Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
Šodien, 27. jūnijā, Rīgā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sākas 2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības forums. Tā uzmanības centrā ir jautājumi par to, kā medijpratība un informācijpratība var veicināt atvērtas un drošas vides un sabiedrības veidošanos mūsdienu medijiem bagātajā laikmetā.
Foruma dalībnieki meklēs risinājumus un pieejas medijpratības un informācijpratības attīstībai ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Viens no digitālās revolūcijas izaicinājumiem ir sabiedrības pārveide, cilvēkiem no pasīviem mediju un informācijas lietotājiem kļūstot par aktīviem un kritiskiem to lietotājiem, tai skaitā, satura radītājiem un izplatītājiem. Cilvēki dažkārt nespēj orientēties faktos, neatšķir patiesību no baumām, nespēj identificēt propagandas vai sabiedrisko attiecību radīto saturu, reizēm pat melus un maldīgu informāciju uztver kā patiesību, ticot visam, kas pieejams medijos, tostarp sociālajos medijos, blogos un mājaslapās. Robeža starp vārda un izpausmes brīvību un nepareizu mediju izmantošanu, veicinot cenzūru, naida runu, bailes un dezinformāciju, ir ļoti trausla.
UNESCO uzsver, ka drošība ir viens no svarīgākajiem aspektiem ne vien indivīdu, bet arī institūciju un demokrātijas iekārtu spēcināšanā. Tādēļ nepieciešams atrast labākās pieejas un veidus, kas vienlaikus veicinātu sabiedrības zināšanas par to, kā “dekodēt” ar mediju un citu informācijas kanālu starpniecību saņemto saturu, kā arī ļautu tā veidošanā iesaistīties pašiem, neaizskarot savas un citu intereses.
Forums pulcēs ekspertus no medijiem, bibliotēkām un interneta industrijām, lai diskutētu par viņu lomu medijpratības un informācijpratības kompetenču veicināšanā. Tajā tiks diskutēts arī par to, kā medijpratība un informācijpratība var veicināt starprasu izpratni un ietekmēt daudzveidīgas sabiedrības. Eksperti spriedīs par mediju ētikas nozīmi un pašregulācijas mehānismiem mediju uzticamības stiprināšanā, kā arī tiks prezentētas dažādas izglītības pieejas un pieredzes.
2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības forums Rīgā ir viena no galvenajām reģionālajām sagatavošanās sanāksmēm, tuvojoties Vispasaules GAPMIL nedēļas norisēm, Vispasaules Medijpratības un informācijpratības konferencei un pirmajai GAPMIL ģenerālasamblejai Sanpaulu, kas notiks Brazīlijā no 2.novembra līdz 5.novembrim.
Forumu rīko UNESCO sekretariāts, Eiropas Komisija un Globālā alianse sadarbībai medijpratības un informācijpratības jomā (GAPMIL) sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību. Tas veltīts medijpratībai un informācijpratībai Eiropā, risinot jautājumus par tiesiskas, caurspīdīgas, atvērtas, drošas un iekļaujošas informatīvās vides nodrošināšanu.
2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības foruma norise sadarbībā ar Lattelecom tiks translēta arī tiešsaistē.
