2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Bostona, LETA. Hārvarda Universitātes pētījumā noskaidrots, ka interneta veikala “Amazon” klientu rakstītie grāmatu apskati novērtē grāmatas tikpat precīzi kā laikrakstu profesionālie kritiķi, vēsta laikraksts “The Guardian”.
Pētnieki analizēja simt dokumentālu grāmatu recenzijas 40 izdevumos, tostarp laikrakstos “The New York Times”, “The Guardian” un “The Washington Post”. Viņi izmantoja mājaslapu “metacritic.com”, kurā apkopotas profesionāļu recenzijas, kā arī “Amazon” publicētos apskatus.
Pētījumā teikts, ka “Amazon” publicētajām recenzijām “nav gandrīz nekādas kvalitātes garantijas”, jo izdevēji un konkurenti var iesniegt maldinošus apskatus. Tomēr kopumā lasītāji un eksperti grāmatas novērtēja līdzīgi.
“Amazon” klienti biežāk labvēlīgi novērtēja jaunos autorus. Hārvarda Universitātes zinātnieki uzskata, ka viens no profesionālo recenzentu trūkumiem ir tas, ka “viņi vēlāk uzzina par jaunām un mazpazīstamām grāmatām”.
Kritiķi pozitīvāk novērtēja rakstniekus, kas ieguvuši literatūras balvas vai arī nokļuvuši preses uzmanības lokā. Ja rakstnieks strādā kādā preses izdevumā, iespēja, ka viņa grāmata tiks recenzēta, pieaug par 25 procentiem, turklāt tie būs vidēji par 5 procentiem pozitīvāki.
Pētnieki secināja, ka preses izdevumi koncentrējas uz auditoriju un uzskata, ka tā “izvēlas grāmatas, ko sarakstījuši viņu iecienītā izdevuma žurnālisti”.
