Tā ir viena no senajām mājvietām Stopiņu novada Līčos un novadā dzīvojošiem īpaša tādēļ, ka tajā dzimis, audzis un savus darbus radījis talantīgais latviešu dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris (1957.-2011.).

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sagatavots un Stopiņu novada domes atbalstīts projekts “Kalējs kala debesīs” un Ulbrokas bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes neizsīkstošā enerģija 24. aprīlī aizveda novada bibliotekārus uz “Kalējiem”. Divu gadu laikā šī ir jau otrā reize, kad bibliotekāri sanāk kopā šajās mājās, atcerās dzejnieku un sapoš tās pavasarim. Šogad pasākums notika bibliotēku nedēļā, kuras vadmotīvam ir izvēlēti Raiņa vārdi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, pavasara talka reizē bija arī bibliotekāru svētki.

Dienu sākām ar piemiņas brīdi Pētera Brūvera atdusas vietā Ulbrokas Meža kapos. Dzejnieka mājās mūs sirsnīgi sagaidīja mājas saimniece, dzejnieka māte Vija Brūvere un meita Indra Brūvere-Daruliene.  Sasveicināšanos saistošāku darīja kopīga iepazīšanās „Kalēju” mājas sētsvidū. Katrs klātesošais stāstīja īsu stāstu par sevi. Spožie aprīļa saules stari mudināja uz labiem darbiem. Lai tie ritētu raiti un organizēti, un klātesošajiem kā interesants pārsteigums izskanēja piedāvājums dalīties darba grupās ar šādiem darba uzdevumiem: radīt pārvērtības piemājas puķu dobēs un veidot ziedu sveicienu dzejniekam, atjaunot mežmalas un ceļmalas ainavu, radīt krāsainu vārtu zīmējumu, pierādīt meistarības pakāpi zupas gatavošanā, īstenot zibakcijas “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” aicinājumu darāmajiem darbiem, un 2014. gada retrospekcijai par bibliotekāru talku Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”. Darba grupas ķērās pie darba rīkiem un naski sāka veikt uzticēto.

 

Sauli nomainīja pelēku mākoņu gubas, nolija pat dažās lietus lāses, bet, strādājot čakli, visiem bija silti. Varētu teikt, PB_58.JPG ka viss noritēja skaistā saskaņā – naski zibēja grābekļi un no pērnajiem gružiem un lapām tīra tapa visa apkārtne, puķu dobēs skaisti uzziedēja koši dzeltenas atraitnītes, pa ziemu mazliet nosūbējušie dārza vārti ieguva skaisti zaļu krāsu toni, pagalma tālākajā nostūrī ap ugunskuru čakli rosījās zupas vārītāji, bijušās kalēju darbnīcas tuvumā ar fotogrāfijām un trāpīgām vārsmām no Raiņa dzejas tapa vēstījums par notikumu 2014. gadā. Darbs dara darītāju, iedvesma deva spēku un prieku paveikt visu, kā bija iecerēts. Līdz ar gatavas zupas smaržu mājas sakopšanas darbi bija paveikti. Vakarēšana pie ugunskura ar gardo skābeņu zupu un stāstiem varēja sākties. Dienas sākumā ar iepazīšanos aizsākušies, profesiju stāsti ieguva pilnīgākas aprises. Kāpēc tieši bibliotekāra profesija? Ikvienam bija sagatavots interesants, un ar fotogrāfijām papildināts stāsts. Ulbrokas bibliotekāri ar entuziasmu apkopo gan bibliotēkas, gan sava novada vēsturi. Izskanējušie stāsti un vēsturiskās fotogrāfijas būs labs papildinājums līdz šim savāktajiem materiāliem.

Vakara noslēgumā dzejnieka meitas Indras lasījumā izskanēja Pētera Brūvera dzeja. Dzejolis “Jau kuro pavasari padodos melnajam strazdam” uzjundīja noskaņu par mājām, kuras nekad nepamet.

Tiksimies šeit atkal nākamgad! Domāsim par to pašu, runāsim par to pašu, darīsim tāpat un viens otram būsim tie paši. Arī ieskatoties fotogrāfijās – esam tie paši.