Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Aprīlī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) aizsāk jaunu projektu, kura būtība ir ikviena rīdzinieka iespēja dalīties atmiņu un piedzīvojumu stāstos par Rīgu, tās ielām, pagalmiem, namiem un vēsturiskiem notikumiem, kas palikuši atmiņā.
Šos stāstus bibliotēkas vārdā uzklausīs brīvprātīgie, t.i., cilvēki, kuriem būs laiks un vēlēšanās tos ierakstīt diktofonā, lai pēc tam šos stāstus saglabātu.
Jaunais projekts ir vēl nebijis pasākums, kurā piedalās Rīgas Centrālā bibliotēka un deviņas tās filiālbibliotēkas, kurās darbosies brīvprātīgie un stāstnieki. Stāstniekus lūgsim arī papildināt stāstus ar notikumus ilustrējošām fotogrāfijām un citiem dokumentiem.
Iecerēts, ka brīvprātīgie (uz)klausītāji projekta gaitā iespēju robežās runāsies ar visiem potenciālajiem stāstniekiem (pieredze rāda, ka cilvēki ir izslāpuši pēc vienkāršas sarunas par jebkuru tēmu, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki). Iespējams, viņiem nāksies ierakstīt lielu informācijas apjomu. Izaicinājums šeit ir ne vien intervijas kā procesa specifika, bet arī spēja izvēlēties projekta tēmai atbilstošus stāstniekus un atlasīt stāstus.
Ierakstītos materiālus bibliotekāri apkopos, papildinot RCB novadpētniecības datubāzi un mūsu kopējo dzīvā mutvārdu stāstījuma mantojumu.
Projekta noslēguma pasākumu RCB spilgtinās fotomākslinieka Laimoņa Stīpnieka ceļojošā fotoizstāde „Mans stāsts par Rīgu”.
Projekts tiek finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Kontaktinformācija:
Ilze Apine,
Rīgas Centrālās bibliotēkas projektu vadītāja,
Tālr. 67037479
