Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Sesavas pagasta Sesavas bibliotēkas vadītāja Inta Strazdiņa.
Tukuma novada Smārdes bibliotēka piedalījās projektā “Iedvesmas bibliotēka“ un ir izveidojusi jaunu, tematisku un interaktīvu telpu bērniem. “Iedvesmas bibliotēka“ ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (Biedrība) projekts, kas atbalsta un iedrošina Latvijas bibliotekārus un pašvaldības veidot mūsdienīgu un pievilcīgu vidi lasītājiem.
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā 2019. gadā piešķirta Andrim Akmentiņam par romānu “Skolotāji” (“Dienas Grāmata”), igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu “Tik grūti ir būt latvietim” (“Pētergailis”) un dzejniekam Eināram Pelšam par grāmatu “Rembo 2016” (Valters Dakša).
Žūrija atzina, ka Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” neapšaubāmi ir darbs, kura nozīme aiziet daudz tālāk, plašāk un dziļāk par literatūras viena gada teritoriju, spilgti atklājot, ka skolotājs atkarībā no laikmeta un konjunktūras var būt gan autoritāte, gan gaismas nesējs, gan valdošās varas ietekmīgākais instruments cilvēka totālā pāraudzināšanā. Romānā “trāpīgi nolasītais laikmeta naivums un ideālisms caurstrāvo visus teksta līmeņus – sākot ar poētiku, pašas valodas labskanīgumu un vijīgumu un beidzot ar romāna raksturu lētticību”, kā to raksturo literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis. .
Contras un Guntara Godiņa grāmata “Tik grūti ir būt latvietim” ir visatbilstošākā jēdzienam “novatorisms”. Contra ir novators kvadrātā – igaunis, kurš raksta dzeju latviešu valodā un kurš uz latviešu valodu un literatūru raugās no jauna, neierasta skatpunkta, spēlējas ar latviešu valodu, nebūdams tās dzimtais runātājs, bet piešķiļot tai jaunu, spožu poētisku dzirksti. Viņam līdzvērtīgs partneris ir Guntars Godiņš, kurš savus tulkojumus allaž izvēlējies pēc neparastības, novatorisma un ārpusnieciskuma konteksta.
Dzejnieka Eināra Pelšes grāmatā “Rembo 2016” viss ir izaicinājums un neslēpta ironija par agresīvi bezjēdzīgo, muļķīgo un apmuļķojošo masu kultūru. Tas ir arī skaidrs mājiens uz simtiem dzejoļu krājumu, kas miruši, vēl pirms parādīšanās gaismā, kam nav un nekad nav bijis lasītāju, izņemot autoru un redaktoru. Ja pieņem spēles noteikumus, kurus piedāvā autors un citi grāmatas līdzveidotāji, var redzēt, cik pārdomāta ir grāmatas koncepcija visās detaļās un cik nevainojami tajā iekļaujas literārais huligānisms.
Dzintara Soduma balvas žūrijā strādāja Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūržurnāliste Liega Piešiņa un redaktori Gundega Blumberga un Arturs Hansons.
Dzintara Soduma balvas fonds ir 4270 eiro. Tā ir izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Soduma piemiņai veltīta Ikšķiles novada pašvaldības atzinība Latvijas rakstniekam par novatorismu dzejā, prozā, dramaturģijā vai tulkotājam par literatūras tulkojumu latviešu valodā.
2019. gada Dzintara Soduma balvai bija pieteiktas 15 Latvijas grāmatu apgādu un izdevēju publicētās 34 grāmatas – oriģināldarbus prozā un dzejā, kā arī tulkojumus. Ar plašāko izdevumu klāstu bija pārstāvēta “Dienas grāmata”, “Neputns”, “Pētergailis” un Valters Dakša.
Pirmo Dzintara Soduma balvu 2013. gadā saņēma rakstnieki Jānis Rokpelnis par grāmatu “Rīgas iestaigāšana”, Egīls Venters par romānu “Mainīgā intervence” un Pēteris Draguns par dzejoļu krājumu “Tumšā stundā”. 2014. gadā – Andris Zeibots par romānu “Okeāniskais ES” un Inga Ābele par romānu “Klūgu mūks”, 2015. gadā – Māris Bērziņš par vēsturisko romānu “Svina garša”, 2016. gadā – Nora Ikstena par romānu “Mātes piens” un Uldis Bērziņš par “Eddas dziesmu” tulkojumu, 2017. gadā – dzejnieks Jānis Tomašs par krājumu “Melnie darba cimdi” un Knuts Skujenieks par Genādija Aihī grāmatas “Paklanīšanās dziesmai” atdzejojumu, 2018. gadā – Silvija Brice par Gintera Grasa grāmatas “Par beidzamību” tulkojumu un Mārtiņš Zvīdriņš par grāmatu “#Fudzi 161 km”.
Dzintara Soduma balva literatūrā tiks pasniegta 2019. gada 17. maijā pulksten 16.00 Ikšķiles Tautas namā.
Papildu informācija:
Dace Jansone
žūrijas priekšsēdētāja
Tālr.: 29231470
