Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
NKC virtuālajā platformā www.filmas.lv no apmēram 100 Latvijas filmām un kinohronikām, kas sabiedrībai pieejamas legāli un bez maksas, var izveidot arī daudzpusīgu izlasi, kas plašā spektrā stāsta par mākslu un personībām tajā.
Arī 2016. gadā portālā www.filmas.lv turpina darboties projekts “Latvijas filmas tiešsaistē”, ko Nacionālais Kino centrs radījis sadarbībā ar Latvijas filmu producentiem, lai palīdzētu Latvijas filmām nokļūt pie skatītājiem un apgūtu jaunus ceļus filmu izplatīšanā, – visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets, jebkurā diennakts laikā var skatīties portālā www.filmas.lv ievietotās Latvijas filmas.
Filmas par mākslu ir ļoti spēcīga Latvijas kinodokumentālistikas sadaļa, ir vairāki režisori, kas kopj paši savu raksturīgo stilu – piemēram, Ilona Brūvere, kuras spožie, teatrāli kostimētie dokumentālie inscenējumi ir īpaša parādība Latvijas kinomākslā. Portālā var noskatīties viņas filmas Tapieris (2014, par komponistu, tango karali Oskaru Stroku), Versija Vera (2010, par tēlnieci Veru Muhinu), Sirreālisma gultā. Sukuts (2007, par kinoforuma Arsenāls dibinātāju Augustu Sukutu), Stacijas (2008, par bijušajām dzelceļa pieturvietām kā īpašu pasauli), Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma (2002, par Latvijas vietām ar tik eksotiskiem nosaukumiem).
Savs īpašs rokraksts ir arī režisoram Viesturam Kairišam, kura dokumentālajās filmās liela nozīme īpašai attēla sadarbībai ar mūziku – piemēram, filmā Loengrīns no Varka Kru (2009) stāsts par kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni kombinēts ar Riharda Vāgnera operu Loengrīns, savukārt īsfilmā Burvju flauta (2001) Mocarta mūzika skan bezpajumtnieku kapos. Portālā filmas.lv noskatāma arī Viestura Kairiša starpžanru filma, kas saņēmusi starptautiskās kinokritiķu apvienības FIPRESCI balvu un balansē starp dokumentālo un spēles kino – Romeo un Džuljeta (2004), ar diviem vājdzirdīgiem jauniešiem iestudētas epizodes no mūzikla Vestsaidas stāsts.
Portālā filmas.lv var noskatīties arī dokumentālās filmas, kuru centrā ir iespaidīgas un nozīmīgas mākslas pasaules personības – režisors Oļģerts Kroders (Piektais Hamlets (2009), režisori Krista Burāne un Mārtiņš Eihe), gleznotāja Aija Zariņa (Eiropas nolaupīšana (1998), Askolds Saulītis), fotogrāfe Inta Ruka (Foto: Inta Ruka (2003), Arvīds Krievs), mākslas zinātniece Sarmīte Sīle un fotogrāfs Gunārs Binde (Akts (2009), Ināra Kolmane), mūziķis Mārtiņš Freimanis (Dzīve kā košums (2006), Arvīds Krievs) un arfists Oskars Krašauskis-Krauze (Poco a poco… (2001), Ināra Kolmane).
Portāls www.filmas.lv tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
