Bibliotēku interešu aizstāvība ir plašs un sazarots darba virziens, kas ietver gan bibliotēku lomas un ietekmes stiprināšanu, gan sevis pasniegšanu un bibliotēkas vērtības demonstrēšanu un pierādīšanu, gan bibliotekāra profesijas prestiža celšanu. Arī izmantoto darba metožu un aktivitāšu klāsts ir gana daudzveidīgs, un izpausme – ļoti radoša. Tomēr veiksmīgas bibliotēku interešu aizstāvības pamatu pamats ir kvalitatīvs darbs un sadarbība – gan ar savu kopienu, gan sabiedrību kopumā.

Bieži vien bibliotekāriem ir jāaizstāv bibliotēku intereses, runājot ar pašvaldību pārstāvjiem vai, skolu un augstskolu bibliotēku gadījumā, ar skolas vai augstskolas vadību. Bibliotēku interešu aizstāvībā nepietiek ar to, ka mēs pasakām, ka bibliotēkas ir svarīgas un nozīmīgas, mums tas ir jāpierāda, jāpamato bibliotēku loma savas kopienas dzīvē un attīstībā. Sagatavoties šādām sarunām mums var palīdzēt dažādi dokumenti un profesionālās publikācijas.

Latvijas Bibliotēku portālā pieejamās publikācijas un dokumenti

Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) ziņojumi par attīstības tendencēm ir dialoga rezultāts, kurš risinās starp bibliotēku nozares un citu jomu ekspertiem. Ziņojumi ļauj ne vien identificēt jaunās attīstības tendences, bet arī aplūkot to mijiedarbi un izzināt ietekmi uz bibliotēkām. Dažādu nozaru ekspertu atziņas un zināšanas sniedz vielu pārdomām par to, ko bibliotēkas var darīt, lai saglabātu un stiprinātu bibliotēku lomu un ietekmi mūsdienu pasaulē.

Sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” tika publicēts 2013. gadā. Tajā tika nosauktas piecas nozīmīgas tendences globālajā informācijas vidē, un tas aptvēra tādas tēmas kā piekļuvi informācijai, izglītību, privātumu, pilsonisko līdzdalību un tehniskos uzlabojumus. Attīstības tendenču ziņojums necenšas paredzēt nākotni, drīzāk izzināt spēkus, kas nākotni ietekmē. Kopš 2016. gada ziņojums par attīstības tendencēm katru gadu tiek aktualizēts, atklājot jaunas pieejas un tēmas pārdomām.

2019. gada ziņojumā aktualizētie jautājumi raksturo trīs galvenās tendences:

  • pieaugošā nenoteiktība, mainīgie apstākļi un neordināras situācijas, kuras iespējams risināt tikai veidojot dialogu;
  • visaptverošas pieejas izmantošana – bibliotēku darbā tas nozīmē ņemt vērā pēc iespējas vairāk aspektu, kas ietekmē cilvēku informācijas meklēšanas un mācīšanās paradumus, un to, ka cilvēkiem nepieciešami visaptveroši pakalpojumi dažādās dzīves jomās un situācijās; vienotu rīcības modeli palīdz attīstīt arī tādas visaptverošas iniciatīvas kā, piemēram, ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam;
  • jaunas iespējas daudz plašākā mērogā – tehnoloģiju sniegtās iespējas ne tikai akceptēt starptautisku viedokli, bet arī pašiem darboties starptautiskā līmenī; jautājums tikai, vai vienmēr ir viegli spert soli un sākt rīkoties ārpus savas komforta zonas, kā arī vai mēs spējam saskatīt ieguvums bibliotēkām gan profesionālajā līmenī, gan veicinot lēmumu pieņēmēju līdzdalību.

Visi IFLA tendenču ziņojumi (sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” (2013), 2016. gada atjauninājums, 2017. gada atjauninājums, 2018. gada atjauninājums) ir iztulkoti latviešu valodā un pieejami Latvijas Bibliotēku portālā.

Otrs dokuments, kurš noteikti jāmin, ir Bibliotēku manifests Eiropai, kas ir bibliotēku interešu aizstāvības instruments bibliotēkām visā Eiropas Savienībā.

Manifesta iniciatore ir IFLA, un tas ir tapis sadarbībā ar citām Eiropas bibliotēkas pārstāvošajām organizācijām, piemēram, Eiropas iniciatīvu “Publiskās bibliotēkas 2030” (Public Libraries 2030), Zinātnisko publikāciju un akadēmisko resursu koalīciju (Scholarly Publishing and Academic Resources Coalition, SPARC), Eiropas zinātnisko bibliotēku asociāciju (Ligue des Bibliothèques Européennes de Recherche, LIBER). Dokumenta tapšana ir saistīta ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, un tā mērķis bija parādīt bibliotēku devumu Eiropai, aicinot jaunos Eiropas Parlamenta deputātus palīdzēt sasniegt Eiropas un bibliotēku kopīgo misiju – veidot spēcīgāku, gudrāku un taisnīgāku sabiedrību. Manifestā uzsvērts, ka bibliotēkas ir galvenās mācību un pilsoniskās līdzdalības vietas, tās nodrošina piekļuvi kultūras mantojumam, kā arī veicina pētniecības un inovāciju attīstību.

Kā vienu no nacionāla līmeņa dokumentiem, kuru gribētos izcelt un aicināt izmantot, būvējot savas bibliotēku interešu aizstāvības aktivitātes, var minēt pārskata ziņojumu par Latvijas bibliotēkām, kas tiek sagatavots reizi gadā un kura mērķis ir sniegt galveno bibliotēku rādītāju un tendenču apskatu konkrēta gada ietvaros. Līdz šim ir izdoti divi ziņojumi – viens par 2017.–2018. gadu, otrs par 2019. gadu.

Ziņojumi tiek gatavoti, balstoties uz Latvijas kultūras datu portāla statistikas datiem, informāciju no bibliotēku darba gada pārskatiem, bibliotēku speciālistu viedokļiem un atziņām no bibliotēku nozares profesionālajiem pasākumiem. Tāpat informācija tiek skatīta Latvijas un starptautisko nozares dokumentu un norišu kontekstā.

Visus minētos dokumentus var izmantot informācijas gūšanai par to, kas notiek bibliotēku nozarē, kāda ir tās virzība un attīstības tendences, plānojot bibliotēkas darbu un attīstību, kā arī tie ir izmantojami bibliotēku interešu aizstāvībā.

Bibliotēku interešu aizstāvības tēmai veltītas profesionālās publikācijas, kas atrodamas LNB abonētajās datubāzēs

Anthony, C. (2020) Sustainable Development and the UN 2030 Agenda. Public Libraries, 59 (1), 35–39.
Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association, ALA), Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) un ANO aktivitātes pēdējo piecu gadu laikā.

Cowell, J. (2020) Managing a library service through a crisis. Library Management, Vol. ahead-of-print No. ahead-of-print.
Jaras Reģionālās bibliotēkas (Melburna, Austrālija) pieredze Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanā. Sniegti atzinumi par bibliotēkas gatavību reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem un aprakstīti veiksmīgas reaģēšanas pamati organizācijā.

Johnson, T. J. (2020) Selling Your Library to the College Community: a Look into Promoting an Underused Library to Ensure Student Support. Kansas Library Association College & University Libraries Section Proceedings, 10 (1), pp. 1–4.
Autors apraksta nepieciešamību izmantot noteiktus pārdošanas paņēmienus, lai popularizētu bibliotēku kopienas ietvaros, koncentrējoties uz studentu auditoriju. Raksts ir balstīts uz pētījumu nelielā koledžas bibliotēkā, taču izmantotās pakalpojumu un resursu popularizēšanas metodes ir piemērojamas visu lielumu un veidu bibliotēkām.

Kachel, D. E. (2020) The Library Website as an Advocacy Tool. Teacher Librarian, 47 (4), pp. 61–63.
Kā izveidot skolas bibliotēkas vietni, kuru var izmantot kā reklāmas, mārketinga un interešu aizstāvības rīku.

Kachel, D. E. and Lance, K. C. (2020) The Role of School Library Organizations in Developing Advocacy Capacity. Teacher Librarian, 47 (5), pp. 16–20.
Profesionālo organizāciju iespējas sniegt informatīvu atbalstu bibliotēku personālam. Uzskaitītas noderīgākās tēmas.

Lehn, Carla Campbell. (2018) From library volunteer to library advocate: tapping into the power of community engagement. Santa Barbara: Libraries Unlimited, xxvi, 186 p.
Brīvprātīgo darbs bibliotēkās.

Maughan, S. (2019) School Library Advocacy Close-Up. Publishers Weekly, 266 (33), pp. 36–40.
Takomas (Vašingtona, ASV) skolu bibliotēku pieredzes stāsts, izstrādājot video sēriju, kas demonstrē skolu bibliotēku darbu un personāla ieguldījumu, tādējādi kļūstot par iedarbīgu bibliotēku aizstāvības rīku.

Singh, R., and G. G. Trinchetta. (2020) Community Connections: Advocating for Libraries through Effective Brand Advocacy. Public Library Quarterly, 39 (4), pp. 295–309.
STEPPS metodes izmantošana bibliotēkas un kopienas attiecību stiprināšanā.

Petrov, Tana and Tipton, Kim. (2020) You Know You Want Volunteers: Successful Strategies to Achieve Effective Volunteer Assistance. ILA Reporter, 38 (3), pp. 4–9.
Brīvprātīgo darbs bibliotēkās.

Нещерет М. (2020) Развитие библиотек будущего: банк идей проекта ИФЛА “Глобальное видение”. Библиотековедение, Т. 69, N. 4, С. 409–415.
Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) projekta apskats. Tā laikā bibliotekāri no vairāk nekā 190 valstīm dalījās ar pieredzes stāstiem, iespaidojot IFLA stratēģijas 2019.–2024. gadam izstrādi.

Парамонова, Ирина. (2020) Позиционирование научно-технической библиотеки в локальной среде. Научные и технические библиотеки, 11, 133–146.
Bibliotēkas sadarbība ar citu struktūrvienību vienas iestādes (zinātniska centra) ietvaros.

Bieži bibliotēkām interešu aizstāvības jomā palīdz nozares profesionālās organizācijas. Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija jau ilgus gadus strādā bibliotēku interešu aizstāvības jomā, un tas ir arī viens no Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) darbības pamatvirzieniem. Tādēļ likumsakarīgi, ka februāra “virtuālajā trešdienā” viesojās IFLA biedru iesaistes speciāliste Kristīne Pabērza-Ramiresa un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone.

Kristīne Pabērza-Ramiresa savā prezentācijā akcentēja IFLA īstenotos bibliotēku interešu aizstāvības virzienus un jomas, raksturoja galvenos bibliotēku interešu aizstāvības resursus un iezīmēja IFLA nākotnes darba virzienus un prioritātes.
Prezentācija “IFLA: bibliotēku interešu pārstāvība”

Māra Jēkabsone izskaidroja bibliotēkas interešu aizstāvības būtību, papildinot savu stāstījumu ar piemēriem no Latvijas bibliotēkām.
Prezentācija “Bibliotēku interešu aizstāvība Latvijā: piemēri un ieteikumi”

Ikvienam nozares darbiniekam vajadzētu apzināties, cik svarīga ir bibliotēku interešu aizstāvība. Tā nepieciešama, lai uzlabotu izpratni par nozari, kā arī lai palīdzētu sasniegt izvirzītos mērķus. Katrs bibliotekārs ir nozares interešu pārstāvis!

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Kristīne Pabērza-Ramiresa, Māra Jēkabsone

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv