Publiskās bibliotēkas skaitļos – toreiz (1927–1937) un tagad 

21. gadsimtā datu vākšanai un apstrādei nav ierobežojuma. Izmantojam dažādus rīkus, programmas, sistēmas, lietotnes un aprēķinus. Sākot ar pašizziņu – mērām noietos soļus, savu uzvedību miegā, pētām dinamiku nedēļas, mēneša vai gada griezumā, sekojam līdzi veselības aprūpei, valsts izaugsmes rādītājiem, biznesam un izmaiņām apkārtējā vidē.

Datus par sevi, parādībām, procesiem, norisēm utt. vācam un mērām, lai labāk izprastu, uzlabotu un attīstītu. Statistiku izmantojam, lai pieņemtu pamatotus lēmumus paredzamākai nākotnei. Taču arī vēsturiskie dati ir interesanti salīdzināšanai. Tie, iespējams, vairs nav aktuāli un nebūs šī brīža instruments, lai pieņemtu lēmumus nākotnei. Visticamāk, tie nav salīdzināmi situācijas un laika atšķirību dēļ, un tomēr tie ir nozīmīga bibliotēku nozares vēstures sastāvdaļa. Daļa no tā, kas mēs esam šodien. Gluži vienkārši, tas var būt arī interesanti.

Galvenais mērķis ir atskatīties uz to, kā bija toreiz. Ar “toreiz” šajā gadījumā tiek domāts laika posms no 1927. līdz 1937. gadam. Izcelt no pūra lādes dažus bibliotēkas raksturojošus datus. Salīdzinājumam pievienoju arī šodienas datus, lai būtu iespēja palūkoties uz sevi toreiz un tagad. Gadu izvēle ir nejauša – par pamatu izmantojot pieejamo statistikas informāciju no senākiem laikiem. Īpaši mani uzrunāja Valsts statistikas pārvaldes izdevums, kurš izdots 1938. gadā – “Latvija skaitļos 1938”.

Pirms pievērsties publisko bibliotēku apskatam toreiz un tagad, vēlos raksturot Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas ilgākā laika posmā¹.

Demogrāfijas datu apskats nav šī raksta mērķis, un tomēr tie ir Latvijas iedzīvotāji – Latvijas bibliotēku mērķauditorija, cilvēki, kuri izmanto vai neizmanto bibliotēkas. Šis skaitlis ir viens no bibliotēku darba rādītāju atskaites punktiem, aprēķinu veikšanas pamatdatiem. Šodien dati tiek rēķināti ne tikai operējot ar bibliotēkas lasītāju skaitu, bet lielā mērā mēģinot noteikt bibliotēkas ietekmi, nepieciešamību, spēju apkalpot un sasniegt savas apkalpojamās teritorijas mērķauditoriju.

1938. gada izdevums “Latvija skaitļos”² ļauj mums ieskatīties astoņdesmit gadu tālā pagātnē un paraudzīties, kā bibliotēkas skaitļos izskatījās toreiz. Šoreiz apskatīsim publiskās bibliotēkas. Pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem publisko bibliotēku skaitā tika iekļautas bibliotēkas, “kas domātas tieši publikas vajadzībām, bet bibliotēkas, kas paredzētas valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām, lai gan tās ne reti pieejamas arī publikai, nav ieskaitītas.”

Diemžēl pieejamā informācija nav pilnīga, jo trūkst ziņu par iedzīvotāju skaitu attiecīgajos gados: 1927, 1936, 1937. Taču, izpētot pieejamos skaitļus un neiedziļinoties vēstures niansēs, var secināt, ka konkrētajā laika periodā korelācija starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un bibliotēku skaita pieaugumu nav novērojama. No iegūtās papildinformācijas tajā pašā izdevumā varam arī uzzināt, ka 1937. gadā no 912 bibliotēkām 664 pieder sabiedriskām organizācijām, 173 pašvaldībām, 74 atsevišķām personām un 1 valstij. Pie 196 bibliotēkām ir iekārtota arī lasītava; 768 bibliotēkas grāmatas izsniedz par velti, bet pārējās 144 – pret samaksu.

Šodien, saskaņā ar standartu ISO 2789:2016 Informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika, publiskās bibliotēkas ir universālas bibliotēkas, kas ir atvērtas sabiedrībai un apkalpo vietējos vai reģiona iedzīvotājus, un parasti daļēji vai pilnībā tiek finansētas no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Publiskās bibliotēkas tiek uzskatītas par atvērtām sabiedrībai arī tad, ja to pakalpojumi galvenokārt paredzēti īpašām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vājredzīgām personām vai slimnīcu pacientiem³.

Šobrīd, skatoties līkni, skaidri redzam, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī publisko bibliotēku skaits. Abas līknes ir lejupejošas. Gan vienam, gan otram skaitlim ir savi iemesli un ietekmes faktori, tomēr tie ir cieši saistīti, jo bibliotēkas piedāvā pakalpojumus, kurus izmanto iedzīvotāji.

Pirms simts gadiem bibliotēkas asociējās galvenokārt ar grāmatām. Šodien bibliotēka ir daudz kas vairāk nekā tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Datu uzskaite ir kļuvusi sarežģītāka. Ja vēl nesena bibliotekārs pazina savu lasītāju, jo viņš ienāca pa durvīm un to varēja arī vienkāršāk uzskaitīt, tad šobrīd, attīstoties pakalpojumiem un digitālajai videi, iespējai bibliotēku lietot attālināti, bibliotekārs bieži nemaz nesatiek bibliotēkas lietotājus. Bibliotēka vairs nav tikai konkrēta telpa. Arī izsniegtās grāmatas bibliotēkās uzskaitīt bija daudz vienkāršāk, jo tās bija jāpieprasa bibliotekāram, kurš tās nodeva no rokas rokā. Šodien bibliotēkas ir kļuvušas daudz atvērtākas un pieejamākas. Katram ir iespēja brīvi staigāt gar plauktiem un izvēlēties sev interesējošo grāmatu, nolikt to, ja tā neatbilst vajadzībām, un ņemt nākamo. Mainījies ir laiks, un arī bibliotēkas. Grāmata ir tikai viens no informācijas resursiem. Ikdienā uzskaitītas tiek ne tikai fiziski pieejamās grāmatas, bet arī daudz un dažādi elektroniski un digitāli materiāli, kuri, protams, agrāk nebija pieejami bibliotēkās. Un tomēr ir interesanti paskatīties, cik daudz grāmatu bibliotēkās glabājās toreiz un cik to ir šodien. Nākamais attēls rāda grāmatu skaitu publiskajās bibliotēkās trīs gadu griezumā.

Jau toreiz izmantoja dažādus grafiskus zīmējumus, lai uzskatāmāk atspoguļotu savāktos datus. Tikai toreiz tie bija ar roku zīmēti, bet šodien to veicam ar dažādu programmu palīdzību. Zīmējumā redzam, ka grāmatu skaits bibliotēkās trīs gadu laikā no 1927. līdz 1930. gadam ir pieaudzis par 38,8 %. Savukārt laika posmā no 1930. līdz 1937. gadam grāmatu skaits publiskajās bibliotēkās ir pieaudzis par 25,3 %. Grāmatu ienākšana bibliotēkās šajā laikā noteikti ir jāskatās Latvijas grāmatniecības attīstības kontekstā. Vēsturniekiem un pētniekiem varētu būt savs komentārs par šiem skaitļiem. Nākamais attēls raksturo grāmatniecību pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Pie šiem skaitļiem varam lasīt komentāru, ka “izdoto grāmatu skaits, kas saimnieciskās krīzes gados bija stipri samazinājies, beidzamos gados visumā atkal strauji pieaudzis.”⁵ Lai gan vērojams, ka 1937. gadā izdoto grāmatu skaits ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, tas ir skaidrojams ar vēl vienu būtisku skaitli – lappušu skaitu. Pieaug grāmatu lappušu skaits un arī izdoto eksemplāru skaits.

Protams, vēlamies zināt, kas notiek ar grāmatu skaitu publiskajās bibliotēkās pēdējā desmitgadē – no 2008. gada līdz 2018. gadam?

Neskatoties uz to, ka grāmatu kopskaitam ir tendence samazināties, grāmatu jaunieguvumu skaits pēdējos trīs gados publiskajās bibliotēkās attiecībā pret grāmatu kopskaitu krājumā saglabājas 4 % robežās. Ja 1937. gadā varam runāt par grāmatu skaitu bibliotēkās ciešā kontekstā ar grāmatniecību, tad šodien tas vairs nav tik viennozīmīgi. Šodien grāmatas ir tikai daļa no tā, ko piedāvā bibliotēkas.

Raksts tapa, pateicoties LNB krājumā sastaptajai grāmatai “Latvija skaitļos”. Vai šo interesi rosināja valsts un tās iestāžu, tajā skaitā LNB, nozīmīgās jubilejas, nezinu. Taču tas šķita ļoti aizraujoši – ieskatīties caur skaitļu prizmu tā laika bibliotēkās. Jāatzīst, ka bibliotēkas ir cītīgi uzskaitījušas savu darbu, jo minētajā statistikas pārskatā ir gana daudz datu, ko pētīt. Tur var uzzināt, ka 1937. gadā publiskajās bibliotēkās tika nodarbināti 1458 darbinieki, no kuriem 424 ir algoti. Tāpat var uzzināt par bibliotēku izdevumiem un ienākumiem. Daudzi skaitļi skatāmi reģionu griezumā, un tos var izmantot savas bibliotēkas vai reģiona bibliotēku vēstures izpētē.

Noteikti ir vērts ielūkoties pagātnē, un, iespējams, ka mūsu darbu pēc mūsu šodien iesniegtajiem skaitļiem kāds analizēs arī nākotnē.

***
¹ Centrālās statistikas pārvaldes dati: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/db. Pēdējo reizi atjaunināts: 2019.05.28.
² Latvija skaitļos. Red. A. Maldups. 1. gadagājums. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1936–1938.
³ LVS ISO 2789:2016 Informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika, 8. lpp.
⁴ Bibliotēku oficiālās statistikas apkopojums www.lnb.lv un Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu Latvijā gada sākumā.
⁵ Latvija skaitļos. Red. A. Maldups. 1. gadagājums. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1936–1938. 141 lpp.
⁶ Krājums “Latvijas izdevējdarbības statistika”: https://www.lnb.lv/lv/izdevejdarbibas-statistika/krajums-latvijas-izdevejdarbibas-statistika

Informāciju sagatavoja:
Diāna Rudzīte
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra statistikas eksperts
E-pasts: diana.rudzite@lnb.lv