Programmā:
•    Aleksandrs Čaks un vara, Aleksandrs Čaks un kosmopolītu lieta
•    Romans Suta un Aleksandra Beļcova politisku pārmaiņu virpulī
•    Andrejs Upīts pie dažādām varām
•    Ekskursija Ministru kabinetā
•    Rainis – Izglītības ministrs
•    Jāņa Akuratera darbība Latvijas Valsts tapšanas laikā
•    Ekskursija Nacionālajā teātrī

Akcijas sākums plkst. 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī, Lāčplēša ielā 48/50, dz. 14. Ceļojuma ietvaros viesošanās arī Andreja Upīša memoriālajā muzejā un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Programmas biļetes cena – 6,00  EUR
Ceļojumam obligāta pieteikšanās: katram_sava_riga@inbox.lv vai 26703293 līdz 2014. gada 5. novembrim.
Lai apmeklētu Ministra kabineta ēku, nepieciešams personu apliecinošs dokuments.
Projektu “Katram sava Rīga” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Dome.

Mēnesī, kad svinam Latvijas Valsts dzimšanas dienu, projekta “Katram sava Rīga” ietvaros aicinām 8. novembrī uz ceļojumu “Rakstnieki, mākslinieki un vara”.

Jānis Akuraters savā autobiogrāfijā, rakstot par savu aktīvo darbību kā politiķim, žurnālistam un Valsts ierēdnim Latvijas Valsts tapšanas laikā, secina: “Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo, ievadot Latviju jaunās gaitās, arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālu mākslu.”

Stāstos par rakstnieka, mākslinieka un varas attiecībām 20.gadsimta Latvijas vēstures kontekstos ir gan cildenas un nepieciešamās ziedošanās aspekts, gan ticības, cerības un vilšanās klātbūtne, gan diemžēl arī dažkārt liktenstraģika. Kā neliels ieskats šajā tēmā būs 8.novembra ceļojums – akcija.

Ceļojums sāksies plkst.12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī (Lāčplēša ielā 48/50). Muzeja darbinieces iepazīstinās ar Čaka attiecībām ar dažādām varām viņa mūžā. Pirmā Pasaules kara laikā Aleksandrs Čaks kopā ar ģimeni devās uz Krieviju bēgļu gaitās Tur viņš pieredzēja sociālistisko revolūciju, Pilsoņu karu, badu un izslimoja tīfu. Lai ātri un neatgriezeniski sagrautu visu “veco un nevajadzīgo”, Krievijā tika likvidēti “pret tautu vērstie” kultūras institūti. To vietā veidojās jaunas – padomju kultūras institūcijas un visas Krievijas kultūras dzīves jomas kopumā vadīja Izglītības tautas komisariāts. Valstī sākās plašs politiskās izglītības darbs. Tika dibināti klubi, tautas nami, bibliotēkas, muzeji, pulciņi, un par svarīgāko valstisko uzdevumu izvirzīja analfabētisma likvidēšanu. Sākot ar 1920. gadu, Aleksandrs Čaks arvien ciešāk iesaistījās padomju kultūras darbā, strādāja dažādās iestādēs par sekretāru, kultūras dzīves organizatoru, propagandistu, aģitatoru un lektoru. 19 gadu vecumā viņam likās aizraujoši piedalīties jaunas valsts vēstures veidošanas procesā. Jau 1918. gadā viņš kopā ar saviem skolas biedriem kopmītnes istabiņā centās fantāzijās un strīdos veidot jaunās valsts un arī savas nākotnes attīstības modeli. Jauniešus vadīja optimisms un ticība revolūcijas ideāliem. Bija nepieciešams pusotrs gads, lai saprastu, ka neko būtiski Krievijas politiskajā situācijā viņš mainīt nevar un vīlies savos uzskatos 1922.gada jūnijā viņš atgriezās Rīgā, kur vairāk kā divdesmit gadus pievērsās galvenokārt literārajai darbībai. Pēc 2. pasaules kara A.Čaks mēģināja pielāgoties valdošajai padomju varai, strādāja laikrakstā “Cīņa”, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. Tomēr 1949. gadā viņš tika apsūdzēts kosmopolītismā.

Ceļojums turpināsies Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, kur izskanēs stāsti par mākslinieku un varas attiecībām. 1910.–1920.gados kreisie politiskie uzskati un modernisms nereti sabiedrībā tika uztvertas kā saistītas parādības. Pašiem māksliniekiem kreisās politikas atbalstīšana bieži bija kā opozīcija mietpilsonībai un iesīkstējušām tradīcijām. Diemžēl Romana Sutas liktenī tā bija traģiski liktenīga. 1941. gada jūlijā, sākoties vācu okupācijai, Suta aizbrauca no Latvijas – vispirms uz Maskavu, pēc tam uz Tbilisi, kur vietējā kinostudijā strādāja par kinomākslinieku līdz 1943. gada septembrim. 1942. gada septembrī Suta tika arestēts un 1943. gada jūlijā nošauts kā “tautas ienaidnieks”. Par mākslinieka likteni ģimene uzzināja tikai 1950. gadu vidū.

Akcijas – ceļojuma turpinājumā dalībnieki nonāks Andreja Upīša memoriālajā muzejā, kur būs iespēja uzzināt gan par Andreja Upīša attiecībām ar dažādām varām 20.gadsimtā, gan iepazīt grāmatas “Bezsaules noriets” anatomiju.

Turpinājumā ceļojuma ietvaros būs ekskursija Ministru kabineta ēkā. Līdzās stāstiem par ēkas un Ministru kabineta vēsturi, būs arī stāsti par Raini kā Izglītības ministru un par Jāni Akurateru, kurš 1919. un 1920. gadā strādāja Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, liekot pamatus jaunās Valsts kultūrpolitikai un valstiski finansētām kultūras institūcijām.

Akcijas noslēgumā būs ekskursija Ritas Melnaces vadībā Nacionālajā teātrī, kurā 1918. gada 18. novembra Latvijas Valsts proklamēšanas aktā piedalījās arī Jānis Akuraters.

8. novembra ceļojums “Rakstnieki, mākslinieki un vara” būs pēdējais ceļojums 9 muzeju 2014. gadā organizētā projekta “Katram sava Rīga” ietvaros, kurā ar VKKF un Rīgas domes atbalstu katru mēnesi aicinājām doties ceļojumā/akcijā, lai iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus no dažādiem tematiskiem skatu punktiem. Projekta ietvaros no janvāra jau ir notikuši 10 ceļojumi “Bohēmas vietas Rīgā”, “Kā es braucu Ziemeļblāzmas lūkoties”, “Liktenīgā satikšanās”, “ČAU, Pārdaugava”, “Saldā Rīga, smalkā Rīga”, “Vajātie un vajātāji”, “Rakstnieks brauc uz Dziesmusvētkiem”, “…pati Rīga ūdenī”, “Mājīgums, miers un patvērums – Pārdaugava”, “Dzejnieks un rakstnieks, dārzi un parki”.