Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā 2019. gadā piešķirta Andrim Akmentiņam par romānu “Skolotāji” (“Dienas Grāmata”), igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu “Tik grūti ir būt latvietim” (“Pētergailis”) un dzejniekam Eināram Pelšam par grāmatu “Rembo 2016” (Valters Dakša).
Žūrija atzina, ka Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” neapšaubāmi ir darbs, kura nozīme aiziet daudz tālāk, plašāk un dziļāk par literatūras viena gada teritoriju, spilgti atklājot, ka skolotājs atkarībā no laikmeta un konjunktūras var būt gan autoritāte, gan gaismas nesējs, gan valdošās varas ietekmīgākais instruments cilvēka totālā pāraudzināšanā. Romānā “trāpīgi nolasītais laikmeta naivums un ideālisms caurstrāvo visus teksta līmeņus – sākot ar poētiku, pašas valodas labskanīgumu un vijīgumu un beidzot ar romāna raksturu lētticību”, kā to raksturo literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis. .
Contras un Guntara Godiņa grāmata “Tik grūti ir būt latvietim” ir visatbilstošākā jēdzienam “novatorisms”. Contra ir novators kvadrātā – igaunis, kurš raksta dzeju latviešu valodā un kurš uz latviešu valodu un literatūru raugās no jauna, neierasta skatpunkta, spēlējas ar latviešu valodu, nebūdams tās dzimtais runātājs, bet piešķiļot tai jaunu, spožu poētisku dzirksti. Viņam līdzvērtīgs partneris ir Guntars Godiņš, kurš savus tulkojumus allaž izvēlējies pēc neparastības, novatorisma un ārpusnieciskuma konteksta.
Dzejnieka Eināra Pelšes grāmatā “Rembo 2016” viss ir izaicinājums un neslēpta ironija par agresīvi bezjēdzīgo, muļķīgo un apmuļķojošo masu kultūru. Tas ir arī skaidrs mājiens uz simtiem dzejoļu krājumu, kas miruši, vēl pirms parādīšanās gaismā, kam nav un nekad nav bijis lasītāju, izņemot autoru un redaktoru. Ja pieņem spēles noteikumus, kurus piedāvā autors un citi grāmatas līdzveidotāji, var redzēt, cik pārdomāta ir grāmatas koncepcija visās detaļās un cik nevainojami tajā iekļaujas literārais huligānisms.
Dzintara Soduma balvas žūrijā strādāja Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūržurnāliste Liega Piešiņa un redaktori Gundega Blumberga un Arturs Hansons.
Dzintara Soduma balvas fonds ir 4270 eiro. Tā ir izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Soduma piemiņai veltīta Ikšķiles novada pašvaldības atzinība Latvijas rakstniekam par novatorismu dzejā, prozā, dramaturģijā vai tulkotājam par literatūras tulkojumu latviešu valodā.
2019. gada Dzintara Soduma balvai bija pieteiktas 15 Latvijas grāmatu apgādu un izdevēju publicētās 34 grāmatas – oriģināldarbus prozā un dzejā, kā arī tulkojumus. Ar plašāko izdevumu klāstu bija pārstāvēta “Dienas grāmata”, “Neputns”, “Pētergailis” un Valters Dakša.
Pirmo Dzintara Soduma balvu 2013. gadā saņēma rakstnieki Jānis Rokpelnis par grāmatu “Rīgas iestaigāšana”, Egīls Venters par romānu “Mainīgā intervence” un Pēteris Draguns par dzejoļu krājumu “Tumšā stundā”. 2014. gadā – Andris Zeibots par romānu “Okeāniskais ES” un Inga Ābele par romānu “Klūgu mūks”, 2015. gadā – Māris Bērziņš par vēsturisko romānu “Svina garša”, 2016. gadā – Nora Ikstena par romānu “Mātes piens” un Uldis Bērziņš par “Eddas dziesmu” tulkojumu, 2017. gadā – dzejnieks Jānis Tomašs par krājumu “Melnie darba cimdi” un Knuts Skujenieks par Genādija Aihī grāmatas “Paklanīšanās dziesmai” atdzejojumu, 2018. gadā – Silvija Brice par Gintera Grasa grāmatas “Par beidzamību” tulkojumu un Mārtiņš Zvīdriņš par grāmatu “#Fudzi 161 km”.
Dzintara Soduma balva literatūrā tiks pasniegta 2019. gada 17. maijā pulksten 16.00 Ikšķiles Tautas namā.
Papildu informācija:
Dace Jansone
žūrijas priekšsēdētāja
Tālr.: 29231470
