Aprīļa mēnesis bagāts ar daudziem slaveniem rakstošās un radošās jomas jubilāriem, tomēr īpaši šomēnes vēlamies izcelt rakstnieku Jāni Ezeriņu viņa tik nozīmīgajā 130 gadu jubilejā. Cits rakstnieks – Andris Akmentiņš – romānu sērijā “Es esmu…” uzrakstījis ne vien apbrīnojami saistošu un dzīvelīgu romānu “Meklējot ezeriņu” par izcilo rakstnieku, kura radošais uzrāviens iezīmējās tieši pirms 100 gadiem; Akmentiņš radījis vēl vienu oriģinālu un asprātīgu dāvanu jubilāram – vēstuli Ezeriņam no mūsdienu Akmentiņa; “Literatūras ceļveža” veidotāji, savukārt, piedāvā literāri kritisku, bet arī personisku vērtējumu par Akmentiņa grāmatu: lasiet to un salīdziniet ar savu viedokli. Jo, mūsuprāt, Ezeriņa par daudz nevar būt; gluži pretēji – ir mests izaicinājums nākamajām paaudzēm: kā tagad, kad esam Ezeriņu gandrīz atraduši (ja tas vispār iespējams), to atkal nepazaudēt vēl vismaz 130 gadus. Par Ezeriņa darbu aktualitāti satraukties gan nebūtu pamata – tie tādi ir un būs, tāpat kā cilvēka (latvieša?) nemainīgā daba. Akmentiņš kādā no intervijām Ezeriņu salīdzina ar stiklu: vienlaikus trausls, bet arī izturīgs un ciets.

Otra numura tēma, ko vēlamies izcelt – mūsu mājas bibliotēkas. Precīzāk – to saturs, apjoms, ilgmūžība, nākamām paaudzēm atstātais mantojums. Aizdomāties par to rosina poļu esejista Marčina Vihas ārēji necilā grāmatiņa “Lietas, kuras es neizsviedu”. Nelielo, bet saturā ietilpīgo literāro miniatūru pamatā – autora ģimenes pieredzes stāsts. Attiecības starp ģimenes locekļiem, paaudzēm, arī Austrumu bloka valstu iedzīvotājiem nozīmīgi un labi saprotami vēsturiski nozīmīgi akcenti, bet visa centrā – grāmatas, arī citas sīkas vai lielas lietas, kas mūsu tuviniekiem reiz bijušas tik nozīmīgas. Un tomēr – cik daudz no tām varam un vajag saglabāt? Kā tās padarīt saistošas un nozīmīgas saviem dzimtas turpinātājiem? Vai reizēm saviem tuviniekiem neuzliekam pārāk lielu atbildību – izšķiršanos par šo lietu likteni brīdī, kad mūsu vairs nebūs? Kur ir robeža un kā to vispār var izvērtēt? Cik liela nozīme ir subjektivitātes faktoram un cieņai pret cilvēkiem un laiku, no kurienes esam nākuši? Un vēl – vai kāds var pateikt, līdz kādam apjomam varam veidot un līdz kādai bezgalībai glabāt sev sirdij tuvo grāmatu mājas bibliotēkas? Aicinām par visu šo aizdomāties.

Aprīļa numura satura veidotāju komandai pievienojušies vairāki jauni LNB kolēģi – apsveicam un priecājamies par to! Turpinām arī neseno jaunievedumu – iepazīstināšanu ar īpašām, saistošām grāmatām populārākajās svešvalodās (šoreiz – franču).

Lai grāmatu ceļojumi un jaunatklāsmju piedzīvošana neapsīkst!

Izdevums pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30627705.pdf

 

Anda Saldovere
Projektu koordinatore
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mob. tālr. 29336112
e-pasts: anda.saldovere@lnb.lv