Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” no 7. jūnija līdz 5. augustam būs skatāma Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9). Atklāšanas dienā pulksten 15.00 gaidāms pasākums ar izstādes kuratores Māras Eņģeles vadītu ekskursiju.
Aktualizēt rokrakstus patlaban mudina pati dzīve, uzdodot jautājumu, ko interesantu mūsdienu cilvēkam, kurš arvien retāk raksta ar roku, var pastāstīt gadu desmitiem muzejā glabātie rokraksti.
Izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” ļauj ielūkoties izcilu Latvijas literāro darbu tapšanā, rakstnieku individuālajās darba metodēs un radīšanas noslēpumos. Apmeklētājiem ir iespēja izpētīt, piemēram, P. Putniņa lugas, J. Sudrabkalna dzejoļu krājuma manuskripta, latviešu visplašākā romāna – J. Janševska “Dzimtene” – rokrakstu un citu vērtīgu literāro tekstu likteņus.
Rokraksti vēsta arī skarbus cenzūras un pašcenzūras stāstus (G. Priedes luga “Smaržo sēnes”, M. Zariņa romāns “Trauksmainie trīsdesmit trīs” u.c.). Cenzūras pēdas palīdz atklāt arī eksponētās dienasgrāmatas, piezīmes, atmiņu stāsti, tekstu un tā autoru parādot plašākā politiskās un kultūras dzīves kontekstā – piemēram, Ilzes Indrānes romānu “Lazdu laipu” izstādē papildinās bagātinoši materiāli.
Izstādes autori aicina ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu dzīves, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos arī vizuāli kā mākslas darbus. Un kā pieminekļus. Īpaši tos (piemēram, R. un M. Kaudzītes “Mērnieku laiki”, V. Lāča “Zvejnieka dēls”, I. Ziedoņa “Kurzemīte” u.c.), kuru saturs pazīstams jau vairākām lasītāju paaudzēm. Izstādei ir arī savs detektīvstāsts – Inta Baltarāja “Rusiādes” nelegālā nokļūšana Zviedrijā, spēle ar ļoti augstu likmi, kad savu spožāko lomu dzīvē nevis uz skatuves nospēlē Ēvalds Valters.
Izstādes apmeklētājs var būt ne tikai pasīvs vērotājs, bet atbildēt uz jautājumiem, “lemt” tā vai cita rokraksta likteni, uzrakstīt savu, ar roku rakstītu, rokraksta stāstu.
Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Māra Eņģele un mākslinieks Gundars Gulbis.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informācijai:
Laura Brokāne
Mājaslapas redaktore
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Pagaidu adrese: Tērbatas iela 75, Rīga, LV-1001
Tālr.: 67221956; 27491279
