2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem 16. janvārī atgriezīsies raidījums “Literatūre” – astoņās epizodēs Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļos literatūras pasaulē – tiksies ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas latviešu literatūras vēsturē.
Arī šosezon katrā no astoņām “Literatūres” sērijām Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, bet Gustavs – ar grāmatām. Katrs no astoņiem rakstniekiem ir izvēlejies sev tuvāko aizgājušo laiku latviešu autoru un dodas ceļojumā uz vietām, kur tie dzīvojuši vai par kurām rakstījuši. Savukārt Martas paralēlais ceļabiedrs Gustavs Terzens ceļo atsevišķi un meklē, kam palasīt priekšā.
Savukārt sabiedrisko mediju portālā LSM.lv katru no ceļojumiem papildinās ekskluzīvs materiāls, kas ļaus tuvāk iepazīt mūsdienu rakstniekus.
Pirmajās divās sērijās “literatūristi” dosies ļoti tālos ceļojumos rietumu virzienā – turpat, kur pēc Otrā pasaules kara trimdā devās rakstnieks Anšlavs Eglītis un dzejnieks Gunars Saliņš.
Pirmo ASV Rietumkrastā sagaidīja un kādu brīdi pat izmitināja dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna ģimene. Tādēļ Staprāns būs Martas Seleckas pavadonis uz vietām, kas glabā atmiņas par trimdas latviešu pirmajām (un kaislīgajām) gaitām svešajā zemē. Arī Gunara Saliņa pasaulē – savulaik radoši dzirksteļojošajā Ņujorkas “Elles ķēķī”, – skatītājus ievedīs cilvēks, kurš Saliņu pazina uz “Tu” – dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
Ja ir rietumi – jābūt arī austrumiem, tādēļ Anna Rancāne dosies uz Martas dzimtas dzimto ciemu Latgalē, jo tur izcēlies arī Ontōns Rupaiņs – Latgales vēsturisko romānu smagsvarnieks.Tuvākā ceļojumā vedīs pārdaugavnieks Māris Bērziņš, kuru dzīve piespieda iepazīties ar pretrunās slīkstošo “Zvejnieka dēla” autoru Vili Lāci. Inga Ābele vedīs pa rožu krūmam uz katru no Aspazijas mājām, bet Ieva Melgalve brūvēs filmējamus notikumus pēc Marģera Zariņa receptēm. Vienā sērijā satiksies divi latviešu svētumi – Ernests Birznieks-Upītis un viņa kaimiņiene (tiesa, ar laika nobīdi) Māra Zālīte. Bet “Literatūres” komandas sen kārota ceļojuma vadību uzņemsies Pauls Bankovskis. Viņš lūkot ies, kur mīt Kārļa Skalbes Ziemeļmeita.
“Ja nebūtu Gunara Saliņa un viņa dzejoļu, es, visticamāk, nekad nenonāktu Naudītē pulksten 11.00 no rīta darba dienā, lai palasītu dzeju pastniecei un atslēdzniekam… Ja nebūtu Ontōna Rupaiņa un viņa “Balto tēvu”, es, visticamāk, neatklātu “paralēlo” Latgali un tās ļaudis. Ja nebūtu Anšlava Eglīša, es neuzzinātu, ka latvietis arī Amerikā ir latvietis. Un, ja nebūtu Ievas Melgalves, es, iespējams, netiktu pie iespējas vēlreiz izlasīt un kāri nošmaukstināt Marģera Zariņa “Viltoto Faustu”. Man “Literatūres” otrā sezona ir drīzāk vēl dziļāks ceļa turpinājums, nevis nākamā nodaļa,” stāsta Gustavs Terzens.
Savukārt Marta Selecka atzīst, ka ceļojumi ar rakstniekiem ir ārkārtīgi aizraujoši: “Joprojām esmu pārsteigta, ka, runājoties ar saviem ceļabiedriem par grāmatām un rakstīšanu, ir iespējams nokļūt gan reālās, gan pasakainās vietās.
Rakstnieks, pieceļoties no sava rakstāmgalda, lai dotos ceļojumā, pats kļūst par tēlu, ko ir aizraujoši filmēt.”
“Literatūres” režisors Uģis Olte piebilst, ka “jaunās sērijas turpinās iepriekš iesākto – rotaļīgi mest tiltiņus starp talantīgu gara radinieku apdzīvotām pasaulēm par spīti tam, ka viņi dzīvoja dažādos laikos. Un to, ka laiki, cilvēki un vērtības var būt ļoti dažādi pat nesenā pagātnē, atgādinās teju katrs no “Literatūres” stāstiem. Sākot ar trimdinieku mulsumu svešā zemē, būvējot jaunas dzīves uz veco drupām, līdz pusdieva statusā iecelta rakstnieka nedienām ar valsts vadības kloķiem rokās.”
“Literatūres” otrā sezona – no 16. janvāra ceturtdienās pulksten 20.00 LTV1 un REPLAY.lv, kur raidījums pēc televīzijas ētera būs pieejams vēl sešus gadus.
