Kā allaž, literatūriste Marta Selecka kopā ar kādu šolaiku rakstnieku dosies uz kāda tolaiku rakstnieka pasauli, kamēr otrs literatūrists, Gustavs Terzens, joprojām ar grāmatām rokā, dosies uz visām debespusēm, lai kādam svešiniekam palasītu priekšā un iedraudzētos gan ar cilvēku, gan literatūru.

“Literatūres ceturtais cēliens mani pārsteidza ar savu nopietnību. Likās paši esam izauguši, nobrieduši – literāros procesus apņēmuši dziļākā tvērumā. Gatavojoties filmēšanai nācās sastapties ar ārkārtīgi dažādiem tekstiem un dzīvesstāstiem. Visvairāk saviļņoja Riharda Bargā dziedāšana Liepājā, Amandas Aizpurietes pelde Gaujā un aveņu lasīšana Knuta Skujenieka dārzā,” tā par šosezon sajusto un piedzīvoto izsakās “Literatūres” idejas autore un vadītāja Marta Selecka.

Savukārt savrupais grāmatu lasītājs un raidījuma otrs vadītājs Gustavs Terzens “Literatūres” 4. cēlienu veidojot ir guvis citas atziņas: “Ceturto sezonu filmējot, manā sajūtu paletē ļoti bieži uzplaiksnīja “vienatnes” jēdziens. Tas bieži gribēja sašļukt līdz “vientulībai”, bet sastaptie rakstnieki un viņu darbi to neļāva. Gan caur viņu cilvēcisko prizmu, gan savas iztēles tvērumiem viņu darbos, es aizvien spilgtāk izjutu to, cik labi tomēr rakstnieki un dzejnieki bez īpaša treniņa pieprot to kvalitatīvo pašpietiekamo vienatni, kas nebūt nav viegls mirklis radoša cilvēka dzīvē. Dažkārt mokošs un sāpīgs. Bet, ja beigās rodas Bargā “Slampes meitenes” un Ādamsona “Smalkās kaites”, tad esmu gatavs šādu vienatni piedzīvot un influencēt pasaulei.”

Tikmēr raidījuma režisors un idejas līdzautors Uģis Olte joprojām atrod iemeslu doties it kā jau zināmos ceļos, bet tomēr prātā paturot, ka rakstnieku radītās pasaules joprojām spēj pārsteigt ar kaut ko jaunu: “Filmēt “Literatūri” ir kā iet sēņot. Mēs zinām, kas jāņem līdzi, kur ir jāmeklē un kas jādara, lai sēnes atrastu. Bet kādas tās būs – tas vienmēr ir nezināmais. Un, ja dodoties filmēt, ir iespējams kaut mazākais nezināmais, tas nozīmē, ka piedzīvojums būs tā vērts! Un – iepazīt paša iepriekš nezinātus cilvēkus, kuru galvas strādā labāk, kā vairumam, ir labākais iemesls darināt šī raidījuma jau ceturto cēlienu”.

“Literatūres” 4. cēlienā ar rakstnieku Rihardu Bargo sapratīsim šauro robežu, kur tenkas pārtop prozā un kur Māra Melgalva dzeja kļūst par tautas sirdsapziņas dziesmām. Ar rakstnieci Laimu Kotu nonāksim Tirzā, kur radīsim kopsaucēju savulaik spožās ulmaņlaiku dzejnieces Elzas Ķezberes mīlas pantu trauslumam un L.Kotas prozā sastopamajam sievišķās mistērijas nešpetnumam. Pirmoreiz “Literatūres” ceļi šķērsos Latvijas un Igaunijas robežu kopā ar igauņu dzejnieku un tulkotāju Contru jeb Margusu Konnulu, kurš ne tikai iepazinis latviešu valodu caur Eduarda Veidenbauma daiļradi, bet arī noskrējis visus 170 km no Tartu līdz Veidenbauma dzīvesvietai. Dzejniece Amanda Aizpuriete spēlēsies ar gaismēnām, lai spoguļotu pāragri aizgājušās dzejnieces Velgas Kriles daiļradi un dzīvi. Dzejnieks Knuts Skujenieks drosmīgi atļausies modināt Rūdolfa Blaumaņa garu, lai pierādītu, ka viņa drāma joprojām ir aktuāla arī mūsdienu Latvijā. Dzejniece Anna Auziņa uzgleznos rakstnieces Andras Neiburgas savrupo, bet dziļo piejūras dzīvi tūrē no Rīgas līdz pat Miķeļtornim. Ar vārdiem precīzi žestikulējot, dzejnieks Artis Ostups iedzīvosies smalkajās kaitēs, dodoties rakstnieka Erika Ādamsona
rakstu pasaulē. “Literatūres” 4. cēliena pašā izskaņā notiks kaut kas līdz šim vēl nebijis – publiski dedzināsim rakstnieces Marijas Luīzes Meļķes pirmās grāmatas manuskriptu Klāva Elsberga dzejas liesmās, jo mēs taču labi zinām, ka manuskripti nedeg.

Jau tradicionāli, aicinām Latvijas bibliotēkas būt daļai no “Literatūres”, izvietojot speciālu grāmatu plauktu ar raidījumā apskatītajām grāmatām bibliotēkās uz vietas. Šajā sezonā esam izlasījuši un skatītājus iepazīstināsim ar 16 autoriem un 19 grāmatām (saraksts zemāk). Šogad vēlamies iet soli tālāk un jūsu bibliotēkas apmeklētājus nedaudz izaicināt – mesties kopā ar Martu un Gustavu lasīšanas tūrē un izlasīt visas 19 raidījumā apskatītās grāmatas, lietojot mirkļbirku #RaidījumsLiteratūre.

Esam sagatavojuši speciālu sarakstu ar lasāmajām grāmatām, ko ikvienai bibliotēkai lūdzam izdrukāt vairākos eksemplāros uz A4 lapām apmeklētāju brīvai līdzņemšanai.

Esam sagatavojuši speciālu grāmatu plaukta noformējumu, ko bibliotēkas, ja ir tāda iespēja, var izdrukāt uz divām biezākām A3 papīra lapām, salocīt un salīmēt, veidojot tādu kā plaukta cepuri ar “Literatūre” stilistiku. Ja šādas iespējas nav, lūdzam sazināties ar “Literatūre” koordinātori Aneti Franku, rakstot epastu franka.anete@gmail.com vai zvanot +37126708810.

Izvietojamo grāmatu saraksts:
Rihards Bargais “Nemodernās Slampas meitenes”, Aminori, 2021
Māris Melgalvs “Labu vakar”, Liesma, 1984
Māris Melgalvs “Meldijās iešana”, Liesma, 1980
Laima Kota “Totēmi”, Jumava, 2007
Elza Ķezbere “Gliemežvāks dzied”, Zvaigzne ABC, 2011
Contra “Tik grūti būt latvietim”, Pētergailis, 2019
Eduards Veidenbaums “Kopotie raksti”
Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās”, Neputns, 2020
Velga Krile “Gaismēna”, Liesma, 1979
Knuts Skujenieks “Lirika un balsis”, Liesma, 1978
Rūdolfs Blaumanis “Andriksons”, 1899
Rūdolfs Blaumanis “Raudupiete”, 1889
Rūdolfs Blaumanis “Nāves Ēnā”, 1899
Anna Auziņa “Annas pūra govs”, Neputns, 2017
Andra Neiburga “Stum stum”, Valters un Rapa, 2004
Artis Ostups “Žesti”, Neputns, 2016
Eriks Ādamsons “Smalkās kaites”, Valters un Rapa, 1937
Marija Luīze Meļķe “Nerealizēto potenciālu klubs” (Vēl nav izdota)
Klāvs Elsbergs “Velc, tēti”, Liesma, 1989

 

Informāciju sagatavoja:

Anete Franka
franka.anete@gmail.com