Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Katra gada noslēgumā “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) apkopo iepriekšējā gada Latvijas bibliotēkās visvairāk izsniegto grāmatu sarakstus, kuri tagad ir pubilcēti ikmēneša informatīvajā izdevumā. Biedrības ziņu izdevuma 50. numurā publicēti dati par 2018. gadā bibliotēkās pieprasītākajām grāmatām.
Gada pēdējais mēnesis ir laiks, ko īpaši gaida rakstnieki, tulkotāji un mākslinieki, kuru sarakstītās, no citām valodām pārceltās vai ilustrētās grāmatas ir pieejamas bibliotēku lasītājiem, jo tieši tad tiek sadalīta atlīdzība par t.s. publisko patapinājumu – autoru darbu izsniegumu Latvijas bibliotēkās. 2019. gada decembris
nebija izņēmums – autori saņēma atlīdzību par savu darbu publisko patapinājumu 2018. gadā. Kā allaž atlīdzība tika sadalīta atbilstoši darbu izsnieguma datiem. Šoreiz tos apkopoja 136 Latvijas bibliotēkās un
to filiālēs, proti, Latvijas Universitātes bibliotēkā (8 filiāles), Rīgas Centrālajā bibliotēkā (27 filiāles), Jelgavas pilsētas bibliotēkā (27 filiāles), Cēsu Centrālajā bibliotēkā (29 filiāles), Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī (7 filiāles), Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (37 filiāles) un Ventspils bibliotēkā (tikai CD, VHS un DVD).
Kopumā par grāmatu, nošu, fonogrammu un filmu kopiju izsniegumu šoreiz tika sadalīti 268 563,86 EUR, ko šim mērķim piešķīra LR Kultūras ministrija. 264 274,67 EUR no šās summas tika autoriem, bet 4289,19 – blakustiesību īpašniekiem. No kopējās summas 97,3% tika sadalīti tieši grāmatu autoriem – to skaits šajā
sadalē sasniedza 1969, bet lielākā atlīdzība, ko pirms nodokļu nomaksas saņēma viens autors, bija 6737,17 EUR.
Visvairāk lasīto latviešu oriģinālprozas darbu TOP 25 pirmajās sešās pozīcijās sarindojušās triju rakstnieču – Māras Zālītes, Karīnas Račko un Daces Judinas – grāmatas. Daci Judinu varam apsveikt arī ar to, ka viņa ir autore veseliem pieciem no TOP 25 atrodamajiem darbiem, kas ir vēl nebijis rekords. Sarakstā joprojām ir atrodama iepriekšējos divos gados iecienītākā grāmata – Noras Ikstenas “Mātes piens”, taču tagad pārcēlusies uz astoto vietu.
Interesenti var iepazīties arī ar bibliotēkās visbiežāk izsniegto latviešu dzejas izdevumu TOP 10 – saraksta
augšgalā ir Pētera, Indras un Zanes Brūveru veikums “Brūveri brūvē”, bet ar trijām grāmatām pārstāvēts Guntars Račs.
Iepazīties ar Latvijas bibliotēkās 2018. gadā visvairāk izsniegto grāmatu sarakstu var AKKA/LAA ziņu izdevuma 50. numurā (14.-15.lpp).
