2021. gada 17.–19. augustā norisinājās 86. IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongress, kurš pirmo reizi notika tiešsaistē. Kongresa programmā bija vairāk nekā 160 sesijas, kurās bibliotekāri no visas pasaules varēja gūt jaunas zināšanas, atziņas un idejas. Šajās trīs dienās bija iespēja uzzināt ne tikai par jaunākajiem sasniegumiem un perspektīvām mūsu profesijā, bet arī pieredzēt un izjust, kā tiešsaistē noorganizēt tik vērienīgu pasaules bibliotekāru saietu.

Kongresa atklāšanas runā IFLA prezidente Kristīne Makenzija akcentēja nozares speciālistu ideju un pieredzes apmaiņas nozīmi globālās bibliotēku nozares attīstībā. Tāpēc novembra virtuālajā trešdienā ar savām atziņām par dzirdēto un redzēto kongresā dalījās LNB speciālisti, aptverot tādus nozarei svarīgus darba virzienus kā nākotnes tendences, autortiesības, ilgtspējīga attīstība un bibliotēku fizisko telpu izmantošana pēc pandēmijas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku portāla redaktore Kristīne Deksne iepazīstināja ar nākotnes tendencēm nozarē, kas tika identificētas un pārrunātas šī brīža IFLA prezidentes Barbaras Lisonas sesijā “Trends for the Future”. Šīs sesijas laikā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: kā mēs varam veidot ilgtspējīgu nākotni? kādas tendences mums jāņem vērā? Atziņas un rezultāti no šīs sesijas būs pamats jaunajam IFLA Tendenču ziņojumam.

No 20 tendencēm, kuras iepriekš bija iesnieguši jaunie līderi no visas pasaules, sesijas dalībnieki balsoja par 10 un tad par 5, viņuprāt, vissvarīgākajām nākotnes tendencēm.


Sesijas dalībnieku balsojumā piecas nozīmīgākās tendences bija:

1. Virtuālā vide ir uz palikšanu (Virtual is here to stay)
Prognozējams, ka cilvēki arī pēc pandēmijas beigām izvēlēsies vairākus bibliotēku pakalpojumus saņemt attālināti, apšaubot telpu un fizisko pakalpojumu vērtību.

2. Daudzveidība tiek uztverta nopietni (Diversity gets taken seriously)
Pieaugošā izpratne par diskriminācijas esamību un ietekmi noved pie nepieciešamības pārskatīt bibliotēku līdzšinējo praksi attiecībā uz bibliotēku krājumiem, pakalpojumiem un aktivitātēm.

3. Vides aspekti (An environmental reckoning)
Klimata pārmaiņas rada jaunus draudus bibliotēkām un kopienām, kurām tās kalpo, liekot radikāli pielāgoties, lai izvairītos no katastrofām.

4. Mūžizglītības dalībnieki (Lifelong learners)
Darba tirgus mainās un arvien biežāk iedzīvotajiem savas dzīves laikā nākas nomainīt savu darba vietu un profesiju – “darbs uz mūžu” sāk izzust. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēkiem savas dzīves laikā ir jāpārkvalificējas, jāapgūst jaunas prasmes un jāiegūst jaunas zināšanas. Bibliotēkām šī tendence ir jāņem vērā, izvērtējot un veidojot savu mācību piedāvājumu un organizējot izglītojošās aktivitātes.

5. Nevienlīdzības padziļināšanās (Inequalities deepen)
Tehnoloģijas rada jaunas iespējas. Plaisa starp cilvēkiem, kam ir piekļuve tehnoloģijām un tiem, kam nav piekļuves, palielinās. Tas rada risku daļai sabiedrības nonākt nabadzībā, ja netiks veikti pasākumi nevienlīdzības plaisas mazināšanai.

Pirmā tendence sasaucas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Galvenās krātuves centra vadītājas Sanitas Dubras stāstījumu par bibliotēku fizisko vidi. Šī tēma tika minēta un apskatīta dažādās IFLA kongresa sesijās. Atgriešanās fiziskajā vidē pēc pandēmijas tika izvirzīts kā viens no desmit aktuālākajiem jautājumiem visa līmeņa bibliotēkām.

Bibliotēka ir vieta, kur kopiena satiekas, līdz ar to mēs varam apgalvot, ka virtuālā vide neaizstās fizisko vidi. Jēgpilnu, piepildītu un iekļaujošu virtuālo vidi var iegūt caur hibrīdo vidi – fiziskā un virtuālā vide viena otru papildina. Cilvēki vēlas būt tur, kur notiek dažādas lietas, kur var sevi bagātināt un izglītot. Līdz ar to liela nozīme ir noskaņai, vietas sajūtai ne tikai pašā bibliotēkā, bet arī bibliotēkas apkārtnē. Svarīgs ir bibliotēkas stāsts gan jaunā, gan renovētā ēkā. Nozīmīga ir bibliotēkas saikne ar identitāti un kopienu.

Viena no sesijām, kur tika runāts arī par fizisko vidi, bija sesija par statistiku un apslēpto vērtību “Vai mēs varam izveidot aptaujas, kurās tiek fiksēta slēptā vērtība?” (Can We Create Surveys That Capture Hidden Value?). Visā pasaulē bibliotēkas domā par to, kā novērtēt un parādīt bibliotēku patieso vērtību un devumu. Bibliotēkām ir slēptā / neredzamā vērtība, piemēram, daudzi pakalpojumi, katalogi, kolekciju pētniecība u.c. Pat ja mēs kaut ko mērām, ne vienmēr tas liecina par vērtību. Ietekmes un vērtības pētījumi ir ļoti dārgi un metodes sarežģītas, tāpēc bibliotēkas samierinās ar esošajiem statistikas datiem. Pamatā tiek mērīti ieguldījumi, piemēram, iepirkto grāmatu skaits, darba vietu skaits, un rezultāts – izsniegums, apmeklējums. Mazāk un arī grūtāk ir apkopot un saprast bibliotēkas aktivitāšu ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību un indivīdu. Atsevišķos gadījumos netiek fiksēti dati par netradicionāliem aspektiem, netipiskām krājuma vienībām. Arī par bibliotēku fiziskās vides vērtību.

Jautājumi par fiziskās vides nozīmi ir bijuši aktuāli vienmēr, bet īpaši spilgti izgaismojās pandēmijas laikā. Tāpēc būtu nepieciešams domāt:
• Kādus mērījumus varam veikt?
• Kā atklāsim bibliotēkas fiziskās vides vērtību?
• Ko mēs patiesībā zinām par savām telpām?
• Kā mēs atklājam telpu vērtību un nozīmi?

Bibliotēkām ieteicams eksperimentēt ar telpām un vietām, kas ir mazāk aktīvi izmantotas. Domāt par papildus ērtībām apmeklētājiem: uzlādes vietām, rozetēm, kafejnīcām, barošanas krēsliem, pārtinamajiem krēsliem / galdiem, spēlēm, relaksācijas stūrīšiem. Svarīgi ne tikai šādu vietu esamība kaut kur, bet to ērta, intuitīva un patīkama integrācija kopējā vidē.

Labsajūta, drošība, stabilitāte, izaugsme, piederība – tās ir vērtības, kas ir nozīmīgas bibliotēku klātienes apmeklētājiem un tās jau šobrīd tiecas realizēt bibliotēkas. Šīs vērtības varētu veicināt un nodrošināt bibliotēku klātienes apmeklējumu arī turpmāk.

Kopumā IFLA kongresā nozares speciālisti bija optimistiski par bibliotēkas fiziskās vides aktualitāti un nepieciešamību lasītājiem arī turpmāk.

Sanitas Dubras prezentācija

Ar bibliotēku ēku un telpu jautājumiem ir saistītas arī IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcijas (Environment, Sustainability and Libraries, ENSULIB) aktivitātes. Tā kā kopš IFLA kongresa šajā sekcijā darbojas arī Kristīne Deksne, viņa pastāstīja par IFLA Zaļās bibliotēkas balvu.

Pandēmija vēlreiz parādīja, cik svarīgi cilvēkiem ir novērtēt, cienīt un aizsargāt dabas resursus un pārtraukt izmantot vidi. Zaļās bibliotēkas ir ne tikai veidotas tā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz dabisko vidi un maksimāli palielinātu iekštelpu vides kvalitāti, izmantojot vides ilgtspējību, piemēram, rūpīgu vietu izvēli, dabisku būvmateriālu izmantošanu, enerģijas un resursu saglabāšanu, pārstrādi utt. Zaļās bibliotēkas koncepts aptver arī saistītus pakalpojumus, aktivitātes un projektus, kas demonstrē bibliotēku sociālo lomu un atbildību – darot to ar savu piemēru un izglītojot savu kopienu.

Vairāk par IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2020. gada ieguvēju un nominantiem var izlasīt Bibliotēku portāla rakstā: https://www.biblioteka.lv/zinams-ifla-zalas-bibliotekas-balvas-2020-ieguvejs/

Savukārt IFLA Zaļās bibliotēkas balvu 2021. gadā ieguva Edmontas publiskā bibliotēka (Edmonton Public Library (Kanāda), kategorija “bibliotēka”) un Oulu pilsētas bibliotēka (Oulu City Library (Somija), kategorija “bibliotēkas projekts”). Tāpat īpaša atzinība tika izteikta Kubas BiblioVerde bibliotēkai.

Šajā gadā tika saņemti 23 pieteikumi IFLA Zaļās bibliotēkas balvai.

Vairāk par IFLA Zaļās bibliotēkas balvu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā mantojuma centra Digitālās bibliotēkas projektu vadītājs Jurģis Īvāns kongresa laikā piedalījās sesijās, kas saistītas ar autortiesībām. Tā kā daudzu valstu pieredze šajā jomā nav pārnesama un pielāgojama Latvijas situācijai, Virtuālajā trešdienā bibliotekāriem Jurģis Īvāns stāstīja par gaidāmajiem grozījumiem Latvijas Autortiesību likumā, kuri stāsies spēkā 2022. gadā, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2019/790. Lai gan vēl nav pieejama likuma pilnā redakcija, un noteikti būs korekcijas tā tekstā un formulējumā, grozījumi būtiski ietekmēs arī bibliotēku darbību – paplašinot to krājuma izmantojumu digitālā vidē un pētniecībā.

Būtiskākais jauninājums – Likumā tiks nodefinēts jēdziens “Kultūras mantojuma institūcija”, un būs īpašs regulējums par ārpus komercaprites esošiem darbiem. Regulējums paredzēs noteiktu kārtību, kā darbi, kas ir aizsargāti ar autortiesībām, bet nav komercapritē (netiek tirgoti), būs izmantojami Kultūras mantojuma institūciju mērķiem, bez autora atļaujas. Tāpat likums paredzēs reklāmas izņēmumu, kur nekomerciāliem nolūkiem bukletos ļaus izmantot darbus, lai popularizētu izstādi/krājumu. Būtiski zinātnes un pētniecībai būs regulējums par “Tekstizraci un datizraci”, kas ļaus pētniecības un izglītības mērķiem izmantot iestāžu krājumu.

Jurģa Īvāna prezentācija

Ka vienmēr Virtuālajā trešdienā bibliotekāriem ar jaunieguvumu apskatu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte Elita Vīksna.

Jaunākiem LNB pieejamie izdevumi

Abbott-Halpin, E., and Rankin, C. (Eds.) (2020). Public Library Governance: international perspectives. De Gruyter Saur. ISBN 9783110530766, ISSN 0344-6891.

Publisko bibliotēku pārvaldība.

Anderson, A. (2021). Library programming for autistic children and teens. ALA Editions. ISBN 9780838994856.

Bibliotēku pakalpojumi bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Autiskā spektra traucējumi.

Ball, R. (Eds.) (2021). Handbook bibliometrics. De Gruyter. ISBN 9783110642278.

Pārskats par bibliometrijas teoriju, vēsturi, institucionalizāciju, principiem, metodēm, indikatoriem, populārākajām datubāzēm un praktisko izmantojumu. Speciālistu apmācība un kvalifikācija.

Baron, N. S. (2021). How we read now: strategic choices for print, screen, and audio. University Press. ISBN 9780190084097.

Lasīšanas paradumi un to ietekme uz mācību procesu. Stratēģijas efektīvai apmācībai.

Bedi, S., and Webb, J. (2020). Visual Research Methods: an introduction for library and information studies. Facet Publishing. ISBN 9781783304561.

Informācijas vizualizēšana.  Pētniecība informācijas un bibliotēku zinātnē: teorija un pieredze.

Buchanan, S. A., & Moen, M. H. (Eds.). (2021). Leading professional development: growing librarians for the digital age. ABC-CLIO, LLC. ISBN 9781440869099.

Bibliotēku speciālistu profesionālā izaugsme un mūžizglītība. Mācīšanās stratēģijas. Digitālo tehnoloģiju un rīku izmantošana.

Buck, T. H., and Duff, S. (2021). Guidance for librarians transitioning to a new environment. Routledge, Taylor & Francis Group. ISBN 9780367199067.

Rokasgrāmata tiem, kas izlēmuši nomainīt darbu vai uzņemties jaunus pienākumus. Pieredzes stāsti un ieteikumi.

Craver, K. W. (2019). School libraries in a time of change: how to survive and thrive. Libraries Unlimited, an imprint of ABC-CLIO, LLC. ISBN 9781440873089.

Skolu bibliotēkas tehnoloģiju laikmetā. Korelācija starp skolas bibliotēkas devumu un skolēnu sasniegumiem.

Czarnecki, K. N., and Harris, M.L. (2021). Connecting teens with technology at the library. Lanham : Rowman & Littlefield, 2021. xv, 101 p.  ISBN 9781538135884.

Bibliotēku darbs ar pusaudžiem – atbalsts jauno tehnoloģiju apgūšanā.

Dali, K., and Caidi, N. (2021). Humanizing LIS education and practice: diversity by design. Routledge. ISBN 9780367404499.

Izglītība bibliotēkzinātnē, tās aktuālie jautājumi.

Dalrymple, P. W., & Galvin, B. (2020). (Eds.). Growing community health literacy through libraries: sharing global perspectives. De Gruyter Saur. ISBN 9783110362510.

Kopienas izglītošana veselības pratības jautājumos. Bibliotēku sadarbība ar veselības aprūpes organizācijām – ārstniecības iestādēm, mācību iestādēm, valsts aģentūrām.

DeCristofaro, C., Hutter, J. and Tanzi, N. (2020). Best technologies for public libraries: policies, programs, and services. Libraries Unlimited, an imprint of ABC-CLIO, LLC. ISBN 9781440869280.

Tehnoloģiskie jaunievedumi publiskajās bibliotēkās: 3D printēšana, bezpilota lidaparāti, paplašinātā realitāte un virtuālā realitāte bibliotēku darbā.

Disherm, W. (Eds.) (2021). Library management problems today: case studies. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538135921.

Bibliotēku pārvaldība. Gadījumu izpēte.

Dreimane, J. (2021). Valsts bibliotēkas darbinieki, 1919-1944: biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Nacionālā bibliotēka. ISBN 9789984850948.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (toreiz: Valsts bibliotēkas) darbinieki tās pastāvēšanas pirmajos 25 gados.

Finlay, S.C. (Eds.) (2021). The complete guide to institutional repositories. ALA Editions in collaboration with Core Publishing, ISBN 9780838948101.

Institucionālie repozitoriji.

Flaherty, M. G. (2021). Great library events: from planning to promotion to evaluation. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538137055.

Padomi, kā plānot, īstenot un novērtēt bibliotēku pasākumus.

Forbes, C., and Keeran, P. (Eds.) (2020). Academic library services for graduate students: supporting future academics and professionals. Libraries Unlimited. ISBN 9781440869532.

Akadēmisko bibliotēku pakalpojumi maģistrantūras studentiem. Gadījumu izpēte un inovatīvi risinājumi.

Forrest, C., and Halbert, M. (Eds.). (2020). Beyond the information commons: a field guide to evolving library services, technologies, and spaces. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538141137.

Akadēmiskās bibliotēkas 21. gadsimtā, to pakalpojumi, tehnoloģijas un telpas. Nozīmīgāko ASV akadēmisko bibliotēku uzskaitījums un īss raksturojums.

Fourie, I. (Eds.) (2021). Autoethnography for Librarians and Information Scientists.Taylor & Francis Group. ISBN 9780367439798.

Pētniecība informācijas un bibliotēku zinātnē: autoetnogrāfijas metodes veidi un izmantojums.

Grove, C. (2020). Libraries and the substance abuse crisis: supporting your community. ALA Editions. ISBN 9780838947395.

Bibliotēkas, kopienas un cīņa ar atkarībām.

Harada, V.H. and Coatney, S. (Eds.). (2020). Radical collaborations for learning: school librarians as change agents. Libraries Unlimited. ISBN 9781440872389.

Skolu bibliotekāri. Partnerības projekti ar citām organizācijām – publiskajām bibliotēkām, koledžām, mākslas fondiem, bezpeļņas kultūras organizācijām, ar STEM saistītām aģentūrām.

Hoffman, G. (2019). Organizing library collections: theory and practice. Rowman & Littlefield. ISBN  9781538108512.

Informācijas organizēšanas teorija un prakse. Klasificēšana un kataloģizācija. Informācijas izguve.

Yuvaraj, M. (2020). Cloud Computing in Libraries: concepts, tools and practical approaches. Walter de Gruyter. ISBN 9783110605860.

Mākoņdatošana bibliotēkās, tās teorētiskie un praktiskie aspekti.

Katz, S. (2021). Libraries publish: how to start a magazine, small press, blog, and more. Libraries Unlimited. ISBN 9781440869433.

Bibliotēku izdevējdarbība.

Keeler, H. R. (2021). Foundations of library services: an introduction for support staff. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538135662.

Bibliotēkas pakalpojumi, krājuma veidošana un darbs ar apmeklētājiem.

Kelly, M. M. (2021). The complete collections assessment manual: a holistic approach. ALA Neal-Schuman. ISBN 9780838918685.

Krājuma organizācija bibliotēkās un tā izvērtējums no vairākiem aspektiem.

Kroski, E. (Ed.). (2021). 32 virtual, augmented, and mixed reality programs for libraries. ALA Editions. ISBN 9780838949481.

Idejas attālinātiem bibliotēku pasākumiem  – labas prakses piemēri. Virtuālā, paplašinātā un jauktā realitāte.

Latvijas Bibliotekāru biedrība.(2020). Bibliotekāru mode: bukazīns. Latvijas Bibliotekāru biedrība. ISBN 9789934881817.

Bibliotekāru stils un tēls.

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Starpnozaru pētniecības centrs. Starpdisciplinārā konference (2 : 2019 : Rīga, Latvija). (2020). Grāmata. Zīme. Krāsa: rakstu krājums. LU Akadēmiskais apgāds. ISBN 9789984844084.

Grāmatniecība Latvijā. Konferences materiālu krājums.

Leggett, E.R. (2021). Digitization and digital archiving: a practical guide for librarians. The Rowman & Littlefield Publishing Group. ISBN 9781538133347.

Arhīvu materiālu digitalizācija, konservācija un restaurācija. Digitālā saglabāšana. Elektronisko ierakstu pārvaldība.

Lotts, M. (2021). Advancing a culture of creativity in libraries: programming and engagement. ALA Editions. ISBN 9780838949474.

Radošā vide bibliotēkās.

Lund, B. (2020). Creating accessible online instruction using universal design principles: a LITA guide. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538139196.

Tīmeklī bāzēta apmācība. Izglītība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Universālā dizaina principi.

McCafferty, B. (2021). Library management: a practical guide for librarians. Rowman and Littlefield. ISBN 9781538144619.

Rokasgrāmata bibliotēku pārvaldībā.

Mune, C. D. (2020). Libraries supporting online learning: practical strategies and best practices. Libraries Unlimited. ISBN 9781440861758.

Bibliotēkas pakalpojumu pielāgošana attālinātās izglītības vajadzībām. Ieteikumi, kā nodrošināt lietotāju piekļuvi bibliotēkas resursiem, uzlabot komunikācijas un digitālās prasmes un nodrošināt mācību darbam nepieciešamo atbalstu.

Ng-He, C. (2021). Exhibits and displays: a practical guide for librarians. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538144039.

Rokasgrāmata bibliotekāriem izstāžu veidošanā.

Ostman, S. (2021). Going virtual: programs and insights from a time of crisis. ALA Editions. ISBN 9780838948781.

Idejas attālinātiem bibliotēku pasākumiem  – labas prakses piemēri.

Rīgas Centrālā bibliotēka (2020). Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata. 2019-2020. Rīgas Centrālā bibliotēka. ISBN 9789934871474.

Rīgas Centrālās bibliotēkas aktualitātes.

Rubin, R.E., and Rubin, R.G. (2020). Foundations of Library and Information Science. Facet Publishing. ISBN 9781783304776.

Bibliotēku un informācijas zinātņu pamati.

Rush, E. B. (20200. The efficient library: ten simple changes that save time and improve service. Libraries Unlimited. ISBN 9781440869815.

Bibliotēku pārvaldība: darbavietas iekārtojums, laika menedžments.

Schomberg, J., and Highby, W. (2020). Beyond accommodation: creating an inclusive workplace for disabled library workers. Library Juice Press. ISBN 9781634000864.

Iekļaujoša darba vide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Simons, M. (2021). Academic librarianship: anchoring the profession in contribution, scholarship, and service. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538136201.

Akadēmiskās bibliotēkas bibliotekāra profesija.

Smith, J. (2021). Information technology for librarians and information professionals. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538120996.

Informācijas tehnoloģijas bibliotēkās, to pārskats un īss raksturojums.

Tidal, J. (2021). Podcasting: a practical guide for librarians. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538146736.

Rokasgrāmata bibliotekāriem raidierakstu veidošanā.

Treile, M. (Sast.) (2020). Lasīšanas pandēmija: esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā = The reading pandemic: essays on the history of reading in Latvia. Latvijas Nacionālā bibliotēka. ISBN 9789984850955.

Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā.

Vējiņš, E. (2020). Nākotnei izlasāmi. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. ISBN 9789934861482.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.

White, B. (2021). Spreadsheets for librarians: getting results with Excel and Google Sheets. Libraries Unlimited. ISBN 9781440869310.

Excel un Google izklājlapu izmantošana bibliotekāra darbā.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Sanita Dubra, Jurģis Īvāns

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv