Konkursā iesniegto pieteikumu vērtēšana noritēs divās kārtās. Pretendentu pieteikumu atbilstību programmas mērķiem un raksturam vērtēs Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrija, kuras sastāvā ir trīspadsmit neatkarīgi kultūras jomas eksperti: septiņi Eiropas Savienības institūciju pārstāvji un seši Latvijas pārstāvji, kuri izvirzīti, konsultējoties ar Eiropas Komisiju.
 
Konkursa pirmās kārtas vērtēšanai atlases konkursa žūrija sapulcēsies 2008. gada decembra vidū. Pēc pieteikumu izskatīšanas un iepazīšanās ar pretendentu sagatavotajām prezentācijām tiks noteikti konkursa finālisti.
Konkursa otrās atlases kārtas ietvaros pretendentiem būs atbilstoši atlases žūrijas ieteikumiem jāpilnveido pieteikumi un noteiktā laikā tie jāiesniedz LR Kultūras ministrijā. Kura no Latvijas kandidātēm kļūs par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, uzzināsim 2009. gada septembrī.
Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tiek piešķirts, izvērtējot īpašo kultūras pasākumu programmu, ko pilsēta piedāvā attiecīgā gada laikā. Šis tituls ir kas vairāk par nosaukumu, tas ir pilsētas kultūras jomas auglīga gada vainagojums. Tam ir jābūt īpašam gadam. Pilsēta tiek aicināta izmantot savas īpašās kvalitātes un pierādīt radošās spējas.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm gada garumā jārada iespēja pastiprināt starpvalstu sadarbību kultūras jomā un veicināt ilgtspējīgu dialogu Eiropas līmenī. Tām ir jāizceļ kopīgie aspekti un Eiropas kultūru daudzveidība, kurā iekļauta arī pastāvīgo, migrējušo vai jauno iebraucēju no Eiropas un citām valstīm nestās kultūras bagātība. Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem ir sekmēt savstarpējās zināšanas, kas Eiropas pilsoņiem varētu būt vienam par otru, un tādējādi radīt sajūtu par piederību vienai kopienai. Šajā ziņā pasākuma kopējam skatījumam jābūt "eiropeiskam", un programmai jābūt interesantai Eiropas līmenī.
 
Iepriekšējās atlasēs gūtā pieredze liecina, ka visas pilsētas, kuras savu kandidatūru sagatavoja nopietni, veikto darbu var izmantot, pat ja tās galu galā nav izvirzītas par titula ieguvējām. Nozares speciālistu mobilizācija, pārdomas par kultūras politiku, plānotās partnerattiecības var tikt izmantotas, lai pilsētas kultūras dzīvei dotu jaunu iedvesmu.
 
Ik gadu kultūras galvaspilsētas nosaukumu nes divas Eiropas pilsētas. 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tiks vienai Latvijas un vienai Zviedrijas pilsētai.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule
LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67078164