Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Rudens kā jau rudens un tomēr citāds. Stopiņu novada Dzejas diena “šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis” iekrāso Baltu vienības dienas emocionālo vienotību latviešu un lietuviešu dzejas starpā – dzīvotspēja vien dota divām baltu tautām gan runājot par baltu identitāti, gan katras tautas pašcieņu.
Vienlaicīgi Dzejas diena Stopiņu novadā ir pasākums, kas ieguvis savu nozīmi un kļuvis par nozīmīgu dzejnieku, literātu un domubiedru tikšanās vietu. Šogad veltījuma vakars Pēteram Brūverim. “Kalēju” sētas pagalmā, viesos dzejnieki, kam dāsns dzejas pūrs – lietuviešu dzejniece un atdzejotāja Ērika Druņģīte, dzejniece un prozaiķe Inese Zandere, tulkotāja un dzejniece Indra Brūvere Daruliene. Sarunas par dzīvi un literatūru vada Liega Piešiņa. Tādejādi “Kalēji”, kuros aizvien vēl valda dzejnieka P. Brūvera dzejas tradīcijas, notiek latviešu un lietuviešu dzejnieku sadraudzība, atzīmējot Baltu vienības dienas nozīmīgumu, tiek runāta dzeja, dejotas tautiskās dejas un stāstītas atmiņas.
Pasākuma dalībnieki ir Stopiņu novada iedzīvotāji, literatūras cienītāji, interesenti un rakstniecības pārstāvji, bibliotekāri un skolu jaunatne. Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku apmeklētāji. Kolēģi un lasītāji no Salaspils novada bibliotēkas. Dažāda vecuma klausītājs apliecina, ka draudzība un saikne starp rakstītā vārda vērtībām ir pārlaicīga un dzīvotspējīga.
Pašvaldības finansiāli atbalstītā projekta “šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis” rezultātā klausītājs ir iepazīstināts ar Pētera Brūvera paveikto dzejas un atdzejojumu laukā. Izcelti Baltu vienotības dienas vēsturiskie notikumi. Radīta interese par rakstniecības pārstāvjiem. Ir kopta literatūras gaume, prasmes un intereses novada personību izpētē. Savulaik Pēters Brūveris aizsāk dzejas lasījumus mēnesnīcā, tātad, pionieris nakts dzejas pasākumiem, ja ne Rīgā, tad Pierīgā noteikti. Varbūt tieši tas ļauj sevi ieraudzīt patiesāk. Dīvaini, paliekot bez elektrības, klausoties meža skaņā un atskaņā, mēs visi kvēlojām un dzirksteļojām iekšēji, mēs bijām vienoti un piederīgi brūveriskajam un baltu vienotībai. Klātesošo dzejnieku emocionāli paustais vārda spēks, ritms un sajūta atmodināja pašapziņu un cieņu pret apkārtējām lietām, savukārt dejotāju spraigais deju solis sniedza prieka sajūtu cauri laikiem un laikmetiem. Savstarpējā enerģijas apmaiņa radīja retrīta noskaņu. Pētera Brūvera rudens mežmalā ir dzejas lasījumi, zvaigžņota debess, kvēlojošs ugunskurs, spēcīgas domas un vēlme šo sajūtu nepazaudēt.
Nu jau citugad, kad atkal tiksimies, jau citās Dzejas dienās dzejnieka un atdzejotāja dzimtajās mājās “Kalēji”. Kopīgai noskaņai pievienoju Indras veltījuma dzejoli tētim “Satikšanās” un Aleksandra Kapanska Ulbrokas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes dalībnieka domas.
Foto galerija un daži skaņu ieraksti rodami Stopiņu novada mājaslapā un sadaļā Ulbrokas bibliotēka.
Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
