Konferencē muzeja darbinieki – Dzintars Gilba, Andrejs Grāpis, Maija Kalniņa, Ilona Miezīte, Inga Surgunte, Gunta Terēzija un Inese Žune – iepazīstinās ar saviem jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas tapuši, izmantojot Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiālus.

Referātos analizētas dažādas Latvijas mūzikas, literatūras un teātra vēsturē nozīmīgas personības, procesi un iezīmes, kā arī RMM tēlotājas mākslas krājums. Konference Krājuma pētījumi muzejā notiek jau trešo reizi.

Konference sāksies pulksten 10:00 un norisināsies divās daļās ar diskusiju un izstādes Smacenis apskati noslēgumā. Konferenci vadīs Ligita Ašme.

 

Konferences programma

 

Rīta sesija

10:00 Konferences atklāšana. RMM Pētniecības nodaļas vadītāja Dzintara Gilbas ievadvārdi.
10:10 Andrejs Grāpis Ieskats Viļņa Eihvalda radošajā laboratorijā
10:30 Gunta Terēzija Ar ko top mākslas darbi? Mākslinieku darbarīki Ernas Geistautes kolekcijā
10:50 Maija Kalniņa Tuvināšanās. Veltas Tomas vēstules par attiecībām ar tautiešiem dzelzs priekškara abās pusēs
11:10 Dzintars Gilba Dziesmu diena Rotveilā 1948. gada novembrī. Pirmavotu liecības
11:30 Kafijas pauze

Pusdienlaika sesija
12:00 Inga Surgunte Eduarda Smiļģa bibliotēka: apstrāde un pētnieciskais potenciāls
12:20 Ilona Miezīte Augusta Saulieša dzeju rokraksti RMM krājumā
12:40 Inese Žune Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestris – unikāla atskaņotājvienība 20. gs. 70. – 80. gadu kontekstā
13:00 Diskusija
13:30 Ekskursija izstādē Smacenis. Mākslinieka statuss. 1970…….2012, vada Māra Eņģele

 

Anotācijas

 

Andrejs Grāpis
Ieskats Viļņa Eihvalda radošajā laboratorijā

Raksturojot lektora, latviešu literatūras interpreta Dr. philol Viļņa  Eihvalda talantu, rakstniece Nora Ikstena raksta: “Eihvalds bija ģeniāls stāstītājs tādā nozīmē, ka par rakstniekiem un viņu darbiem radīja pats savus runas daiļdarbus, kuri, reiz dzirdēti, nosēdās apziņas dzīlēs un urdīja par dzirdēto uzzināt vēl un vēl.”

Viļņa Eihvalda sagatavotie lekciju sākummateriāli ļauj nojaust dažas tehnoloģijas,  kuras viņš lietoja materiāla izklāstam runas formā, avotus, kuri tika interpretēti, nenosaucot vārdā, un citu humanitāro zinātņu studijas, kas izklāstu padarīja rosinošu un neaizmirstamu. Izraksti un apdares raksturo vienu no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu intelektuāļiem, kura ietekme rodama vairākās filologu paaudzēs.

 

Gunta Terēzija
Ar ko top mākslas darbi? Mākslinieku darbarīki Ernas Geistautes kolekcijā

Mākslinieces Ernas Geistautes piemiņas lietu kolekcijā glabājas viņai piederējuši mākslinieku darbarīki. Referātā skaidrots to pielietojums glezniecības un grafikas tehnikās, kā arī parādīts izmantoto tehniku rezultāts mākslas darbos, kuri atrodas RMM krājumā – gan Ernas Geistautes, gan citās kolekcijās.

 

Maija Kalniņa
Tuvināšanās. Veltas Tomas vēstules par attiecībām ar tautiešiem dzelzs priekškara abās pusēs

20. gs. 60. gadu beigās sākas un 70. gados strauji nostiprinās tiešie kontakti starp latviešu literātiem Rietumu pasaulē un toreizējā Padomju Latvijā. Dzejniece Velta Toma uzsāk saraksti ar Kultūras sakaru komitejas Tēvzeme darbiniekiem, izmantojot to, lai saņemtu Latvijā iznākušās grāmatas, preses izdevumus un ielūgumus apmeklēt dzimteni. Kopā ar domubiedriem viņa Toronto uzņem Padomju Latvijas dzejniekus, komponistus, māksliniekus.

Dzejniece piedzīvo un pārdzīvo psiholoģiskus uzbrukumus trimdas presē. Par to var uzzināt no Veltas Tomas vēstulēm, kas sūtītas jauniegūtajiem draugiem Latvijā – Olgai Lisovskai, Lijai Brīdakai, Zigmundam Skujiņam un citiem. Interesantas liecības sniedz viņas sarakste ar Jāni Aneraudu (KSK Tēvzeme), kā arī vēstules ASV dzīvojošajiem kolēģiem – domubiedriem Valentīnam Pelēcim un Almai Bēnei-Šulcai.

 

Dzintars Gilba
Dziesmu diena Rotveilā 1948. gada novembrī. Pirmavotu liecības

Bēgļu nometņu laikā pēckara Vācijas franču zonā mītošie latvieši organizē tikai vienu dziesmu dienu, kas notiek 1948. gada novembrī Rotveilā. Šis pasākums pēc apjoma ir neliels: kopkora (150 dziedātāji) koncerts, rakstnieku stunda, teātra izrāde, katoļu un luterāņu dievkalpojumi un balle svētku dalībniekiem.
Pētot Rotveilas dziesmu dienas organizācijas komitejas dokumentus Valentīna Bērzkalna arhīvā, referātā meklētas atbildes uz jautājumiem: cik nozīmīga dziesmu diena bija zonā mītošajiem latviešiem un kāda ir tās vieta latviešu dziesmu svētku vēsturē.

 

Inga Surgunte
Eduarda Smiļģa bibliotēka: apstrāde un pētnieciskais potenciāls

RMM krājums glabā 20. gadsimta Latvijas teātra reformatora Eduarda Smiļģa bibliotēku – 2269 grāmatas. Kopš 2012. gada, kad pabeigta bibliotēkas digitālā apstrāde muzeja elektroniskās uzskaites sistēmā, kļuvis iespējams ērti darboties ar apstrādes gaitā iegūto informāciju un izdarīt pirmos kvantitatīvos un kvalitatīvos secinājumus. Bibliotēka iezīmē tās īpašnieka galvenos interešu laukus: Latvijas un ārzemju daiļliteratūra, teātris, tēlotājas mākslas, filozofija, dārzkopība, tehnika. Bibliotēkas vākšanas un lietošanas principi ļaut saskatīt E. Smiļģī kolekcionāru, savukārt lasīšanas ieradumi piezīmēs un izlasīto/neizlasīto lappušu proporcijās – uz vispārinātām atklāsmēm, vērienu un intuitīvu uztveri orientētu lasītāju. Bibliotēkas izpētes pirmais posms iezīmē galvenokārt tās pētniecisko potenciālu: neatšifrēto un neidentificēto autogrāfu īpašnieki, E. Smiļģa saistība ar zīmogos minētajām iestādēm, izrāžu restaurācija uz režijas piezīmju pamata u. c. To izvērst iespējams, turpinot bibliotēkas izpēti sastatījumā ar pārējiem arhīva materiāliem un vēl neapkopotām liecībām par Smiļģa un Eiropas teātri.

 

Ilona Miezīte
Augusta Saulieša dzeju rokraksti RMM krājumā

RMM krājumā glabājas apjomīga Augusta Saulieša dzeju kopa paša autora rokrakstā. Daļa šo dzejoļu ir publicēti, dažkārt ar redakcionālām izmaiņām. Daļa palikuši nepublicēti – ne vienmēr māksliniecisku apsvērumu dēļ. A. Saulieša drauga, mācītāja Alberta Vītola piezīmēs minēts, ka dzejnieks daļu savu darbu nepublicējis, kautrējoties par to reliģisko saturu. Reliģiskajos dzejoļos iezīmējas centieni savienot kristīgo vēsti ar latvisko dievatziņu. Saulietis atklājis arī savus emocionālos pārdzīvojumus lielo vēsturisko kataklizmu un Latvijas valsts tapšanas laikā. Individuālām noskaņām veltītājā dzejā dominē grūtsirdība, tomēr tā nepāraug bezcerībā. Cilvēcisko esību dzejnieks skata kā brīnumu. Atšķirībā no vairāku citu latviešu klasiķu dzejas, Saulieša poētiskais mantojums ir samērā viendabīgs un neatklāj krasas pasaules uztveres pārmaiņas mūža gaitā.

 

Inese Žune
Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestris – unikāla atskaņotājvienība 20. gs. 70. – 80. gadu kontekstā

 

1967. gadā tiek dibināts Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestris. No 1969. gada tā vadītājs ir vijolnieks Tovijs Lifšics, kura vadībā  kamerorķestris kļūst par izcilu atskaņotājmākslas vienību, kas  vairāk nekā 20 gadus bauda nedalītu mūzikas kritiķu un klausītāju atzinību.

Referātā aplūkota Latvijas koncertdzīves dinamika un virzieni 20. gadsimta 70. un 80. gados un  to regulējošo padomju institūciju – LPSR Komponistu savienības un Latvijas Valsts filharmonijas – darbība. Referātā arī analizēti iemesli, kādēļ kamerorķestrim bija plaša vieskoncertu pieredze ārzemēs laikā, kad Latvijas profesionālās mākslas pārstāvji (atšķirībā no pašdarbības kolektīviem un pseidotautiskiem ansambļiem) ļoti reti guva iespēju muzicēt ārpus PSRS robežām.