Šogad konkursā par KM gada balvu kultūrā tika pieteikti divdesmit seši pretendenti. Pieteikumu vērtēšanu veica žūrijas komisija kultūras ministres Helēnas Demakovas vadībā.
 
Žūrijas komisija izlēma piešķirt šādas balvas:
  • Nominācijā "Kultūra valsts izaugsmei" balva piešķirta Uldim un Jānim Dinnēm par jauna kultūras infrastruktūras objekta – Spīķeru – izveidi Rīgā.

    Spīķeri, kur šobrīd top inovatīvi radošie kultūras projekti, tiek vērtēti kā unikāls sasniegums, kas kalpos arī kā pamudinājums citām nevalstiskajām organizācijām realizēt nevis ātru peļņu nesošus objektus, bet veidot vesela kvartāla seju, kuras galvenais vaibsts ir kultūra. Spīķeros atvērts unikāls Leļļu mākslas muzejs, notiek avangarda teātra izrādes pieaugušajiem un bērniem, laikmetīgās mūzikas un kino pasākumi, festivāli un īpaši koncerti ik nedēļu, kas Spīķeru kvartālu padara par nozīmīgu laikmetīgās kultūras centru. Kādreizējo tirgus noliktavu nākotne ir daudzsološa – Spīķeri top par radošo industriju kvartālu, veidojot augstu pievienoto vērtību šai krastmalas teritorijai.
     
     

  • Nominācijā "Kultūra sabiedrības izaugsmei" balvu saņem bioloģijas zinātņu doktors, mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs par šā gada rudenī īstenoto projektu "Latvijas mākslas klasika. Dr. Gunta Belēviča kolekcija", kura ietvaros bija skatāma izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un tika izdota grāmata par kolekciju.
     
    Izstāde no Dr. Gunta Belēviča kolekcijas vērtējama kā notikums tādēļ, ka šī ir pirmā reize, kad plašākai auditorijai dota iespēja iepazīties ar viena kolekcionāra krājumu. Kolekcijā pārstāvēti visi pazīstamie Latvijas mākslinieki, kas veido nacionālās kultūras pamatu (piemēram, J.L. Eginks, J.J. Dērings, J. Feders, K. Hūns, R. Zariņš, V. Purvītis, J. Rozentāls, J. Grosvalds, J. Kazaks, G. Klucis, V. Tone, N. Strunke, E. Kalniņš, J. Pauļuks, B. Bērziņš, I. Zariņš, M. Ārgalis un citi).
     
     
  • Nominācijā "Kultūra indivīda izaugsmei" bija visvairāk pieteikumu – 11. Tāpēc šoreiz žūrija izlēma piešķirt trīs balvas.
     
    Balvu saņem arhitekte Ieva Zībārte par realizēto projektu "Process. Kā rodas laba arhitektūra?", kura ietvaros tika organizēta laikmetīgās arhitektūras izstāde Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls", izdota laikmetīgās arhitektūras grāmata nr. 1 un īstenota mobilā izstāde, kā arī sarīkojumu cikls Liepājā. Ievas Zībārtes vadītais projekts daudzveidīgās formās atklāja arhitekta profesijas radošos aspektus, kas veicina labas arhitektūras rašanos.

    Nominācijā "Kultūra indivīda izaugsmei" piešķirta balva arī muzikoloģei Karinai Bērziņai par mūsdienīga, multimediāla projekta "Mūzika tev" īstenošanu, veicinot kultūrizglītību – bērnu un jauniešu iesaistīšanu kultūras procesos.

    Trešo balvu nominācijā "Kultūra indivīda izaugsmei" saņem komponists Zigmars Liepiņš par muzikālās drāmas "Adata" un rokoperas "Lāčplēsis" uzvedumu.

Laureāti saņems naudas balvas Ls 1000 apmērā.
 
Kultūras ministrijas gada balvu 2008 par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā šoreiz saņem divi tautā mīlēti mākslinieki – gleznotāja Maija Tabaka un ilggadējais Latvijas Nacionālās operas solists Kārlis Zariņš. Katrs saņems naudas balvu Ls 2000 apmērā.
 
Konkurss par gada balvu kultūrā "Trīs brāļi" notiek jau ceturto gadu, un tā mērķis ir novērtēt sasniegumus Latvijas kultūras dzīvē gada laikā. Balva tiks piešķirta par veiksmīgi īstenotām iniciatīvām un norisēm kultūrā, kas atstājušas pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un valsti, kā arī veicinājušas ilgtspējīgu valsts izaugsmi.
 
Balvas nosaukums "Trīs brāļi" ir kā simbolisks kultūras tilts starp vēsturisko kultūras mantojumu, ko pārstāv vēstures piemineklis Vecrīgas Trīs brāļi, un mūsdienīgajiem Jaunajiem Trīs brāļiem – Nacionālo bibliotēku, Akustisko koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju, kas ir mūsu topošās un gaidītās nacionālās kultūras krātuves. Krātuves, kuras ir nepieciešamas tautas kvalitatīvai izaugsmei, un tāpēc tām arī pašām jābūt mūsdienīgām. Tad tajās savu vietu atradīs šodienas veikums: kultūras kanons, Dziesmu svētki, digitālā bibliotēka, dizains, radošās industrijas. Arī vēstures pieminekļi un kopjamais kultūras mantojums atklāsies mūsdienīgā un visiem saprotamā ietvarā.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule
LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67078164