Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, un tas ir iekļauts Rīga 2014 kultūras konferenču sarakstā. Tā mērķis ir ar zinātni un pētniecību saistīto cilvēku kopā savešana vispasaules mēroga apvienotajā konferencē-simpozijā, veicinot jaunu ideju rašanos, starptautisku sadarbību zinātnes, izglītības un inovatīvā biznesa sfērās, attīstot zināšanas iespējamajai materiālu un izstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai nākotnē.

Savu dalību simpozijā ir apstiprinājuši 5 plenārie, 42 ielūgtie, 84 mutiskie un 236 stenda referenti no 29 dažādu valstu zinātniskajām institūcijām, piemēram, no Viļņas Universitātes Lietuvā un Tartu Universitātes Igaunijā, Upsalas Universitātes Zviedrijā, Hokaido, Šimane un Tohoku universitātēm Japānā, I. Franko Ļvovas nacionālās universitātes Ukrainā, Urālu federālās, Sanktpēterburgas un Maskavas universitātēm Krievijā, Aalto Universitātes Somijā, Ķelnes Universitātes Vācijā, Taivānas nacionālās universitātes un citām.

Simpozija oficiālā atklāšana notiks 30. septembrī pulksten 9.00, kurā uzrunas teiks izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Latvijas Nacionālas bibliotēkas direktors Andris Vilks un Rīga-2014 programmu direktore Aiva Rozenberga, kā arī Japānas un Krievijas organizācijas komitejas pārstāvji. Ar īpašu referātu uzstāsies Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Simpozija galvenās zinātniskās tēmas ir saistītas ar jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem, tendencēm un aktivitātēm inovatīvo materiālu ieguvē un pētniecībā, izmantojot modernās nanotehnoloģiju metodes. Plašāk var izdalīt sekojošas sekcijas:

– moderno materiālu un procesu teorētiskie pētījumi un modelēšana, tai skaitā segnetoelektrībā;

– materiāli enerģētikai un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas;

– daudzfunkcionāli neorganiskie, organiskie un hibrīdie materiāli fotonikai, mikro- un nanoelektronikai;

– perspektīvas tehnoloģijas nanostrukturētu materiālu, nanodaļiņu un plāno kārtiņu iegūšanai un izpētei;

– jaunas metodes nanostruktūru pētījumiem, inovatīvo materiālu pielietojumos zinātnē un tautsaimniecībā.

Piemēram, Aalto Universitātes (Somija) profesors Tomi Laurila savā plenārajā referātā stāstīs par hibrīdajiem oglekļa nanomateriāliem biomolekulu elektroķīmiskajai detektēšanai, savukārt, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Juris Purāns referēs par perovskītiem ar negatīvu termisko izplešanos.

RCBJSF-2014-FM&NT notiks Gaismas Pilī – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā. Tas ir liels pagodinājums gan organizatoriem, gan dalībniekiem un atbilstošākā vieta, lai izceltu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu un padarītu to par neaizmirstamu galamērķi visiem konferences dalībniekiem.

Konferences mājaslapa: www.fmnt.lu.lv

Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Visas 134 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

Papildu informācija:
LU Cietvielu fizikas institūts
Līga Grīnberga
e-pasts: Liga.Grinberga@cfi.lu.lv