Marta “Virtuālajā trešdienā bibliotekāriem” bija iespēja dzirdēt par izmaiņām un jaunākajām tendencēm bibliotēku datu attīstībā, par aktuāliem bibliotēku saistīto datu risinājumiem Latvijā un pasaulē, kā arī par saistīto datu katalogiem.  Pasākumā ar pieredzi datu veidošanā, uzturēšanā un attīstībā dalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas un Rīgas Centrālās bibliotēkas eksperti un speciālisti.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu attīstība

Virtuālajā trešdienā bibliotekāriem LNB Bibliogrāfijas institūta (BI) Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas vadītāja Maira Kreislere uzstājās ar prezentāciju “LNB datu attīstība”, kurā iepazīstināja Latvijas bibliotekāru kopienu ar jaunākajām tendencēm bibliotēku datu jomā, ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta speciālistu lomu datu attīstības, datu kvalitātes nodrošināšanā.

Galvenās tēmas, kas tika aplūkotas prezentācijā: Nacionālā bibliogrāfija un tās pieejamība; RDA standarta ieviešana LNB un Kopkataloga bibliotēku veidotajos datos; īsa informācija par izmaiņām UDK un UDK sistēmas attīstību; bibliotēku autoritatīvo datu attīstība un to integrācija tīmeklī; LNB veidotie saistīto datu risinājumi, kā arī bibliotēku datu jaunās tendences un saistīto datu katalogi pasaulē.

BI eksperti ir iesaistīti Latvijas kultūras institūciju metadatu integrācijas procesā, veidojot kultūras mantojuma metadatu sistēmu. Klausītāji tika iepazīstināti ar projektu “Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” , kas tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros. Projekta mērķis ir izpētīt un aprakstīt Latvijas atmiņas institūciju veidoto datu sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jomā, testējot un ierosinot Latvijas situācijai atbilstošu zināšanu pārvaldības modeli/modeļus ar blakus mērķi nodrošināt datu sadarbspēju digitālā vidē.

Mairas Kreisleres prezentācija

Rīgas Stradiņa universitātes Bibliotēkas radītie dati

Virtuālajā trešdienā bibliotekāriem par LNB radīto datu izmantošanu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēkas radītajiem datiem pastāstīja RSU bibliotēkas Informācijas, bibliogrāfijas un informācijpratības nodaļas vadītāja Signe Riekstiņa-Pāla.

No LNB radītajiem datiem RSU bibliotēka pārsvarā izmanto kopkataloga ierakstus (pievienojot eksemplāru ziņas), autoritatīvās datubāzes, LNB Nacionālās bibliogrāfijas un Periodika.lv datus (veidojot “Veselības aprūpes un medicīnas zinātņu nozares analītisko bibliogrāfisko datubāzi” un bibliogrāfiskos sarakstus), kā arī Nacionālā bibliogrāfija tiek izmantota uzziņām un konsultācijām lietotājiem.

RSU bibliotēka veido vairākas datubāzes, tostarp Veselības aprūpes un medicīnas zinātņu nozares analītisko bibliogrāfisko datubāzi, RSU akadēmiskā personāla publikāciju un promocijas darbu datubāzi un RSU aizstāvēto bakalaura un maģistra darbu datubāzi. Pēdējo gadu lielākais izaicinājums un darbs ir bijis saistīts ar jaunas RSU zinātniskās darbības informācijas sistēmas (ZDIS) izvēli, izvēlētā Pure (Publication and Research) rīka pielāgošanu, testēšanu, informācijas ievadīšanu un publikāciju importēšanu uz Pure. 2020. gada nogalē bibliotēkas darbinieki uzsāka RSU akadēmiskā personāla 2020.gada publikāciju ievadīšanu ZDIS Pure.

RSU Zinātnes portāls (ZDIS) https://science.rsu.lv/

Tiek nodrošināta ZDIS Pure sasaiste ar RSU Institucionālo atvērtās piekļuves e-resursu repozitoriju, īstenojot RSU zinātniskā un akadēmiskā personāla atvērtās piekļuves e-resursu metadatu un pilntekstu migrēšanu no ZDIS Pure uz RSU Institucionālo repozitoriju.

RSU aizstāvētie bakalaura un maģistra darbi kopš 2020.gada pieejami elektroniskā formātā RSU Institucionālajā repozitorijā.

Signes Riekstiņas-Pālas prezentācija

Datu veidošana, papildināšana, uzturēšana, attīstība Rīgas Centrālajā bibliotēkā

Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) no 1997. gada veido elektronisko katalogu BIS ALISE (https://katalogs.rcb.lv/ ), bet no 2017. gada administrē un pārrauga Rīgas vispārējās izglītības iestāžu bibliotēku kopkatalogu (https://skolas.rcb.lv/). Katram katalogam ir atšķirīgas prasības, piemēram: skolu bibliotēkas veido vienkāršākus bibliogrāfiskos ierakstus, izmanto mazāk papildlaukus.

Izmantojot Z 39.50 protokolu, no Latvijas Nacionālās bibliotēkas RCB katalogā un skolu bibliotēku kopkatalogā tiek lejuplādēti bibliogrāfiskie  un autoritatīvie ieraksti. Lejuplādētie ieraksti tiek papildināti un rediģēti BIS ALISE atbilstoši prasībām un iespējām un atbilstoši publiskās bibliotēkas specifikai.

RCB ir viena no pirmajām publiskajām bibliotēkām, kas veido savu autoritatīvo ierakstu datubāzi, veidojot pati savus autoritatīvos ierakstus gadījumos, kad LNB resursos nav atrodami nepieciešamie ieraksti.

RCB darbinieki un apmeklētāji izmanto LNB veidotās datubāzes, Nacionālo digitālo bibliotēku un piedāvātos brīvpieejas resursus un augstu novērtē iespēju iegūt arvien vairāk informācijas, plašākas meklēšanas iespējas, rezultātā – vairāk zināšanu.

RCB ne tikai izmanto LNB resursus, bet arī piedalās datu papildināšanā. Materiāli no plašā RCB novadpētniecības materiālu krājuma papildina LNB datubāzi “Zudusī Latvija”.

RCB darbinieki veica 47 Rīgā esošu uzņēmumu izpēti, kā rezultātā tika ievērojami papildināta LNB digitālā kolekcija “Industriālais mantojums”. Izpētē tika izmantotas RCB un filiālbibliotēku novadpētniecības kolekcijas, interneta resursi un datubāzes.

RCB veido arī savas datubāzes. Plašās novadpētniecības datubāzes ietvaros izveidotas un RCB mājaslapā www.rcb.lv var iepazīties ar datubāzēm “Ziemeļblāzmas arhitektūras komplekss (1886- 1940)” Ziemeļblāzma (1886–1940) » Rīgas Centrālā bibliotēka (rcb.lv) un “Ēka Brīvības gatvē 206” Ēka Brīvības gatvē 206 » Rīgas Centrālā bibliotēka (rcb.lv). Regulāri tiek papildinātas arī datubāzes ”Rīga Latviešu daiļliteratūrā” un “RCB Periodisko izdevumu datubāze”.

Darbu ar dažādiem datiem atspoguļo gan RCB virtuālās izstādes, gan RCB izdevējdarbība. Ievērojama daļa RCB izdevumu ir bibliogrāfiskie rādītāji, kuru veidošanā izmantotas dažādas datubāzes, publicētie un informācijas resursi. Jau 18 gadus tiek izdota “Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata”, kas atspoguļo bibliotekāro dzīvi un notikumus. Viens no jaunākajiem izdevumiem ir “Rīgas Centrālās bibliotēkas bibliotekāru atmiņu grāmata”. Visi RCB izdevumi pieejami RCB un filiālbibliotēkās.

Pasākumā ar RCB pieredzi datu veidošanā, uzturēšanā un attīstībā dalījās Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Vineta Baško.

Vinetas Baško prezentācija

 

Profesionālā literatūra

Adetayo, A. J., Adeniran, P. O. and Gbotosho, A. O. (2021). Augmenting Traditional Library Services: Role of Smart Library Technologies and Big Data. Library Philosophy & Practice, pp. 1–15. ISSN 1522-0222.

Lielie dati bibliotēkās.Tradicionālo bibliotēkas pakalpojumu atbalsts ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Cameron, F. (2021). The future of digital data, heritage and curation in a more-than human world. Routledge, Taylor & Francis Group. ISBN 9780367690588.

Digitālais kultūras mantojums. Digitālā saglabāšana. Datu kūrēšana. Teorija un prakse.

Goldberga A., Kreislere M., Rašmane A., Stūrmane A., Salna E. Identification of entities in the Linked Data collection “Rainis and Aspazija” (RunA). (2018). JLIS.it, Italian Journal of Library, Archives & Information Science, 9(1), pp. 83–106. Tiešsaistes raksts.

Saistītie dati. Entītes, to identificēšana. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredze.

Herndon, J. (Ed.) (2022). Data Science in the Library: tools and strategies for supporting data-driven research and instruction. Facet Publishing. ISBN 9781783304592.

Lielie dati un datu zinātne bibliotēkās. Datu bibliotekāri. Datu apstrāde. Pētniecības rīki un metodes. Stratēģijas pētījumiem un pakalpojumiem.

Joo, S., and Schmidt, G.M. (2021). Research data services from the perspective of academic librarians. Digital Library Perspectives, Vol. 37 No. 3, pp. 242-256. ISSN 2059-5816.

Pētniecības datu pārvaldība un bibliotēku pakalpojumi. Akadēmisko bibliotēku pieredze.

Koltay, T. (2022). Research Data Management and Data Literacies. Chandos Publishing. ISBN 9780128244753.

Pētniecības datu pārvaldība: pētījumu datu organizēšana, uzglabāšana, saglabāšana un kopīgošana. Datpratība.

Ločmele, K. (2022). Datpratība ikdienai: viegli lasāms izglītojošs materiāls par datu un statistikas izvērtēšanu: tiešsaistes resurss. Latvijas Nacionālā bibliotēka. ISBN 9789934610141.

Datpratība. Informācijas vizualizēšana. Statistika.

Lushetich, N. (Ed.) (2021). Big data – a new medium? Routledge, Taylor & Francis Group. ISBN 9780367333843.

Lielie dati – vai jauns medijs? Plašsaziņas līdzekļi un kultūra. Digitālās humanitārās zinātnes.

Saha, S. and Mandal, S. (2021). Application of tools to support Linked Open Data. Library Hi Tech News, Vol. 38 No. 6, pp. 21-24. ISSN 0741-9058.

Atvērtie saistītie dati. Digitālie rīki. Bibliotēku pakalpojumi.

Tella, A., and Kadri, K.K. (2021). Big data and academic libraries: is it big for something or big for nothing? Library Hi Tech News, Vol. 38 No. 2, pp. 15-23. ISSN 0741-9058.

Lielie dati un akadēmiskās bibliotēkas. Gadījumu izpēte un labas prakses piemēri.

Weiss, A. (2018). Big data shocks: an introduction to big data for librarians and information professionals. Rowman & Littlefield. ISBN 9781538103234.

Lielie dati un bibliotēkas. Datu apstrāde, pārvaldība un drošība. Bibliotekāru loma.

Bibliotēku informācijas tīkli.

Zavalin, V., Zavalina, O. L., and Miksa, S. D. (2021). Exploration of Subject Representation and Support of Linked Data in Recently Created Library Metadata: Examination of Most Widely Held WorldCat Bibliographic Records. Library Resources & Technical Services, 65(4), pp. 154–166. ISSN 2159-9610.

Priekšmeti un saistītie dati WorldCat bibliogrāfiskajos ierakstos. Resursu apraksts un piekļuve.

 

Pasākuma dalībnieki ar savām prezentācijām un stāstījumiem uzskatāmi parādīja, ka bibliotēkas var konkurēt ar interneta pārlūkiem un citiem meklētājiem ar strukturētiem, uzticamiem, savietojamiem, ērti pieejamiem un atkārtoti izmantojamiem datiem. To uzturēšanai un attīstībai nepieciešams vairāku faktoru apvienojums, kur noteicošā loma ir speciālistu zināšanām un pieredzei.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Maira Kreislere, Signe Riekstiņa-Pāla, Vineta Baško

Informāciju apkopoja:

Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv