Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
11. decembrī plkst.15.00 Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) un Amerikas latviešu laikraksts “Laiks” aicina uz Helmara Rudzīša lasītavas atklāšanu RCB filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu ielā 64).
Pasākumā tiks prezentēts RCB darbinieku sagatavotais bibliogrāfiskais rādītājs “Helmars Rudzītis un izdevniecības “Grāmatu draugs” darbība trimdā”.
Iespēja iekārtot šādu lasītavu RCB filiālbibliotēkā “Avots” radusies, pateicoties izdevēja Helmara Rudzīša pēcteču bagātīgajam apgāda “Grāmatu Draugs” izdoto grāmatu dāvinājumam, kas ar Amerikas latviešu laikraksta “Laiks” atbalstu tika nodots glabāšanā pilsētas publiskajai bibliotēkai.
Savukārt RCB speciālisti apzināja apgāda trimdas laika izdevumus, sagatavoja pilnu šo iespieddarbu rādītāju laika posmam no 1946. gada līdz 1992. gadam un sameklēja trūkstošās grāmatas, lai kolekcija būtu iespējami pilnīgāka. Rādītājā apkopoti gan izdevniecības „Grāmatu Draugs” izdevumi, gan raksti par Helmaru Rudzīti un viņa izdevējdarbību.
Bibliogrāfisko rādītāju sastādīja RCB Bibliotēku dienesta galvenā speciāliste Zinta Geršmane, bet tā izdošanu atbalstīja Amerikas latviešu laikraksts “Laiks”, Jalna Rudzīte Salnīte un Andris Salnītis, Dace Rudzīte un Ligita Kovtuna (apgāds SIA VESTA-LK).
1926. gadā dibinātais “Grāmatu Draugs” Latvijas grāmatniecībā piedzīvojis visgarāko mūžu. Pirmās Latvijas Republikas laikā “Grāmatu Draugs” pilnībā izmainīja grāmatu tirgu, pateicoties izdevējdarbībā izmantotajai reklāmai un abonēšanas sistēmai. Apgāds praktizēja lielas tirāžas un grāmatas pārdeva tikai par 1 latu. Grāmatu atpazīstamību tirgū veicināja arī Sigismunda Vidberga veidotā apgāda zīme.
No 1946. līdz 1992. gadam “Grāmatu Draugs” darbību turpināja trimdā, jo Helmars Rudzītis izceļoja uz Vāciju un pēc tam pārcēlās uz dzīvi ASV. “Savienotajās Valstīs H.Rudzīša apgāds un tā izdotais laikraksts “Laiks” izveidojās par vienu no lielākajiem kultūras un informācijas centriem ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem,” raksta grāmatniecības vēsturnieks Konstantīns Karulis.
Par mūža ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā Helmaram Rudzītim 1993. gadā piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds, bet 1995. gadā izdevējs apbalvots ar V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67848060
