Publisko bibliotēku rītdiena: Intervija ar igauņu dizaineru Miku Lembergu 

Maģistra darbs “Shaping the Future of Public Libraries” ir pieejams tiešsaistē angļu valodā un izceļams ar domu skaidrību, kodolīgu valodu un izdarītajiem secinājumiem. Lai arī pētījums veltīts Igaunijas publiskajām bibliotēkām, problēmsituācija ir līdzīga arī Latvijā, tālab no sirds iesakām darbu izlasīt.

“Igaunijas publiskās bibliotēkas saskaras ar finansējuma un resursu trūkumu, ko izraisa tas, ka nav vienotas izpratnes, kādi bibliotēku pakalpojumi tiek sagaidīti 21. gadsimtā,” pētījuma kopsavilkumā raksta tā autors. “Lai arī valda eksistenciālā krīze digitalizācijas un urbanizācijas kontekstā, publiskās bibliotēkas sniedz unikālu vērtību vietējām kopienām. Tāpēc šī pētījuma mērķis ir atklāt dizaina pieeju, lai pārveidotu publiskās bibliotēkas par iedvesmojošām pakalpojumu sniedzējām.”

Pētījuma gaitā Miks Lembergs gan iepazīstina ar noderīgu literatūru, ieskicējot publisko bibliotēku attīstības salīdzinoši īso vēsturi, gan intervē starptautiskus ekspertus, lai nonāktu pie apkopojuma: kas no publiskajām bibliotēkām tiek sagaidīts, kādas ir to vadošās vērtības un darbības principi. Nākamajā pētījuma fāzē autors rīkoja radošās darbnīcas, lai noskaidrotu, kādi bibliotēku pakalpojumi tiek sagaidīti Igaunijā. Darbnīcu rezultātā autors izstrādāja koncpeciju, kāds ir vēlamais publisko bibliotēku attīstības scenārijs.

Maģistra darba ievadā autors pauž, ka, lai arī pēdējos gados pasaulē ir vērojami arhitektūras piemēri ar iespaidīgām, ikoniskām bibliotēku celtnēm, viņaprāt, bibliotēku un to pakalpojumu modernizācijai nav nepieciešami tik vērienīgas pārmaiņas. Turklāt tas, kas ir uzcelts, tāds nemainīgs paliks dekādēm ilgi, bet bibliotēkām svarīgi ir spēt pielāgoties laikmeta izaicinājumiem.

Autors arī uzsver, ka jaunu tehnoloģiju sagāde vien bibliotēku uzreiz nepadara par 21. gadsimta bibliotēku. Vispirms ir nepieciešama vienota un iedvesmojoša vīzija, kāda tad ir mūsdienīga publiskā bibliotēka, un tikai pēc tam – un saskaņā ar to – var pilnveidot pakalpojumus.

Autoru fascinē tas, ka publiskās bibliotēkas ir vieni no pēdējiem bastioniem, kur neviens neko tev necenšas pārdot. Mūsdienu pasaulē šāda nekomerciāla publiskā telpa ir unikāls retums, un šāda vērtība ir jāņem vērā, kristalizējot bibliotēku lomu.

Visbeidzot autors cer, ka viņa pētījums varētu provocēt uz sarunu, lai pārdomātu publisko bibliotēku lomu Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas Kultūras ministrija tobrīd pārrakstīja novecojušo Publisko bibliotēku likumu (Public Library Act), kura uzmetums bija gatavs 2021. gadā (vēl nav stājies spēkā), un ka Igaunijas Nacionālā bibliotēka uzsāka vērienīgus renovācijas darbus, kurus plānots pabeigt 2025. gadā.

Vērts piebilst, ka Igaunijas Kultūras ministrija katru gadu pasludina par kādas konkrētas jomas gadu, un pagājušais, 2022. gads, tika veltīts bibliotēkām.

Lai uzzinātu vairāk par dizainera motivāciju pievērsties publiskajām bibliotēkām, kā arī vēlamo vīziju, kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka, sazinājāmies ar Miku Lembergu. Viņš bija pārsteigts, ka pirms pāris gadiem rakstītais darbs ir radis lasītājus Latvijā un labprāt atbildēja uz Bibliotēku portāla jautājumiem.

Kādēļ jums kā dizaineram bija interese maģistra darbu veltīt bibliotēkām?

Vairāku iemeslu dēļ, lai gan tas nebija vienkāršs lēmums. Jāpiebilst, ka viens no dizainera uzdevumiem, manuprāt, ir rādīt ceļu uz vēlamo rītdienu.

Kad pienāca laiks domāt par savu diplomdarba projektu, man bija daži varianti, taču neviens no tiem nebija klasisks digitālais dizains vai jauna lietotne. Galu galā es saviem vadītājiem ierosināju divas idejas, kurām varētu būt nozīmīga ietekme uz sabiedrību.

Viens bija par labāku regulējošu tiesību aktu izveidi platformu darbam darbinieku aizsardzībai, bet otrais bija domāt par publiskās bibliotēkas nākotni. Mani darba vadītāji neatbalstīja likumu izmaiņas kā rezultātu, tāpēc es izvēlējos publisko bibliotēku tēmu.

Viens no jūsu iedvesmas avotiem ir Skandināvijas modelis. Vai varat ieskicēt, ar ko Skandināvijas bibliotēkas atšķiras no citu valstu bibliotēkām un kādēļ ņēmāt tās par paraugu?

Kā dizainers es vienmēr vēlos mācīties no citiem un smelties iedvesmu inovatīvos projektos, kas var kalpot par paraugu manam darbam. Kad sāku pētīt bibliotēku tēmu, mani īpaši piesaistīja Oodi Helsinkos un citi lieliski publisko bibliotēku piemēri Somijā, Zviedrijā un Dānijā.

Īpaši pārliecinoši Skandināvijas bibliotēkās man šķita tas, ka tās piešķir prioritāti kopienai un pielāgo savus pakalpojumus vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Atzīstot, ka zināšanas neaprobežojas tikai ar grāmatām un lasīšanu, šīs bibliotēkas spēj nodrošināt patiesi iekļaujošus un pieejamus resursus savām kopienām.

Jūs pētījumā vairākkārt uzsverat, ka Igaunijā trūkst vienotas vīzijas, kādai jābūt mūsdienu bibliotēkai. Kādēļ, jūsuprāt, šādas vīzijas nav? Ieskicējiet arī, lūdzu, pie kā nonācāt izpētes gaitā.

Lai gan mana izpēte un izpratne var būt ierobežota, esmu identificējis dažus galvenos faktorus, kas, manuprāt, ir veicinājuši vienotas vīzijas trūkumu:

• bibliotēkām pieejamo resursu trūkums;
• lēmumu pieņēmēju neizpratne par bibliotēku vērtību;
• līderības un pārstāvniecības trūkums, apspriežot, kādas varētu būt bibliotēkas.

Izpētes un radošo darbnīcu gaitā esmu identificējis piecas vadošās vērtības, kurām, manuprāt, būtu jāatspoguļojas mūsdienu bibliotēku darbībā. Rītdienas biblotēka ir kopienas vajadzībām pielāgota, uz cilvēku centrēta, ar iedvesmojošu, uz radīšanu un sarunām orientētu programmu un dialogā balstītu mācīšanos.

Pamatojoties uz šīm vērtībām, manā redzējuma rītdienas bibliotēka

• veicina un paātrina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā;
• palīdz cilvēkiem kļūt par kultūras un zināšanu radītājiem;
• kalpo kā saikne starp valdību un pilsoņiem.

Bibliotēkas mēdz uzskatīt par “grāmatu tempļiem”, tomēr arvien vairāk pasaulē redzami piemēri ar lietu bibliotēkām, ar telpām praktisko iemaņu apguvei (skaņu ierakstu studijas, šūšana, 3d printeri u.c.). Arī pētījumā jūs parādāt šo nepieciešamo virzību uz bibliotēku jauno lomu kopienā, kas savā ziņā kliedētu bažas, ka bibliotēkas kā fiziskas telpas varētu izzust. Vai varat pastāstīt plašāk?

Bibliotēkas patiešām ir kas daudz vairāk nekā “grāmatu tempļi”. Lai gan grāmatas vienmēr ir bijušas bibliotēku stūrakmens, bibliotēkas arīdzan vienmēr ir kalpojušas kā vieta mācībām, izpētei un saziņai.

Bibliotēku galvenā funkcija ir nodrošināt piekļuvi zināšanām, pieredzei un cilvēkiem. Agrāk grāmatas bija galvenais zināšanu ieguves līdzeklis, taču, attīstoties mūsdienu pasaulei un mainoties tehnoloģijām, arī bibliotēkām ir jāpielāgojas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi visiem un visam.

Lai gan manam maģistra darbam bija apjoma ierobežojumi, kas neļāva padziļināti izpētīt cilvēku sasvtarpējās attiecības un kopienas sajūtu bibliotēkās, es uzskatu, ka bibliotēkām arīdzan var būt izšķiroša nozīme dažādu sociālo problēmu risināšanā.

Balstoties uz Roberta Patnema, Ecio Mancini un Dena Hila darbiem*, daudzas problēmas, ar kurām mēs saskaramies kā sabiedrība, var būt saistītas ar publiskās telpas privatizāciju. Tā kā cilvēkiem īsti nav neitrālas trešās vietas (starp mājām un darbu), kur veidot saites un iegūt paziņas, tas rada savstarpēju neuzticību un grauj demokrātiju. Bibliotēkas varētu aizpildīt šo plaisu, aktīvi radot telpu, kur cilvēki no dažādām vidēm var satikties, dalīties pieredzē un pat veselīgi diskutēt.

Īsāk sakot, lai gan bibliotēkām laika gaitā var mainīties piedāvātie pakalpojumi, tās nemainīgi kalpos kā sabiedrībai svarīgs resurss. Nodrošinot piekļuvi tehnoloģijām, informācijai un dialoga un satikšanās iespējām, bibliotēkas var turpināt spēlēt svarīgu lomu mūsu sabiedrībā.

Maģistra darbā izmantotie attēli: bibliotēku lomas kopsavilkums pēc īstenotajām radošajām darbnīcām, kurās piedalījās bibliotekāri no Igaunijas

Bibliotēka kā vieta sapņošanai, kur piekļūt informācijai par visām pasaules iespējām, un kā vieta kopienas saliedētībai

Bibliotēka kā vieta mūžizglītībai

Bibliotēka kā sociālo pārmaiņu veicinātāja

Latvijā – līdzīgi kā jūs pētījumā rakstāt par Igauniju – jautājums par bibliotēku vērtību sabiedrībā visbiežāk saasinās tad, kad kādu bibliotēku grasās slēgt. Kamēr kopienai bibliotēkas loma vismaz vēsturiski ir bijusi skaidra, pašvaldību līmenī jautājums atduras pret finansējumu. Kā bibliotēkas vērtību noformulēt skaitļos?

Tas ir miljonu dolāru vērts jautājums. 😅

Bet, godīgi sakot, neesmu pārliecināts, ka viss būtu jāvērtē skaitļos. Šis priekšnoteikums varētu būt problēma, kāpēc par publiskajām bibliotēkām trūkst skaidras vīzijas.

Bibliotēkas nodrošina vietu mācībām, izpētei un personīgai izaugsmei. Tās piedāvā piekļuvi informācijai, tehnoloģijām un dažādiem viedokļiem, kas ir ļoti svarīgi informēta un iesaistīta pilsoņa veidošanai.

Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz finansiālo aspektu, lēmumu pieņēmējiem būtu jāņem vērā arī publisko bibliotēku sociālā, kultūras un izglītojošā vērtība. To var izmērīt, aplūkojot bibliotēku ietekmi uz indivīdiem un kopienām. Bet to noteikti ir daudz grūtāk izmērīt nekā budžeta pozīcijas programmā Excel.

Aktuāls ir arī algu jautājums. Bibliotekāru algas Baltijas valstīs ir kritiski zemas. Līdz ar ko par bibliotekāriem visbiežāk strādā cilvēki, kas ir savas jomas entuziasti. Taču pētījumā jūs minat, ka balstīt nozari uz bibliotekāra misijas apziņu vien nav ilgtspējīgi. Kā to risināt?

Šīs problēmas risināšanas formula ir vienkārša. Mums ir jāpaaugstina bibliotekāru algas un jāceļ viņu loma sabiedrībā. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs vispirms kopīgi piekrītam, ka mums ir vajadzīgas publiskās bibliotēkas, ka mēs zinām, ko tās sniedz sabiedrībai un kādi ieguldījumi ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

Pienākumu apjoms aug. Bibliotekārs ir arī vidutājs starp pilsoni un valsti. Tam kopienā ir svarīga un, iespējams, pietiekami nenovērtēta loma. Jūs bibliotekārus dēvējat par kopienas sargātājiem. Bet kā ir ar klasiskajiem – bibliotekāram vien raksturīgajiem – pienākumiem, vai tie pamazām izzudīs?

Es neesmu eksperts. Taču pēc sarunām, intervijām un bibliotēku apmeklējumiem varu teikt, ka visi bibliotekāri ir jaukākie cilvēki pasaulē. Varu apliecināt, ka bibliotekāriem ir būtiska loma viņu kopienā. Dzirdēju un redzēju, ka mazākās pilsētās cilvēki iet uz bibliotēku, lai nomaksātu nodokļus, saņemtu palīdzību banku lietu kārtošanā utt. Ko tas nozīmē bibliotekāru tradicionālajām prasmēm, es nezinu, bet esmu pārliecināts, ka pēc tām būs nepieciešamība arī nākotnē. Tomēr domāju, ka svarīgi ir uzsvērt, ka bibliotēkām ir vajadzīgi darbinieki, kuriem ir ne vien dažādas iemaņas, bet kuri vispirmāmkārtām ir labi cilvēki.

Kāpēc kā projekta rezultāta formātu izvēlējāties bibliotēkas tīmekļvietnes prototipu?

Man jāatzīst, ka es neesmu pārāk lepns par vietni. Tāpēc pievērsīsimies divām tēmām.

Pirmkārt, kāpēc vietne? Tā kā man vajadzēja ilustrēt bibliotēkas vīziju, vispiemērotākā – ņemot vērā izmaksu un laika ierobežojumus – bija tīmekļvietne, kurā redzami bibliotēkas pakalpojumi un programmas.

Otrkārt, kāpēc es nelepojos ar gala rezultātu? Jo vairāk strādāju pie projekta, jo vairāk pamanīju, ka galvenais izaicinājums ir kopīga redzējuma un vienošanās trūkums par to, kādi ir publisko bibliotēku mērķi. To nebija iespējams atrisināt maģistra darba gaitā. Līdz ar ko piedāvāt vīziju, kas būtu piemērota visām publiskajām bibliotēkām, šķita neveikli. Esmu priecīgs, ka īstenoju vairākas radošās darbnīcas, kurās varēju palīdzēt radīt izkristalizētu izpratni par publiskās bibliotēkas lomu katrā konkrētā kopienā.

Pētījums tapa pirms diviem gadiem. Vai šo divu gadu laikā Igaunijas bibliotēku nozarē ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas?

Pēc diplomdarba man nav bijis pārāk daudz ciešas saskarsmes ar bibliotēkām. Taču jaunie Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pārbūves plāni Tallinas centrā izskatās fantastiski. Nevaru sagaidīt, kad redzēsim pabeigšanu kādā brīdī 2025. gadā.

Esmu pamanījis, ka publiskās bibliotēkas atver arvien vairāk kopienas dārzu un uzsāk pakalpojumus, kas nav saistīti ar grāmatām, tāpēc, jā, aizraujošas iniciatīvas notiek nelielā mērogā. Tajā pašā laikā ir ziņas par arvien vairāku publisko bibliotēku slēgšanu, tāpēc diemžēl pamatā esošā problēma joprojām ir jārisina.

* Pieminēto autoru grāmatas:

• Hill, Dan. Dark Matter and Trojan Horses: A Strategic Design Vocabulary. First edition. Moscow: Strelka Press, 2012.
• Manzini, Ezio. Design, When Everybody Designs: An Introduction to Design for Social Innovation. Design Thinking, Design Theory. Cambridge, Massachusetts: The MIT Press, 2015.
• Putnam, Robert D. Bowling Alone: The Collapse and Revival of American Community. 1. touchstone ed. New York, NY: Simon & Schuster, 2001.

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv