Pārskatot 2020. gada numurus, redzam, ka aptuveni vienādās proporcijās saviem ieteikumiem esam izvēlējušies nozaru literatūru un daiļliteratūru. Prieks par aizvien pieaugošo, arī decembra numurā pārstāvēto, bērnu grāmatu aptvērumu, kur redzam gan latviešu oriģinālizdevumus, gan tulkojumus.

Mūsu autores – māmiņas, lasot šīs grāmatas kopā ar savām atvasēm, rosina to darīt arī citus lasītājus, jo  lasīšana kopā ar bērniem un grāmatu dāvināšana mūsu nākotnes lasītājiem ir ļoti svarīga grāmatas kā izdevumu veida nezūdamībai. Decembra numurā piedāvāts daudzpusīgs nozaru aptvērums, kā arī citvalstu rakstnieku tulkojumi. Īpašs prieks, ka ar decembra numuru sākam lasītāju iepazīstināšanu ar izdevniecības “Dienas Grāmata” jaunajā prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektā “Es esmu..” publicētajiem romāniem.

Tomēr lielākais gandarījums gada griezumā – par latviešu autoru stāstu krājumiem un visai plaši pārstāvēto biogrāfisko literatūru un kultūrvēsturiskajiem apcerējumiem. Lasot vai pārskatot abu pēdējo minēto žanru izdevumus, jāsecina – iespējams, tie ir divi ieteicamākie šī brīža literārajā piedāvājumā. Kāds tam pamatojums?

Stāsti – jo mūsdienu lasītājam, kā aizvien biežāk dzirdams arī no kolēģiem, draugiem vai paziņām, grūti koncentrēties nopietnu, sarežģīti līdzdomājamu prozas darbu lasīšanai – īpaši šī, pasaulei tik sarežģītā, gada situācijā, bet, iespējams, arī nestabilās formulas “mājas-darbs-mājas” kontekstā. Turklāt mūsdienu latviešu autoru vidū tik pārliecinoši atdzimušais stāstu žanrs ir tematiski bagātīgs, ietilpīgs un plašu laika periodu raksturojošs – ir, no kā izvēlēties! Un vēl kāds lasītāju ieguvums – tā kā stāstiem parasti netiek pievienots izvērsts atrisinājums, lasītājam pašam ir dota iespēja iztēloties savu turpinājumu vai nobeigumu, tātad – pašam kļūt par autoru, kaut tikai savās fantāzijās. Savukārt biogrāfiskas un kultūrvēsturiskas ievirzes literatūra ir pašpietiekama, paliekoša bagātība un vērtība, kuras rosināto tematiku nereti ir vēlme izzināt tālāk, piemēram, iepazīt citas saistīta satura grāmatas un tīmekļa publikācijas vai iegūt motivāciju jauniem maršrutiem savas valsts apceļošanai. No pieredzes gan piebilstams, ka šis literatūras žanrs pie mums parasti atnāk tikai ar laiku. Un kādu var arī nemaz neuzrunāt, jo – cik atšķirīgi esam mēs paši, tik atšķirīga ir mūsu literārā izvēle. Tomēr, stāvot pie grāmattirgotavu izgaismotajiem skatlogiem vai izvērtējot izdevēju piedāvājumu daudzveidīgajos tīmekļa resursos, iesakām aizdomāties un kritiski izvērtēt visu pieejamo informāciju par konkrēto izdevumu. Šādu iespēju nav mazums – piemēram, sociālajās vietnēs pieejamās literatūras gardēžu interešu grupas. Pirktāko grāmatu topi – tie gan, mūsuprāt, nereti mēdz būt krietni maldinoši un ne vienmēr uzticami, jo daudz kas no tā, kas tiek iegādāts konkrētā brīdī sabiedrībā vai medijos skaļi izskanējuša autora uzvārda, efektīvi nostrādāta mārketinga vai pārliecinoša grāmatas vizuālā noformējuma iespaidā, nemaz jau vēl nav izlasīts, tātad – kas zina, varbūt var sekot arī vilšanās…

Pārskatot “Literatūras ceļveža” saturu, gandarījums secināt, ka, vienlaikus nenoliedzot daudzu populāro grāmatu saturisko vērtību, mūsu izdevumā visai maz nonākušas  grāmatas no pirktāko grāmatu topiem – un labi, ka tā, jo par tām jūs uzzināsiet jebkurā gadījumā. Visdrīzāk šīs topu grāmatas tāpat jau nonākušas daudzu bibliotēku vai privātajos grāmatplauktos. Allaž esam vēlējušies, un lielā mērā tas arī īstenojies, pavēstīt par mazāk popularizētiem izdevumiem – ja kaut daži no tiem izrādās arī jūsu uzmanības vērti, “Literatūras ceļveža” misija ir īstenojusies.

Izdevums pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29411775.pdf

 

Anda Saldovere
Projektu koordinatore
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mob. tālr. 29336112
e-pasts: anda.saldovere@lnb.lv