Mācību kontekstā bibliotēku nozarē parasti aplūkojam jautājumus, kas saistīti ar bibliotekāriem piemītošajām vai nepieciešamajām kompetencēm un atbilstošu mācību piedāvājumu. Diemžēl retāk aizdomājamies par pašu bibliotekāru mācīšanās prasmēm – prasmi noteikt savas mācību vajadzības, izvēlēties atbilstošas aktivitātes vai programmas savai profesionālajai pilnveidei, organizēt savu mācību procesu un rast motivāciju mācīties.

MĀCĪŠANĀS MĀCĪTIES ir viena no 8 atslēgas kompetencēm, kas ir definētas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes ieteikumos par atslēgas kompetencēm mūžizglītībā, kas jāapgūst katram Eiropas pilsonim, lai varētu veiksmīgi iekļauties zināšanu sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Šajā dokumentā “Mācīšanās mācīties” ir skaidrota kā spēja uzņemties un turpināt mācības, organizēt savas mācības, tostarp efektīvi plānojot laiku un informāciju, gan individuāli, gan grupās. Šī prasme ietver izpratni par savu mācību procesu un vajadzībām, nosakot pieejamās iespējas un spēju pārvarēt šķēršļus, lai mācītos veiksmīgi. Šī prasme nozīmē jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, apstrādi un uzņemšanu un vadošu norādījumu meklēšanu un izmantošanu. Mācīšanās mācīties iesaista izglītojamo iepriekšējo zināšanu un dzīves pieredzes papildināšanā, lai izmantotu zināšanas un prasmes dažādos kontekstos – mājās, darbā, izglītībā un apmācībā. Indivīda prasmei galvenais ir motivācija un ticība sev.

Mācīšanās ierasti tiek saistīta ar procesu, kura rezultātā mēs iegūstam jaunas zināšanas, uzlabojam noteiktas iemaņas un veidojam vai koriģējam attieksmes pret notiekošo. Citiem vārdiem sakot, mācīšanās mērķis ir savas kompetences (zināšanas, iemaņas, attieksmes) paaugstināšana noteiktā dzīves jomā. Tomēr izrādās, ka mācīšanās procesam ir tieša ietekme arī uz mūsu ikdienas dzīves kvalitāti un emocionālo labsajūtu, un uzlabotā kompetence nav vienīgais taustāmais mācīšanās rezultāts. Eksperti norāda, ka mācoties mēs kļūstam laimīgāki un tas palīdz saglabāt mentālo un fizisko veselību.

Sezonas noslēdzošajā virtuālajā trešdienā kopā ar pieaugušo tālākizglītības eksperti un sertificētu supervizori Ingu Pāvulu tika runāts par to, kā mēs, pieaugušie, mācāmies, kā izmantojam savu pieredzi jaunu lietu apgūšanā un kāpēc ir tik svarīgi piešķirt vērtību savai pieredzei. Aplūkojām arī profesionālo izaugsmi darba vietā un darba vidē. Vairāk par Ingu Pāvulu, viņas rakstus un citu vērtīgu informāciju iespējam izlasīt tīmekļvietnē “Piedzīvo sevi”.

Savukārt Latgales Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Anna Pakere dalījās pieredzē par darbinieku profesionālās pilnveides un mācību organizēšanu Latgales Centrālajā bibliotēkā un bibliotekāru mācību vēlmju saskaņošanu ar bibliotēkai nepieciešamajām kompetencēm.
Prezentācija “Latgales Centrālās bibliotēkas pieredze izglītības programmu bibliotekāriem īstenošanā un bibliotekāru profesionālajā pilnveidē”

Jaunākie LNB pieejamie izdevumi un mācīšanās tēmai veltītās profesionālās publikācijas, kas atrodamas LNB abonētajās datubāzēs

Freeburg, D., Vera, A. N. (2021). “The Ticket You Get Punched”: the divide between academic and public librarianship and the MLIS, Journal of Education for Library & Information Science, 62(1), p. 17-33.

Plaisa starp teoriju un praksi. Nepieciešamība tuvināt izglītības institūcijās apgūstamās teorētiskās zināšanas ikdienas praksei.

Global action on school library education and training (2019). Edited by Barbara A. Schultz-Jones, Dianne Oberg. Berlin : De Gruyter Saur, xii, 178 p.

IFLA publikāciju krājums. Skolu bibliotekāru izglītība un apmācība dažādās valstīs. Vadlīnijas un standarti.

Humanizing LIS education and practice: diversity by design (2021). Edited by Keren Dali and Nadia Caidi. Abington, Oxon ; New York : Routledge, xiii, 179 p.

Bibliotekārā izglītība: tās evolūcija, teorija un prakse.

Leading professional development: growing librarians for the digital age (2021). Edited by Sarah A. Buchanan and Mary H. Moen. Santa Barbara : ABC-CLIO, LLC, xxiii, 157 p.

Bibliotekāru kvalifikācijas celšana darba vietā. Inovatīva pieeja mūžizglītībai, izmantojot  digitālās tehnoloģijas un rīkus.

Maria Tammaro, A., Manfredi, A., Berloco, A., De Castro, G., Distilo, M. (2020). Educating professionals for a global vision: No Past, No Future. Journal of Education for Library & Information Science, 61(3), p. 332-341.

IFLA globālā vīzija. IFLA vadlīnijas bibliotēku speciālistu izglītībā. Jaunās kompetences, kas nepieciešamas bibliotekāru darbā.

Marty, P., Saludo, R. and U-Seong Kim, C. (2020). Innovation centers and the information schools: the influence of LIS faculty. Journal of Education for Library & Information Science, 61 (4) p. 402-423.

Inovācijas centri universitātēs, to izmantojums ibliotēku un informācijas zinātņu speciālistu izglītībā. Jaunās tehnoloģijas un ar tām saistītās studentu aktivitātes.

Pratchett, Tracey. Practical tips for your staff (2016). London : Facet Publishing, xxii, 277 p.

Personāla attīstība un profesionālā izaugsme. Teoriju apskats, aktivitātes un idejas.

Raju J. Future LIS education and evolving global competency requirements for the digital information environment: an epistemological overview (2020). Journal of Education for Library & Information Science, 61(3), p. 342-356.

IFLA pētījums par jaunajām bibliotēkzinātnes speciālistu kompetencēm, kādas nepieciešamas digitālās informācijas vidē.

Valenti, S., Lund, B. and Ting Wang (2020). Virtual reality as a tool for student orientation in distance education programs: a study of new library and information science students, Information Technology & Libraries, 39(2), p. 1-12.

Datortehnoloģijas izglītībā: virtuālās realitātes izmantojums attālinātajās mācībās.

Wesley, T. L. (2018). Library science education: a new role for academic libraries, Portal: Libraries & the Academy, 18(1), p. 5–15.

Profesionālā izglītība darbavietā: akadēmisko bibliotēku pieredze.

Вольфрам, Д., Зуев, A. (2019). Формирование системы сильного библиотечно-информационного образования: доклад рабочей группы ИФЛА (мнение эксперта). Библиотековедение, 68(2), p. 205-210.

IFLA aktivitātes. Informācijas speciālistu sagatavošanas teorētiskie aspekti.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Inga Pāvula, Anna Pakere

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv