Pētnieki aptaujājuši pieaugušos vecumā no 25 līdz 65 gadiem, jautājot, cik grāmatu atradies viņu mājās 16 gadu vecumā. Rezultāti rāda, ka mājas bibliotēkas lielumam pusaudžu gados ir pozitīva ietekme uz lasīt un rakstīt prasmi, kā arī datorprasmēm vēlākos gados, neatkarīgi no tā, kādu tālākizglītību cilvēks guvis vai cik lasījis pieaugušā vecumā. Pieaugušie ar augstāko izglītību, kuru ģimenēm piederējusi liela mājas bibliotēka, uzrāda tādu pašu lasīt un rakstīt prasmes līmeni kā tie, kas ieguvuši vien pamatizglītību, taču arī auguši starp grāmatām.

 
Pētījumā sliktākus rezultātus uzrādījušas angliski runājošās valstis. Austrālijā vidējais rādītājs ir 148, Lielbritānijā – 143, ASV – 114 grāmatas, savukārt Norvēģijā – 212, Zviedrijā – 210, Čehijā – 204. Pirmo vietu ieņem igauņi ar 218 grāmatām (salīdzinājumam – Austrālijā 35% respondentu pusaudžu gados mājās bija 65 grāmatas, savukārt igauņiem – 350 un vairāk). Zemāko vietu ieņem Turcija, kur 60% aptaujāto atzinuši, ka 16 gadu vecumā viņu mājsaimniecībā atradušās vien 27 grāmatas.


Apjomīgas bibliotēkas pozitīvā ietekme bijusi lielāka to respondentu vidū, kas auguši ģimenēs ar zemākiem ienākumiem, tādējādi ļaujot secināt, ka finansiālu grūtību radīto plaisu izglītības iespējās var daļēji kompensēt, piepildot mājas ar grāmatām.


Pētījuma autore, Džoanna Sikora no Austrālijas Nacionālās universitātes, norāda – ne jau pats lasīšanas process dod šos ieguvumus. “Nevar norādīt ar pirkstu un teikt: ” Daudz lasi!” Tas ir sarežģītāk. Grāmatas un lasīšanu aptver vesels apstākļu kopums. Bērniem ir svarīgi redzēt, ka vecāki un citi tuvi cilvēki pērk un lasa grāmatas.”


Diemžēl ne Latvijas, ne Lietuvas iedzīvotāji šajā pētījumā nav aptaujāti.

 

 

Plašāk:

http://www.satori.lv