Rīgas 47. vidusskolas 9. klase raksta mācību diktātu. Saskaņā ar OECD pētījumiem tieši starp šā vecuma bērniem piektajai daļai trūkst funkcionālas lasītprasmes. Tas nozīmē, ka skolēni nespēj noteikt lasītajā tekstā galveno domu, tikt galā ar konkurējošu informāciju, veidot sakarības starp izlasīto tekstu un iepriekšējām zināšanām. Tikpat daudz pusaudžiem trūkst matemātisko pamatprasmju, ko nozares esperti saista arī ar lasītprasmi.
 
Pētījumi liecina, ka vēl 4. klases skolēnu lasītprasme Latvijā ir augstāka par vidējo līmeni pasaules attīstītāko valstu vidū, taču jau pamatskolas beigu vecumā 15 gados ir zem vidējā līmeņa.
 
Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvis Rūdolfs Kalvāns šos datus atzīst par ticamiem. Taču nekādas kardinālas pārmaiņas mācību programmās nav veiktas, jo vajadzīga padziļināta cēloņu izmeklēšana, kas arī nav veikta.
 
Starptautiskā pieredze liecinot, ka skolēnu vājo sagatavotību visvairāk ietekmējot ģimene un tās sociālekonomiskie apstākļi.
 
Rīgas 47. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ārija Zaiceva atzīst ģimenes lomu. Grāmatas vairs nelasa daļa bērnu vecāku un tādējādi bērniem nav piemēra. Taču ir arī citi būtiski iemesli. Par grāmatas sīvāko konkurentu kļuvis internets, mūzikas un video ieraksti. Grāmatas lasīšana jau tiek uzskatīta smagu intelektuālu nodarbi. Tāpat ideāla neesot arī mācību programma.
 
Varbūt vajadzētu mainīt obligātās literatūras sarakstu. Ir jāiekļauj arī publicistika, lai bērnu aizrautu, lai viņam tiešām būtu interesanti?
 
Arī Sorosa fonda Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmas direktore Liesma Ose, nenoliedzot ģimenes lomu, runā par mācību standartu, kas lielā mērā izstrādāts ideālam, nevis reālajam skolēnam. Ose uzskata, ka vissvarīgākais ir uzturēt skolēna motivāciju lasīt, un šeit izšķiroša loma var būt skolotājam.
 
Arī OECD pētījuma nacionālais vadītājs profesors Andris Kangro savos secinājumos norādījis, ka izglītības iestādes var ietekmēt lasītprasmes uzlabošanos, jo saskaņā ar pētījuma datiem Latvijas 15 gadus veco skolēnu snieguma atkarība no ģimenes labklājības un tās rīcībā esošajiem izglītības un kultūras resursiem ir mazāka nekā citās zemēs.
 
 
Informāciju sagatavoja:
LNT
 
Materiāls pārpublicēts no TVNET portāla