Lielākā daļa Latvijas skolēnu ir pieskaitāma „Google paaudzei”, jo dzimuši pēc 1993.gada. Jau kopš agras bērnības viņi prot izmantot datortehnoloģijas un pielieto tiešsaistes informāciju dažādās dzīves situācijās. Straujas pārmaiņas tehnoloģiju attīstībā ir ietekmējušās ne tikai skolēnu ikdienas dzīves ritmu, bet arī informācijas uzvedību. Sociālais tīmeklis, aktuālo ziņu lasīšana un uzziņas tipa informācijas meklēšana tiešsaistes enciklopēdijās ir kļuvusi par mūsdienīga cilvēka neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Iepriekšējo paaudžu skolēnu rīcībā bija tikai analoga formāta informācijas resursi, savukārt šobrīd pieejama ievērojami lielāka informācijas meklēšanas iespēju un informācijas resursu dažādība.

 

Tiešsaistes vidē paradās dažāda veida un satura informācija, kas ir izmantojama nepārtraukti laikā un telpā. Neskatoties uz vairākām tiešsaistes informācijas sniegtajām priekšrocībām, tai ir arī daži trūkumi. Pirmkārt, ne viss, kas ir pieejams tiešsaistē, ir kvalitatīvs. Tiešsaistē publicētā informācija mēdz būt maldinoša. Otrkārt, ir jāprot lielajā informācijas masīvā sameklēt noderīgus informācijas avotus. Bieži vien potenciāli noderīgi informācijas resursi nemaz netiek atrasti. Treškārt, lielākā daļa tiešsaistes informācijas resursu ir angļu valodā, bet ne visi Latvijas skolēni pārvalda angļu valodu zinātniski pētnieciskās darbības veikšanai nepieciešamajā līmenī. Ceturtkārt, informācijas pielietošana, analīze un sintēze nav tas pats, kas fiziskā piekļuve informācijai.

 

Ir būtiski, lai ne tikai informācijas meklēšanas un izguves sistēmas būtu pietiekami kvalitatīvas un viegli izmantojamas, bet arī informācijas sistēmu lietotāji prastu definēt informācijas pieprasījumus, plānot un sekmīgi pielietot dažādas meklēšanas stratēģijas, kā arī meklēt informāciju dažādos resursos – nepaļauties tikai uz interneta „visvarenību”.

 

Neliela daļa Latvijas skolēnu uzsāk pētniecisko darbību, mācoties 9.klasē, savukārt jau 10. un 11.klašu ģimnāziju audzēkņiem zinātniski pētnieciskā darba izstrāde ir obligāta. Šie Latvijas jaunieši ir potenciāli nākotnes pētnieki, tāpēc ir būtiski saprast, kā tie meklē informāciju pētījumu izstrādei, kādas prasmes pozicionē, ar kādām grūtībām saskaras un vai izmanto bibliotēku produktus un pakalpojumus.

 

Viktorija sava maģistra darba ietvaros pēta Rīgas Klasiskās ģimnāzijas audzēkņu informācijas meklēšanas uzvedību dažādos zinātniski pētnieciskā darba veikšanas posmos. Viņa mēģina noskaidrot:

 

  • kā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas audzēkņi meklē un izvēlas informācijas avotus saviem zinātniski pētnieciskajiem darbiem,
  • kādi informācijas meklēšanas kanāli tiek izmantoti un kādi informācijas avoti izvēlēti zinātniski pētnieciskajiem darbiem, kā arī kādā valodā ir šie informācijas resursi,
  • vai zinātniski pētniecisko darbu izveides procesā tiek izmantoti Rīgas Klasiskās ģimnāzijas bibliotēkas un/vai citu Latvijas bibliotēku produkti un pakalpojumi,
  • pēc kādiem kritērijiem zinātniski pētniecisko darbu autori vērtē informācijas avotu kvalitāti,
  • kā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas audzēkņi novērtē meklēšanas procesa un zinātniski pētnieciskā darba rezultātu.

 

Pasākuma laikā tā apmeklētājiem un citiem interesentiem būs aplūkojama arī maģistra darbā izmantoto izdevumu izstāde.

 

Visi laipni gaidīti 13.decembrī plkst. 14.30 LNB BKC Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā, Tērbatas ielā 75, 3.stāva 309.telpā.