Tiek prognozēts, ka šī gada laikā, iespējams, tradicionālie mediji arvien vairāk ne tikai atzīs interneta pasaules eksistenci, bet arī neslēps, ka ziņu tēmu "atklājuši" žurnālisti amatieri.
 
Tā rezultātā šķiet ticams, ka tradicionālo mediju izdevēji arvien vairāk pievērsīsies virtuālajai pasaulei un sāks iegūt no interneta lielāku satura apjomu, izmantojot interneta valstību kā potenciālo talantu atradnēm un paverot savos izdevumos plašākas iespējas lietotāju ieguldījumam, atsauksmēm vai rediģēšanai un satura veidošanai, norādīts pētījumā.
 
Tāpat šī gada beigās tiks prognozēts televīzijas "nenovēršams noriets", taču, neskatoties uz to, šis gads nozarei kopumā būs veiksmīgs.
 
Iespējams, ka interneta televīzija veicinās tradicionālās televīzijas panākumus. Šis iznākums, iespējams, šķiet absurds, sevišķi ņemot vērā to, ka daži ietekmīgi komentētāji uzskata interneta televīziju par tiešu tradicionālās televīzijas konkurentu. Taču izrādās, ka interneta televīzija ir pavisam cits medijs, kura kvalitāte, satura formātu kopums un mērķauditorija ievērojami atšķiras no tradicionālās televīzijas auditorijas, norādīts pētījumā.
 
Tradicionālajiem raidītājiem jāatrod iespēja, kā interneta kanāli var papildināt vai pilnveidot raidīšanas saturu. Interneta televīzijai, iespējams, izdevīgāk būs kalpot kā papildu ceļam uz tirgu tradicionālajai televīzijai, nevis mēģināt to izkonkurēt.
 
Pētījumā norādīts, ka pēdējos gados mediju sektors guvis īpašu labumu no tehnoloģiju potenciāla. 2008. gadā mediju un tehnoloģiju saplūšana, visticamāk, radīs plašu spektru jaunu produktu, pakalpojumu un pat uzņēmumu veidošanai.
 
Dažos gadījumos šīs saplūšanas pamatā var būt savstarpēji papildinošu mediju un tehnoloģiju uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšana. Daudzas no šīm iniciatīvām laika gaitā vajadzētu izrādīties komerciāli veiksmīgas, bet dažas var ciesti neveiksmi. Neveiksmes var būt tāpēc, ka uzņēmumi pārāk lielu uzmanību veltīs tehnoloģisko iespēju maksimuma sasniegšanai, aizmirstot izvērtēt komerciālo realitāti. Tehnoloģiju un mediju saplūšana var izraisīt dažu produktu un pakalpojumu vērtības krišanos.
 
Tāpat tiek prognozēts, ka ārzonu izmantošanu, iespējams, arvien vairāk sāks uzskatīt par vērtības pievienošanas, nevis tikai izmaksu samazināšanas līdzekli.
 
Pētījumā teikts, ka ārzonu – zemāku izmaksu valstu – izmantošana visbiežāk tiek saistīta ar finanšu pakalpojumiem un tehnoloģiju sektoriem. Vēsturiski mediju nozare ir tikai nedaudz pieskārusies ārzonām un izmantošanas principi bijuši funkcionāli, parasti vispirms pārvietojot uz ārzonām finanšu un Informācijas tehnoloģiju nodaļas. Mēģinājumi pārcelt uz ārzonām redakcijas saskārušies ar būtiskiem sarežģījumiem, sevišķi tad, kad ārzemju žurnālistiem otrā pasaules malā jāizlemj, kuras ziņas ir vissvarīgākās.
 
Tiek pieļauta iespēja, ka 2008. gadā interneta reklāma var sastapties ar lieliem šķēršļiem. Viens no tiem varētu būt arvien lielāka nepatika pret reklāmu internetā vispār vai arī arvien pieaugošie iebildumi pret tīkla pārlūkošanas izsekošanu.
 
Reklāmas sektoram šajā gadā jānostiprina savas pozīcijas. Tam jāpavēsta gala lietotājiem interneta reklāmas abpusējais izdevīgums, piemēram, bezmaksas satura veidā. Nozarei jāpasniedz interneta reklāma kā dažādo mediju kopuma elements kampaņas laikā, nevis kā atsevišķa platforma, kuras mērķis ir izkonkurēt tradicionālos medijus. Tāpat interneta reklāmām jābūt gatavām, ka 2008. gadā pieaugs konkurence no tradicionālo mediju formātu puses.
 
Šī gada laikā, iespējams, būs vērojamas pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, taču vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.
 
Tāpat 2008. gads varētu būt gads, kurā mūzika atgūst taustāmu formu. Nozare varētu attīstīties no digitālu lejupielāžu piedāvāšanas uz MP3 pleijeru pārdošanu, kuros jau ierakstīta mūzika. Mūzikas nozarei jāapsver dažādi veidi, kā padarīt mūziku "taustāmu", joprojām saglabājot digitālo lejupielāžu elastību. Viens risinājums varētu būt, pievienojot digitālajam ierakstam komplektā fizisku kopiju vai pat grāmatu, norādīts pētījumā.
 
Ņemot vērā kino industrijas stabilos panākumus pēdējos gados, iespējams, pienācis īstais laiks apdomāt, kā pārveidot šo formātu, kurš pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojis salīdzinoši nedaudz inovāciju. Lielākās izmaiņas, ko pāreja uz digitālo formātu varētu nest kinoteātriem, iespējams, nebūs saistītas ar filmu studijām. 2008. gadā atbilstoši aprīkotos kinoteātros varētu sākt rādīt dažādus pasākumus no sporta sacensībām līdz koncertiem.
 
Pastāv iespēja, ka šogad e-grāmata nepiedzīvos uzplaukumu, bet, iespējams, panākumus sāks gūt e-uzziņa.
 
Kā viens no lielākajiem šķēršļiem e-grāmatas masveidīgai pieņemšanai 2008. gadā un turpmāk varētu būt dziļā pieķeršanās tradicionālajai, uz papīra drukātajai grāmatai. Tomēr rakstītā vārda digitalizēšanai piemīt pārbaudīta vērtība – digitālā formātā jau ir pieejami un tiek izmantoti daudzi biznesa un akadēmiski teksti, kas aptver plašu disciplīnu, sektoru un tēmu nozaru loku. Tāpēc vislabāk piemēroti digitalizēšanai varētu būt uzziņu teksti.
 
E-grāmatu sektoram vajadzētu apsvērt, kuri teksti kļūtu vērtīgāki, pārveidojot tos elektroniskā formātā. Arī piegādātājiem jāapsver visi veidi, kādos digitalizēšana varētu pievienot vērtību un līdz ar to uzsvērt atšķirību no grāmatas tradicionālās formas.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA