GEANT ("Gigabit European Academic Network" jeb "Gigabitu datu pārraides ātrumu Eiropas akadēmiskais tīkls") ir projekts, kuru 2001. gadā uzsāka realizēt 27 Eiropas akadēmiskie tīkli, kā galveno uzdevumu izvirzot Eiropas zinātniski pētnieciskā tīkla tālāku attīstību. GEANT uzdevums ir nodrošināt ātrus starptautiskos interneta sakarus, kas tiek piedāvāti lietotājiem no izglītības un zinātnes organizācijām. GEANT2 ir šī projekta otrais posms.
 
Katrā valstī, kas piedalās GEANT2 projektā, tā mērķus sasniegšanu nodrošina NREN ("National Research and Education Network" jeb "Nacionālais zinātnes un izglītības tīkls"), sniedzot interneta pakalpojumus un dažāda veida servisu universitātēm, zinātniskajiem institūtiem, kā arī citām izglītības iestādēm. Daudzās valstīs šie pakalpojumi tiek sniegti skolām, bibliotēkām, koledžām un pat slimnīcām vai vietējām pašvaldībām. Pamatā NREN lietotāji ir iestādes, kurām ir augstas prasības pret pieslēguma ātrumu un kvalitāti. Tiesa, NREN sniedz arī citus pakalpojumus, piemēram, nodrošina komunikāciju un satura sagatavošanu, nodarbojas ar identitātes pārvaldību, sniedz konsultācijas un organizē speciālistu izglītošanu, kā arī attīsta multimediju iespējas un risina drošības incidentus.
 
TERENA ("Trans European Research and Education Networking Association" jeb "Visas Eiropas Zinātnes un Izglītības Tīklu Asociācija") ir NREN tīklus apvienojoša asociācija. Tās uzdevums ir pārstāvēt NREN nacionālo tīklu intereses citās vidēs un institūcijās (piemēram, Eiropas Komisijā), kā arī veicināt zinātnieku un NREN darbinieku sadarbību visdažādākajās jomās gan Eiropā, gan ārpus tās. Sadarbības jomas nosaka TERENA tehniskā komiteja, ko veido pārstāvji no nacionālajiem tīkliem. No Latvijas puses šajā organizācijā darbojas akadēmiskais tīkls LATNET.
 
Vēl viens TERENA uzdevums ir nodrošināt diskusiju platformu par augstas kvalitātes datortīkliem un veicināt starptautiskās informācijas un telekomunikāciju infrastruktūras attīstību, no kā labumu gūst visa Eiropas akadēmiskā sabiedrība.
 
Pēdējo gadu laikā pētniecības un izglītības tīkli ir strauji progresējuši. Tāpēc noteiktās jomās Eiropa tagad ir vadošajā lomā pasaulē. Kā piemēru var minēt hibrīdo IP optiskā tīkla tehnoloģiju, kas pirmo reizi lielos mērogos tikusi izmēģināta tieši Eiropā. Eiropa kalpo kā paraugs citiem kontinentiem arī starpprogrammatūras izstrādes un ieviešanas jautājumos. Tomēr, neraugoties uz panākumiem, priekšā vēl ir daudz darba. Piemēram, starpprogrammatūras jomā ir jāatrisina daudzi tehniski un politiski jautājumi, ar kuriem tad arī nodarbojas TERENA paspārnē izveidotās sadarbības grupas.
 
Asamblejas laikā plānots aplūkot jautājumus, kas skar tālāko infrastruktūras un pakalpojumu attīstību un to lietošanas stimulēšanu. Kā pastāstīja LU MII Tīklu attīstības un pētniecības daļas vadītāja Baiba Kaškina, TERENA plāno turpināt aktīvu darbu, izplatot informāciju par NREN un to sniegtajiem pakalpojumiem, organizējot gadskārtējās konferences un seminārus par dalībniekus interesējošiem jautājumiem.
Organizācija informēs arī par interneta tīkla drošības jautājumiem, kā arī izglītos drošības speciālistus, vienlaikus turpinot sniegt citus pakalpojumus dalīborganizācijām un nacionālajiem tīkliem.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Jānis Riņķis
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas preses sekretārs
Tālr.: +371 28607446