Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid 19 pandēmija, attālinātais darbs un dīkstāve, šī brīža ģoepolitiskā situācija pasaulē u.c. – ir ietekmējuši ikviena cilvēka garīgo un fizisko veselību. Tāpēc aizvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par cilvēku labsajūtas veicināšanu un emocionālās veselības uzlabošanu. Viens no instrumentiem un resursiem, ko ikviens var izmantot savas labbūtības veicināšanai, ir kultūras mantojums.

Well-being latviski tulko dažādi – labsajūta, labizjūta, labbūtība, taču tikai pēdējais aptver plašāku šī jēdziena izpratni, jo labbūtībai ir vairākas dimensijas (fiziskā, emocionālā, sociālā, mentālā, fiansiālā). Un kopumā tas ir labi – būt. Labbūtība un dzīves kvalitāte dažādās nozarēs un valstīs tiek atšķirīgi interpretēta, tai skaitā tā tiek atšķirīgi interpretēta attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām (bērni, jaunieši, ģimenes, seniori, mazākumtautības, imigranti u.tml.).

Maija virtuālās trešdienas laikā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte skaidroja, kas īsti ir labbūtība un kas to ietekmē, kā atmiņas institūcijas (īpaši muzeji un bibliotēkas) var veicināt savas kopienas un sabiedrības labbūtību, kāda ir pasaules atmiņas institūciju pieredze u.c.

Ingas Surguntes prezentācija

 

Uzlabo savu mentālo veselību un labbūtību muzejā

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere pastāstīja par projektu “Nosūtījums uz muzeju”, kurš tika atklāts 2022. gada 19. janvārī. Četri Cēsu novada muzeji un kultūras mantojuma institūcijas – Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” un Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”, radījuši programmas cilvēku labsajūtas un labbūtības uzlabošanai muzejos.

Muzeji sadarbībā ar medicīnas ekspertiem un konsultantiem – regulāri tiekoties tiešsaistē, diskutējot, pētot citu valstu muzeju pieredzi, runājot ar   mentālās veselības speciālistiem – ir izveidojuši īpaši izstrādātas programmas, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot mentālo veselību. Lai gan katram muzejam ir atšķirīgas programmas, tās izstrādātas, balstoties uz muzeju krājumu. Programmas paredzētas nelielai interesentu grupai. Tie var būt domubiedri, kolēģu grupa, bet var būt arī sveši cilvēki.

Pilotprojekta mērķis ir radīt sociālo aktivitāšu izrakstīšanas programmu Cēsu novada muzejos. Tas kalpos kā pamats, lai izveidotu pastāvīgu un oficiāli atzītu sadarbību starp kultūras un veselības nozarēm Cēsu novadā. Nākotnē paredzēts papildināt programmu klāstu un projektā iesaistīt arī citas Cēsu novada kultūras mantojuma institūcijas.

Šī ir pirmā iniciatīva Latvijā, kas apvieno muzejus un mentālās veselības profesionāļus viena novada ietvarā, lai attīstītu mūsdienīgu sadarbību starp kultūras un veselības aprūpes sektoriem.

“Nosūtījums uz muzeju” dod iespēju atbrīvoties no ikdienas stresa, darbojoties grupā ārpus ierastās vides. Tas uzlabo garastāvokli, piedāvājot iespēju iesaistīties dažādās aktivitātes. Tā ir iespēja apgūt jaunas zināšanas, kas palīdz celt pašapziņu un veicina apmierinātību ar dzīvi.

Projekta atklāšanas pasākuma video ieraksts

Muzeju piedāvātās programmas:

Programma “MuzRADE jeb Radi Cēsu muzejā!”
Papildinformācija: https://cesupils.lv/nosutijums-uz-muzeju/

Programmas “Atrodi dzeju sevī” un “Roc prieku “Kalāčos””
Papildinformācijai: kalacu.muzejs@cesunovads.lv

Programma “Senatne un lukturi ezerpilī”
Papildinformācijai: ezerpils@cesunovads.lv

 

RCB Ārējā apkalpošanas punkta “Saulaino dienu bibliotēka” pieredze

Ar pieredzi, kas gūta strādājot Rīgas Centrālās bibliotēkas ārējā apkalpošanas punktā “Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalījās RCB Ārējā apkalpošanas punkta “Saulaino dienu bibliotēka” BKUS galvenā bibliotekāre Ilze Siliņa.

Projekts “Saulaino dienu bērnu bibliotēka un informācijas centrs” tika izstrādāts, lai mērķtiecīgi uzlabotu Bērnu slimnīcas pacientu psihisko, emocionālo un sociālo labsajūtu, radītu bērniem draudzīgu vidi. Projekta īstenošana ir veiksmīgas sadarbības piemērs starp trim iestādēm ar krasi atšķirīgām darbības jomām. Laikraksts “Diena” organizē labdarības akciju “Saulainas dienas mūsu bērniem”, kas ziedojumu formā nodrošina nepieciešamo finansējumu bibliotēkas izveidei. Bibliotēkas darbība balstās uz sadarbības līgumu, kas nosaka, ka Bērnu klīniskā universitātes slimnīca nodrošina bibliotēkas telpas, aprīkojumu, datortehniku un interneta pieslēgumu. Savukārt Rīgas Centrālā bibliotēka nodrošina bibliotekāros pakalpojumus, krājuma komplektēšanu un uzturēšanu, kā arī profesionālu darbinieku -bibliotekāru. Sadarbības rezultātā 2006. gada nogalē Bērnu slimnīcā tika atvērts Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu izsniegšanas punktu “Saulaino dienu bibliotēka”.Bibliotēkas mērķauditorija ir Bērnu slimnīcas pacienti – bērni un pusaudži līdz 18 gadiem ar akūtām un hroniskām saslimšanām no visas Latvijas. Jaunākie bibliotēkas lietotāji ir priekšlaikus dzimušie mazuļi no neonatoloģijas nodaļas. Ārsti un māsiņas iesaka māmiņām izvēlēties bibliotēkā grāmatu un lasīt to priekšā savam bērniņam. Klausoties māmiņas balsī, stabilizējas zīdaiņa sirdsdarbība un elpošana.

“Saulaino dienu bibliotēka” kopš pirmās dienas veiksmīgi sadarbojas ar dažādām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas struktūrvienībām. Visciešākā sadarbība noris ar interešu izglītības pedagogiem – viņi ir bibliotēkas vēstneši slimnīcā. Skolotājas informē mazos un lielos pacientus par bibliotēku, kopā ar viņiem apmeklē pasākumus, aicina lasīt grāmatas. Realizēti daudz un dažādi kopīgi projekti.

Psihologi savus pacientus un viņu vecākus iepazīstina ar bibliotēku, zinot, ka grāmatu lasīšana palīdzēs mazināt satraukumu un raizes par uzzināto slimības diagnozi un gaidāmo laiku ārstējoties slimnīcā. Māsas un ārsti vienmēr novērtējuši bibliotēkas sniegtos pakalpojumus un iesaka saviem pacientiem bibliotēkas apmeklējumu.

Sadarbības iespēju ir daudz, tās tiek uzturētas, attīstītas un pilnveidotas. Ieguvēji ir Bērnu slimnīcas pacienti, kas tādejādi saņem daudzveidīgu atbalstu ārstēšanās procesā.

15 gadu darba pieredze pierāda, ka Rīgas Centrālās bibliotēkas ārējais apkalpošanas punkts “Saulaino dienu bibliotēka” ir būtiska pacientu aprūpes daļa, kas veicina atveseļošanos:

  • veltot pacientam individuālu uzmanību un pieeju;
  • veicinot akūtu baiļu mazināšanu;
  • stimulējot garīgu un emocionālu aktivitāti;
  • radot drošības sajūtu.

Slimnīcā interese par literatūru pastāv un bibliotēkas pakalpojumi tiek pateicīgi novērtēti.

Ilzes Siliņas prezentācija

 

Ieskats LNB abonētajās datubāzēs un krājuma jaunieguvumos

Burke, R.J., Pignata, S. (Eds.) (2021). Handbook of research on stress and well-being in the public sector. Edward Elgar Publishing. ISBN 9781802205053.

Psiholoģiskie aspekti darba vidē. Stresa novēršana. Labbūtība.

Casucci, T., Locke, A.B., Henson, A., and Qeadan, F. (2020). A workplace well-being game intervention for health sciences librarians to address burnout. Journal of the Medical Library Association, Vol.108 (4),pp. 605–617.

Bibliotekāru izdegšana darba vietā: ASV pieredze.

Chandani, J. G. (2021). Information Needs, Accessibility and Utilization of Library & Information Resources as Elements of Improving the Spiritual Well-Being of Prisoners in Sri Lanka. Library Philosophy & Practice, pp. 1–15.

Cietumu bibliotēkas: Šrilankas pieredze.

Couture, J., Bretón, J., Dommermuth, E., Floersch, N., Ilett, D., Nowak, K., Roberts, L., and Watson, R. (2021). “We’re Gonna Figure This Out”: First-Generation Students and Academic Libraries. Portal: Libraries & the Academy, Vol.21 (1), pp.127-147.

Pirmā kursa studentu adaptēšanās pieredze koledžā.

Cox, A. and Brewster, L. (2022). Aligned but not integrated: UK academic library support to mental health and well-being during COVID-19. Library Management, Vol. 43 No. 1/2, pp. 108-127.

Pētījums par studentu mentālo veselību un labbūtību COVID-19 pandēmijas laikā: Lielbritānijas pieredze.

Funaro, M. C., Rojiani, R. and Norton, M. J. (2019). Improving community well-being through collaborative initiatives at a medical library. Journal of the Medical Library Association, 107(3), pp. 425–431.

Medicīnas bibliotēku pieredze darbā ar studentiem. Labbūtības programma.

Garner, J. (2019). A Little Happy Place: How Libraries Support Prisoner Wellbeing. Journal of the Australian Library and Information Association, 68:4, pp. 343-355.

Cietumu bibliotēkas: Austrālijas pieredze.

Ye, S., and Ho, K.K.W. (2022). College students Twitter usage and psychological well-being from the perspective of generalised trust: comparing changes before and during the COVID-19 pandemic. Library Hi Tech, Vol. ahead-of-print No. ahead-of-print.

Pētījums par studentu mentālo veselību un labbūtību COVID-19 pandēmijas laikā: Japānas pieredze.

Margolin, S., and Abrahamsson, M. (2021). An “Anti-Handbook Handbook” for Unexpected Changes in a Library Organization. Portal: Libraries & the Academy, Vol.21 (2), pp.219-230.

Bibliotēkas vadība pārmaiņu laikā. Pašpārvalde bibliotēkā.

Merga, M.K. (2021). Libraries as Wellbeing Supportive Spaces in Contemporary Schools. Journal of Library Administration, 61:6, pp. 659-675.

Skolu bibliotēkas kā labbūtības veicinātājas: Austrālijas pieredze.

Nur Syazwanie Zanal Abidin, Norshila Shaifuddin, and Wan Satirah Wan Mohd Saman. (2021). Systematic Literature Review of the Bibliotherapy Practices in Public Libraries in Supporting Communities’ Mental Health and Wellbeing. Public Library Quarterly, 2021, pp. 1-17.

Biblioterapija.

Paull, P. K. (2021). Biophilia: More Than Just the Odd Pot Plant. InCite, 42(3), p. 16.

Biofīlijas ietekme uz veselību un labbūtību.

Rad, D., Balas, V.E., Marineanu, V., and Maier, R. (Eds.) (2021). Digital Wellbeing: implications for psychological research. Peter Lang AG. ISBN 9783631852781.

Digitālā vide un psiholoģiskie aspekti. Labbūtība.

Tolley, R. (2020). The Weight We Carry: Creating a trauma-informed library workforce. American Libraries, 51(11/12), pp. 44–47.

Stresa noturība. Psiholoģiskā stabilitāte.

Wall, T., Cooper, C.L., and Broug, P. (Eds.) (2021). The Sage handbook of organizational wellbeing. Thousand Oaks: SAGE Inc. ISBN 9781529704860.

Labbūtība. Organizāciju uzvedība. Stresa novēršana.

 

Ikdienā mēs katrs meklējam lietas, kas mums palīdz justies priecīgāk, kas mums patīk un palīdz atgūt spēkus pēc garas darba dienas – daba, pastaiga, dārza darbi, dažādi hobiji, mūzika, grāmata – kopumā tās ir lietas, kas palīdz vairot mūsu pozitīvas emocijas, uzlabo mūsu pašsajūtu un pozitīvi ietekmē mūsu veselību.

Lai lieliska, pozitīvām emocijām, jautriem piedzīvojumiem un skaistiem pasākumiem pilna vasara!

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Inga Surgunte, Kristīne Skrīvere, Ilze Siliņa

Informāciju apkopoja:

Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv