Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Parīze, LETA–AFP. Četri Nobela prēmijas laureāti apvienojuši spēkus ar vairākiem māksliniekiem un rakstniekiem, lai pieeju grāmatām padarītu prioritāru dabas katastrofās cietušo atbalstā uzreiz pēc pamatvajadzību apmierināšanas.
Cietušajiem vispirms nepieciešams ēdiens, pajumte un medicīniskā palīdzība, taču “vairāk uzmanības jāvelta prāta bagātināšanai, lai palīdzētu cietušajiem samierināties ar katastrofu un dzīvot tālāk”, teikts organizācijas “Bibliotēkas bez robežām” (LWB) iniciētajā petīcijā.
“Humānajās katastrofās cietušajiem nevajadzētu liegt pieeju grāmatām, rakstīšanai un mācībām,” lasāms petīcijā, ko parakstījuši Nobela prēmijas literatūrā laureāti Tonija Morisone, Dorisa Lesinga un Džons Maksvels Ketzē, kā arī bijušais Dienvidāfrikas prezidents un Nobela Miera prēmijas ieguvējs Frederiks Vilems de Klerks.
Atsaucoties uz darbu pēc zemestrīces Haiti 2010.gadā, LWB sacīja, ka pieeja grāmatām un informācijai esot paātrinājusi bez mājām palikušo cilvēku atgūšanos.
“Grāmatas un izteikšanās krīzes laikā palīdz stiprināt intelektu, veicināt pašvērtējumu un dzīvesprieku,” uzskata petīcijas autori. “Vienalga, vai tas darīts ar grāmatu, datoru, juridiskās palīdzības vai mācību palīdzību, taču pieeja informācijai un kultūras resursiem spēcina indivīdus un dod tiem nepieciešamos rīkus zaudētā atjaunošanai.”
LWB lūdza starptautiskajām organizācijām attīstīt literatūras, kultūras un izglītības programmas, kā arī nodrošināt to, lai pieeja informācijai un grāmatām būtu prioritāte palīdzības sniegšanā katastrofās cietušajiem.
Petīciju parakstīja arī amerikāņu rakstnieki Maikls Kaningems, Džoisa Kerola Outsa, Hunots Diass un Deivids Egers, Prinstonas universitātes locekle Anna Marija Slotere, libāniešu autors Amins Mālofs, franču aktieris Žans Reno, Kannu kinofestivāla vadītājs Terijs Fremo un citi.
