Dizaina domāšana ir process, domāšanas veids un metožu kopums radošu alternatīvu ģenerēšanai, izmantojot antropoloģijas paņēmienus, kas balstīti cilvēku uzvedībā un vajadzībās. Tā ir izpētē un datos balstīta nelineāra pieeja problēmu identificēšanai un ideju meklēšanai kopradē ar kopienu, pakalpojumu prototipēšana un testēšana, risinājumu ieviešana un nepārtraukta uzlabošana, izmantojot sabiedrības iesaisti un līdzradīšanu.

Lai arī pastiprināta interese par dizaina domāšanu radusies pēdējās desmitgadēs, tās ideja nebūt nav jauna. Dizaina domāšanas koncepcija ir koncentrēts dizaina vēstures procesu apkopojums, kas formējies vairāk nekā 50 gadus. Šajā laikā dizaina domāšana ir apvienojusi un iekļāvusi paņēmienus ne tikai no dizaina jomas, bet arī no radošajām, sociālajām un informācijas tehnoloģiju darbības sfērām un zinātnes sasniegumiem.

Ikvienam, kas vēlas dizaina domāšanu apgūt pašmācības ceļā, lieti noderēs tīmekļvietne “Startdesign.lv”. Vietnes saturu ir izstrādājusi Jeļena Solovjova pēc IT Izglītības fonda pasūtījuma. Tīmekļvietnē pieejams gan mācību kurss “Dizaina domāšana”, gan četri mācību materiāli par atsevišķiem dizaina virzieniem – vides dizainu, interjera dizainu, modes dizainu un produktu digitālo dizainu – kurus palīdzēja radīt Latvijas mobilo sakaru operators SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un inovāciju kvartāls “VEFRESH”.

Arī bibliotēkām ir saistošs dizaina domāšanas koncepts, un bibliotēkas var izmantot dizaina domāšanu savā darbā, pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā.

Daudziem Latvijas bibliotekāriem viena no pirmajām iepazīšanās reizēm ar dizaina domāšanu ir notikusi projekta “Izglītotāji un inovatori bibliotēkās” ietvaros. Šis projekts tika īstenots laika periodā no 2015. gada līdz 2018. gadam un projekta īstenošanā bija iesaistītas tādas valstis kā Polija, Lietuva, Norvēģija, Holande un Beļģija. Latviju šajā projektā pārstāvēja Kultūras informācijas sistēmu centrs. Projekta mērķis bija izveidot bibliotēku un citu kultūras iestāžu pieaugušo izglītību atbalstošu ekosistēmu, kur pieaugušie var mācīties iesaistīties, sadarboties ar citiem, attīstīt spēju būt inovatīviem un līdzāspastāvēt dialogā.

Viens no šī projekta nozīmīgākiem gala rezultātiem ir izstrādātie mācību un darbsemināru materiāli, kuru uzdevums ir sniegt zināšanas bibliotekāriem un citu kultūras institūciju izglītotājiem. Tie pieejami tiešsaistē (emuārā – MIR bibliotēka) un daļa no tiem ir saistīti ar radošuma attīstīšanu un dizaina domāšanas veida pielietošanu bibliotēku darbā.

Savukārt tīmekļvietnē Design Thinking for Libraries  pieejams Bila un Melindas Geitsu fonda Globālo bibliotēku programmas (Global Libraries program) rezultātā tapis materiālu kopums (toolkit). Mācību materiālu (2015) izstrādi vadīja dizaina uzņēmums IDEO sadarbībā ar Čikāgas publisko bibliotēku (ASV) un Orhūsas (Dānija) publiskajām bibliotēkām, un tajos ir apkopota vairāk nekā 10 valstu bibliotekāru pieredze. Materiāls ir tulkots un pieejams 15 valodās, tostarp angļu, vācu un krievu valodā.

Tāpat tīmekļvietnē ir pieejami citi resursi, rīki un piemēri, kas palīdzēs bibliotekāriem labāk izprast dizaina domāšanu, kā arī dizaina domāšanas pielietošanas iespējas un veidus bibliotēkās.

Aprīļa virtuālajā trešdienā ar dizaina domāšanas koncepciju, metodēm un izmantošanas iespējām bibliotēku darbā, pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā iepazīstināja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas asociētā profesore Baiba Holma.

Prezentācija “Kā mēs varētu varētu?… dizaina domāšana bibliotēkās”

Savukārt Valmieras integrētā bibliotēka dalījās ar savu pieredzi daiļliteratūras žanru kolekcijas izveidē, izmantojot dizaina domāšanas metodi.

Kā atzina Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Vītola, tas ir bijis vērtīgs un jēgpilns process, kura rezultātā ieguvēji bija gan lasītāji, gan paši bibliotekāri. Komandas darbs, kurā iesaistījušies visu nodaļu darbinieki.  Darbs noticis ciešā sadarbībā ar lietotājiem, izzinot viņu vēlmes un paradumus. Dizaina domāšana dod iespēju rast šodienas cilvēkam visērtākos risinājumus.

Prezentācija “Dizaina domāšana bibliotēkās: Valmieras integrētās bibliotēkas pieredze”

Jaunākie LNB pieejamie izdevumi un dizaina domāšanai bibliotēkās veltītās profesionālās publikācijas, kas atrodamas LNB abonētajās datubāzēs

Bartlett, J. A. (2018). New and Noteworthy: design thinking in libraries. Library Leadership & Management, 32(4), pp. 1–6.
Rakstā analizēts, kā dizaina domāšana palīdz uzlabot bibliotēku pakalpojumus. Uzsvērta akadēmiskā bibliotekāra nepieciešamība apvienot tradicionālo bibliotēku prasmju kopumu ar informācijas tehnoloģiju prasmēm.

Beyond the information commons: a field guide to evolving library services, technologies, and spaces /edited by Charles Forrest, Martin Halbert. (2020). Lanham : Rowman & Littlefield, xxiii, 204 p.
Akadēmiskās bibliotēkas 21. gadsimtā, to pakalpojumi, tehnoloģijas un telpas. Atsevišķa nodaļa veltīta pakalpojumu dizainam.

Blakemore, M. (2018). Problem Scoping: design thinking & close reading makerspaces in the school library. Knowledge Quest, 46(4), pp. 66–69.
Dizaina domāšana skolu bibliotēkās. Radošās darbnīcas, lasīšanas programmas, stāstu laiks.

Coleman, M. C. (2016). Design thinking and the school library. Knowledge Quest, 44(5), pp. 62–68.
Dizaina domāšana izglītībā. Dizaina domāšanas principi un to pielietojums skolas bibliotēkas darbā. Pielikumā: lejuplādējami rīki, tīmekļvietnes.

Forsyth, S., Penzkover, K., Davis, P., and Matty, I. (2020). Design thinking in public library: makerspaces. Public Libraries 59(4), pp. 58–64.
Dizaina domāšana publiskajās bibliotēkās. Kopienas iesaiste bibliotēkas aktivitātēs. Radošās darbnīcas.

Johnson, K. (2016). Understanding and embracing service design principles in creating effective library spaces and services. The Future of library space. Advances in Library Administration and Organization, Vol. 36. Emerald Group Publishing Limited, Bingley, pp. 79-102.
Vispārīgs pārskats par pakalpojumu dizaina principiem bibliotēku telpu iekārtošanā. Papildus norādīti informācijas resursi un aprakstīti labas prakses piemēri.

Marquez, J. (2017). Getting started in service design: a how-to-do-it manual for librarians /Joe J. Marquez, Annie Downey. Chicago : ALA Neal-Schuman, an imprint of the American Library Association, xi, 107 p.
Pakalpojumu dizaina koncepcija, plānošana, novērtēšana un ieviešana soli pa solim.

Marquez, J. (2016). Library service design: a LITA guide to holistic assessment, insight, and improvement /Joe Marquez and Annie Downey. Lanham : Rowman & Littlefield, xviii, 137 p.
Pirmais izdevums grāmatas formātā par pakalpojumu dizainu bibliotēkās.

Reddacliff, A. (2017). If Margaret Mead was a librarian: observation and visitor experience at libraries in Russia and the Baltic States. Journal of the Australian Library & Information Association, 66(1), pp. 17–27.
Doktorantes pētījums: apmeklētāju pieredze lielākajās Krievijas un Baltijas valstu bibliotēkās.   Novērojumi, lauka piezīmes un fotogrāfijas.

Transitioning from the Mls to the Mld: integrating design thinking and philosophy into library and information science education. (2018). Advances in Librarianship, vol. 44A, pp. 195–214.
Dizaina domāšana izglītībā: jaunas pieejas problēmu identifikācijā un risināšanā. Jauns bibliotekārās izglītības modelis – dizaina filozofija & bibliotēkzinātnes saturs.

Елисова, И. (2020). Пять приемов, чтобы привлечь посетителей в вашу библиотеку. Справочник руководителя учреждения культуры, No 4, c. 16-19.
Ieteikumi apmeklētāju piesaistīšanai.

Сулейманова, Л. (2020). Пять приемов, чтобы улучшить дистанционную работу в библиотеке. Справочник руководителя учреждения культуры, No 7, c. 14-21.
Ieteikumi attālinātā darba kvalitātes uzlabošanai.

Dizaina domāšana ir metode, kas ir īpaši piemērota sarežģītu problēmu risināšanai un to izmanto, lai kādas lietas vai procesus vienkāršotu, padarītu intuitīvākus, lietotājiem draudzīgākus un patīkamākus. Dizaina domāšanas pielietošana bibliotēkas vides un pakalpojumu uzlabošanā var palīdzēt mūsu lietotājiem bibliotēkā jutīsies komfortablāk un būt laimīgākiem.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Baiba Holma, Līga Vītola

Informāciju apkopoja:

Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv