Latviešu publikai iepazīšanās ar atdzejotājiem un citu valodu dzejas autoriem, piedaloties lasījumos, ir īpašs notikums. Dzejnieks un atdzejotājs Jānis Elsbergs klasificē laikmetīgo atdzejojamo materiālu piecās dažādās kategorijās. Pirmkārt tie ir darbi no kultūras zelta fonda, kuriem jābūt pieejamiem katrai sevi cienošai kultūrtautai. Kā Ulda Bērziņa “Korāns”, Valda Bisenieka “Dievišķā komēdija” vai Knuta Skujenieka Eiropas folkloras dzejas piemēri. Citā kategorijā klasificēti atdzejotāju darbi, kas norāda uz atdzejotāja dziļi individuālām, radoši tuvām attiecībām ar kādu citas tautas dzejnieku. Tradicionālie atdzejojumi liecina par konsekventu darbu gadu garumā, kuram lasītājs var izsekot regulārās publikācijās literārajos izdevumos un izdotajās tulkotās dzejas grāmatās. Viens no spilgtākajiem dzejas tulkotājiem šai žanrā, uzturot ciešu saikni ar igauņu dzeju, ir Guntars Godiņš. Hermanis Marģers Majevskis un Pēteris Brūveris ieguldījuši lielu darbu lietuviešu dzejas atdzejojumos. RUDENS GAISMAS autori bilingvālajā dzejas vakarā atgādina par atdzejojumu fonētiskā un lingvistiskā skanējuma nozīmi dzejas izziņā un ļauj tai pietuvoties kamermūzikas pavadījumā, piedāvājot klausītājam atklātu, emocionālu un personisku dzejas lasījumu latviešu, krievu un lietuviešu valodās. Autoru, to darbu izvēle, apjoms un dzejas pasniegšanas veids šoreiz ir atdzejotāja, nevis konkrēta pasūtītāja ziņā. RUDENS GAISMA turpina Latvijas Rakstnieku savienības aizsākto bilingvālās dzejas festivāla tradīciju, aicinot uz lasījumiem atdzejotājus un dzejniekus, kas raksta kādā citā, ne latviešu valodā, lai tiktos ar skatītājiem Rīgas Sv. Pētera baznīcas īpašajā gaisotnē, kas uzsver dzejas individuālo, majestātisko pirmsākumu.

 

Piedalās: Vladļens Dozorcevs un Jānis Sirmbārdis, Liāna Langa un Milēna Makārova, Vitālijs Asovskis (Lietuva), Maija Asare un Sergejs Moreino, Sergejs Pičugins, Jevgēnija Ošurkova, Taisija Kovrigina (Lietuva), Sergejs Smirnovs (Lietuva), Jevgēnijs Orlovs, Ināra Ozerska, Nikolajs Gudaņecs. Pie klavierēm pianists Jurijs Spigins.

 

Ieeja bez maksas.

 

Papildu informācija:

www.kulturasapvieniba.riga.lv