēm saglābtu kaut daļu šo vērtību.
Mēs katrs varam dot nozīmīgu ieguldījumu mūsu kopīgā mantojuma glābšanā. Šobrīd steidzamākais, lētāk un vieglāk īstenojamais darbs būtu vecās apbūves fotofiksācija. Ja nav iespējams veco apbūvi saglabāt dabā, mēs varam to iemūžināt vismaz fotogrāfijā. Protams, mēs būsim priecīgi par katru fotouzņēmumu, tomēr lai pilnvērtīgi fiksētu mājvietu, nepieciešami 30 – 100 kadri, atkarībā no platības, ēku skaita un sarežģītības. Agrāk tāds fotogrāfiju skaits izmaksātu lielu naudu, bet šobrīd, strādājot ar digitālo fotoaparātu ir nepieciešams tikai pietiekami ietilpīga atmiņas karte un cietais disks.
LNB Digitālās bibliotēkas portāla “Zudusī Latvija” veidotāji, Vides Aizsardzības Klubs, Latvijas Etnokultūras Centrs, aicina cilvēkus iesaistīties kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanā, lai veidotu kopīgu elektronisko datubāzi.
Kā fiksēt? Veicot fotofiksāciju ir svarīgi piefiksēt visu iespējamo informāciju par ēkas apkārtni, konstrukciju, būvdetaļām un citām niansēm. Fotografējot mājvietu vajadzētu fiksēt kompleksa kopskatu no vairākiem, vēlams augstākiem punktiem (paugurs, liels akmens…), katru ēku vajadzētu fotografēt no visiem četriem stūriem un visām četrām sienām. Tāpat atsevišķi vajadzētu piefiksēt visas būvdetaļas (logus, durvis, eņģes, durvju rokturus, jumta dekorus, dažādus kokgriezumus u.c.). Ja iespējams, fiksējamas arī iekštelpas (gadījumos, ja īpašnieks piekrīt, vai ēka jau ir pamesta un izdemolēta). Sīkākas instrukcijas tiks ievietotas tuvākajā laikā.
Ko fiksēt? Rietumeiropā par kultūrvēsturiskām celtnēm uzskata visas ēkas, kas celtas līdz 1940. gadam. Pēc šī kritērija varam vadīties arī mēs. Protams, ja atmiņas karte pietiekami ietilpīga, vajadzētu (varbūt ne tik detalizēti) fiksēt arī vēlāku laiku celtnes, jo arī tā ir mūsu vēsture. Jebkurā gadījumā senās mājvietas vajag fiksēt arī tad, ja māju vietā tagad ir, drupas, pāris koki vai pat tīrums. Ar steigu jāfiksē vecās mājvietas, kur vēl ir saglabājušies kaut nedaudz satrunējušas koka daļas, jo pat sapuvis baļķu vainags var pastāstīt par to, kāda šī celtne bijusi. Tāpat jāfiksē mūra ēkas, to paliekas un protams arī citi interesanti objekti – kaļķu cepļi, veco tiltiņu paliekas un vecās ceļu vietas, kas remontdarbu rezultātā bieži tiek pārveidotas.
Kāda papildinformācija nepieciešama? Protams, ka fotofiksācijas gaitā var gadīties sastapt cilvēkus, kas zina var daudz vairāk, kā nepieciešams šai fotoakcijai – ziņas par dažādiem vēstures notikumiem, senus nostāstus, ticējumus u.c. Tāpēc, ja vien iespējams, iesakām dodoties ekspedīcijās ņemt līdz diktafonu. Protams, mūs interesē arī informācija par katras mājvietas agrākajiem īpašniekiem un iemītniekiem, ļoti svarīgi zināt, kādam pagastam mājvieta piederēja pirms 2. pasaules kara, vai nav mainīts nosaukums. Tomēr pati svarīgākā informācija ir atrašanās vieta kartē (kaut aptuveni, ja mājvieta krūmos ieaugusi). Protams, ideālā gadījumā noderētu arī GPS koordinātes. Protams, nostāstu un ticējumu un citu atmiņu pierakstīšana var aizņemt daudz laika, tomēr ļoti svarīgi šobrīd ir ievākt informāciju par vēl saglabātajiem vietējiem kultūraugiem, kas Latvijā audzēti vismaz 30 gadus (augļu kokiem, ogu krūmiem, ģimenes sīpoliem, ķiplokiem, pākšaugiem, rabarberiem, mārrutkiem, kartupeļiem, garšaugiem (lupstāju, dievkociņu u.c.) graudaugiem, u.c.). Augiem, kam iespējams, aicinām paņemt paraugam sīpolus, sēklas vai bumbuļus, (obligāti jāpaņem arī dāvinātāja kontaktinformācija) sazināties ar Līgu Lepsi no Pūres DIS tālr: 26185596, e-pasts: liga.lepse@puresdis.lv
Protams, būtu labi, ja katrā Latvijas novadā, katrā pagastā būtu cilvēki, kas sistemātiski strādātu pie kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas, fiksācijas un saglabāšanas un daudzviet jau tādi ir. Tomēr viņi bieži vien ir apkrauti ar vēl ļoti daudziem pienākumiem, un vieni nevar apbraukā visu Latviju, tāpēc mēs aicinām brīvprātīgos piedalīties šajā fotoakcijā, nofotografēt senās celtnes savas dzīvesvietas tuvumā, savas lauku mājas apkārtnē, savā dzimtajā pusē, vai vienkārši pārgājiena maršrutā, apvaicāt kaimiņu saimnieci, vai viņai nav saglabājies kaut kas no vecajiem kultūraugiem. Ja šoruden katrs, kurš sevi uzskata par Latvijas vai savas dzimtās vietas patriotu vai vienkārši apzinīgu cilvēku noziedotu kaut vienu vai dažas nedēļas nogales, nofotografētu pāris senās mājvietas, savāktu vietējos kultūraugu paraugus, nodotu to bibliotēkām un gēnu bankai, savāktais pienesums mūsu kultūrai būtu līdzvērtīgs Krišjāņa Barona savāktajam Dainu skapim.
Aicinām atsaukties bibliotēkas, kuras vēlas atbalstīt fotoakciju. Lūdzam pozitīvu atsauksmi par piedalīšanos akcijā paziņot Gintai Zalcmanei, e-pasts: ginta.zalcmane@lnb.lv, tālr.: 67287221.