2024. gada 12. decembrī plkst. 15.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis”, Malkas ielā 4, notiks stāstu vakars “Ģimene un bibliotēka – lasīšanas tradīcijas pamatakmens”, kurā jaunieši no Liepājas skolām stāstīs par ģimenei nozīmīgām grāmatām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
Rīga, LETA. Šogad publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanā tiks lietota atjaunotā likme – 10% -, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis.
Izmaiņas nodrošinās, ka vairāk nekā 1000 autoriem, kā arī citiem radošā darba veicējiem par viņu darbu izmantošanu bibliotēkās no šī gada tiks sadalīta atlīdzība vismaz 214 000 latu apmērā.
10% likmes atjaunošanu paredz Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanas kārtību.
Gulbis norādīja, ka publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanā izmantojamās likmes atjaunošanai ir būtiska nozīme, jo publiskā patapinājuma sistēma nodrošina grāmatu un citu autordarbu pieejamību bibliotēkās ievērojamai sabiedrības daļai un ieņem nozīmīgu lomu Latvijas radošā darba novērtēšanā un veicināšanā.
Kopš publiskā patapinājuma sistēmas ieviešanas Latvijā attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos bija paredzēta 10% likme, taču 2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, to samazināja uz 5%.
Saskaņā ar Autortiesību likumu valsts, pašvaldības un privātās bibliotēkas var izmantot autordarbus bez autoru piekrišanas, samaksājot viņiem atlīdzību. To aprēķina no summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta valsts, pašvaldību vai atvasinātu publisku personu bibliotēkām krājumu papildināšanai, un no obligāto eksemplāru vērtības. Privātās bibliotēkas to aprēķina no summas, ko tās iepriekšējā gadā izmantojušas krājumu papildināšanai.
