Tā ietvaros diplomu un prēmiju šogad saņēma dzejnieks Kārlis Vērdiņš par grāmatu “Dilles tante” un ilustrators Kristaps Auzenbergs par ilustrācijām Ulda Poļa-Polīša grāmatā “Rotaļas un rotaļlietas”,  Māras Jakubovskas grāmatās “Meža detektīvs”, “Paņem mani sev līdzi”, Vitas Štelmaheres grāmatā “Pupuķa Ukša dziesmu svētki” un Valda Rūmnieka grāmatā “Aiztaisi logu, tēti”.

 

 Prēmijas laureātus nosaka žūrija: bibliotēkas lielie un mazie lasītāji, trīs ar literatūru saistīti pārstāvji no Rojas novada un trīs pārstāvji no profesionālām organizācijām Rīgā: Rakstnieku savienības, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

 

 Pasākuma laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centra vadītāja un Pastariņa prēmijas pieaugušo žūrijas pārstāve Silvija Tretjakova sacīja: “Mīļie Rojā, jūs esat ļoti unikāla žūrija! Visur Latvijā ir tādas profesionāļu žūrijas, kad sanāk lielie cilvēki, ļoti nopietni skatās, pēta grāmatas un tad saka: “Šitā ir laba grāmata bērniem, tā viņiem patiks!” Tāda ir Latvijas Literatūras gada balva, tautā saukta par LALIGABA. Tāda ir Jāņa Baltvilka balva, kad sanāk lielie cilvēki, profesionāļi, un spriež, kas bērniem patīk. Bet Rojā ir tā unikālā vieta, kur paši lasītāji nolemj, kas viņiem patīk, un pieaugušie paskatās un saprot – hmm… patiešām laba izvēle. Un atliek tikai piekrist.”

 

 Pasākumā nepiedalījās dzejnieks Kārlis Vērdiņš, tomēr klātesošajiem tika nodots sveiciens no dzejnieka, kurā viņš pauda pārsteigumu un pateicību par viņam izrādīto uzmanību un apsolījās pie Rojas lasītājiem atbraukt rudenī. Rakstnieku savienības un Pastariņa prēmijas  pieaugušo žūrijas pārstāvis dzejnieks Valdis Rūmnieks par Kārli Vērdiņu teica īsi un trāpīgi: “Kārlis Vērdiņš ir neparasts putns. No sākuma viņš rakstīja ļoti nopietnus un pat traģiskus dzejoļus pieaugušajiem, tad viņš metās uz disertācijas rakstīšanu – sāka rakstīt savu doktordisertāciju, bet kaut kāds niķis viņam bija, ka viņš sāka rakstīt dzejoļus bērniem. Un ļoti prasmīgi un azartiski. Viņš, starp citu, ir ne tikai priecīgs, bet reizēm arī traģisks. Reizēm viņš raksta par tādām lietām, par kurām citi dzejnieki neraksta. Gan par nāvi, gan par šķiršanos – par to, kas kādreiz dzīvē notiek.”

 

 Savukārt par otru prēmijas laureātu, karikatūristu un komiksu zīmētāju, mākslinieku Kristapu Auzenbergu Rūmnieka kungs izteicās kodolīgi: “Pret Kristapu Auzenbergu esmu subjektīvs, jo viņš ir ilustrējis manu dzejoļu grāmatiņu (Aiztaisi logu, tēti (2018)). Katrā ziņā, Kristaps ir precīzs detaļās, rada noslēpumu un intrigu. Viņš ir mākslinieks, ar kuru var runāt un sarunāt.” Un patiesi, šajā tikšanās reizē mākslinieks ar skatītājiem sarunājās, neatraujoties no molberta, uz kura tapa praktiski lielākā daļa no zālē izskanējušajām zīmējumu idejām. Patīkams pārsteigums bija tas, ka katrs zīmējums nonāca idejas autora rokās kā pārsteiguma balva. 

 

 Pastariņa goda diplomu pasniedza Rojas domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kura ar  kurzemniekiem raksturīgo humoru piešķīra māksliniekam arī titulu Goda viesis, kas ļauj māksliniekam iebraukt un izbraukt no Rojas bez maksas un visu vasaru par velti sauļoties Rojas pludmalē. Šo privilēģiju mākslinieks solījās noteikti izmantot, ja ne Rojas pludmalē, tad savā dzimtajā Saulkrastu pludmalē noteikti.

 

 Tā kā lielākā daļa Kristapa Auzenberga ilustrēto grāmatu tika izdotas apgādā “Jumava”, mākslinieku sveikt bija ieradies arī apgāda  vadītājs Juris Visockis. Savukārt Pastariņa muzeja vadītāja Sanita Ratniece sveica mākslinieku ar vēlējumu: “Varbūt kādreiz Ernesta Birznieka-Upīša grāmatas tiks izdotas ar  jūsu (Kristapa Auzenberga) zīmētajiem komiksiem. Tas būtu jauns pavērsiens latviešu literatūrā!”. Šeit vietā piebilst, ka muzejs, tā nosaukums un prēmijas nosaukums ir radies, pateicoties grāmatas tēlam Pastariņam, ko savu bērnības piedzīvojumu iespaidā radījis rakstnieks E. Birznieks-Upītis. 

 

 Pasākumā piedalījās arī Rojas vidusskolas 10. klases meitenes Tīna Znamenska un Eva Kiršteine, kuras ceremonijas teatrālajā ievada daļā izspēlēja lomu spēli – meitene, kurai ļoti patīk lasīt grāmatas, un meitene, kuras ikdienas obligātajos ieradumos ietilpst aktīva darbība viedtālrunī. Stāsts beidzās laimīgi, jo abas meitenes kopā apmeklēja bibliotēku, kur bibliotekāre ne tikai ieteica grāmatas, kuras viņām varētu interesēt, bet deva arī iespēju satikt klātienē grāmatu autorus un ilustratorus. Savukārt Paula Feldmane klātesošos iepazīstināja ar Kārļa Vērdiņa daiļradi, nolasot fragmentu no grāmatas “Dilles tante”.

 

 Paldies arī Rojas Mūzikas un mākslas skolai un tās direktoram Jānim Kivilam par laipni atvēlētajiem krāšņajiem ziediem skatuves noformējumam, ar kuru palīdzību tika radīta tuvojošās vasaras un brīvdienu sajūta. Kā zināms – tieši brīvdienām piestāv GRĀMATU LASĪŠANA.

 

 

 Ziņu sagatavoja:
Iluta Graudiņa

 Rojas novada bibliotēkas

Bērnu literatūras nodaļa vadītāja