RAPLM ir izvērtējusi un apkopojusi Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un ministriju viedokļus un uzskata, ka atbilstoši LPS iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāveic grozījumi 13 tiesību aktos, pārveidojot tajos noteiktās normas no imperatīvām par rekomendējošām. RAPLM uzskata, ka situācijā, kad pašvaldībām 2009. gadā samazināsies pašvaldību budžeta ieņēmumi, ir jāveic to imperatīvo normu, kuras ierobežoto finanšu resursu apstākļos pašvaldībām esot neiespējami īstenot, pārveidošana par rekomendējošām.
 
Atbilstoši ministriju nolikumiem katra ministrija izstrādās nozari reglamentējošo tiesību aktu projektus. RAPLM ierosina Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši kompetencei mēneša laikā sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā pašvaldību finansiālās iespējas, pārveidojot tajos noteiktās normas no imperatīvām par rekomendējošām.
 
LPS rosina izdarīt grozījumus Ministru kabineta "Noteikumos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās", nosakot, ka pašvaldība atbilstoši tās finansiālajām iespējām nosaka pabalstu apmēru patstāvīgas dzīvesvietas uzsākšanai, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei un ikmēneša izdevumiem, ja tiek turpinātas mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, augstskolā vai koledžā.
 
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija neatbalsta šos LPS priekšlikumus un uzskata, ka pašvaldībai jau patlaban ir tiesības noteikt atšķirīgu palīdzības apjomu, jo Ministru kabineta "Noteikumos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" ir paredzētas tiesības pašvaldībai noteikt savām finansiālajām iespējām atbilstošu pabalsta apmēru. Nodrošināt sociālās garantijas vismaz minimālā apmērā ir pašvaldības autonomā funkcija.
 
Minētais atbalsts pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski palielināts, lai laikā, kad īpaši jārūpējas par nabadzības riskam pakļautajām grupām, vēl vairāk pasliktinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas stāvokli. Turklāt jāņem vērā, ka, rūpējoties un atbalstot bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus, veicinot viņu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un sekmīgu integrēšanos sabiedrībā, pašvaldība izvairīsies no papildus sloga sociālajam budžetam ilgtermiņā, kad būs nepieciešams sniegt neizglītotai, darba tirgū nekonkurētspējīgai personai sociālo palīdzību visa mūža garumā, uzskata ministrija.
 
LPS rosina izdarīt grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", paredzot pašvaldībai tiesības saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā izmaksājams vienreizējs pabalsts gadījumos, ja dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir atjaunojama, kā arī, paredzot tiesības pašvaldībai saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā atbilstoši savām finansiālajām iespējām piešķirt cietušajai personai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.
 
Ekonomikas ministrija nepiekrīt LPS viedoklim, jo uzskata, ka likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" regulējums jau šobrīd uzliek par pienākumu pašvaldībai izvērtēt to, vai attiecīgā dzīvojamā māja vai telpa ir, vai arī nav atjaunojama, kā arī saistošajos noteikumos paredzēt pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību personai gadījumā, ja attiecīgais mājoklis ir atjaunojams.
 
LPS iesaka izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 3.1. apakšpunktā, nosakot, ka atzinumu par izglītības iestādes atbilstību ekspluatācijas drošības prasībām sagatavo nevis Sabiedrības veselības aģentūra, kas ir maksas pakalpojums, bet gan Veselības inspekcija, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē.
 
LPS arī rosina izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus". Spēkā esošais attiecīgo MK kabineta noteikumu 38. punkts nosaka, ka visas normā minētās izmaksas sedz attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs. LPS uzskata, ka nepieciešams veikt grozījumus, nosakot atbildību par akreditācijas procesa finansējumu gan no valsts, gan pašvaldību puses. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta LPS priekšlikumus.
 
LPS aicina arī padarīt par rekomendējošiem grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi", nosakot, ka minētie MK noteikumi ir bibliotēku darbībai ieteicamā finansējuma normatīvi un, attiecīgi grozot arī noteikumu saturu, tos jāizsaka rekomendējošā formā. Veicot šādus grozījumus, tiktu rasts risinājums Ministru kabineta un LPS 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolā ietvertajām LPS prasībām par nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 0,87 miljonu latu apmērā pašvaldību publiskajām bibliotēkām, jo pašvaldībām nav finansiālu iespēju šīs prasības nodrošināt.
 
Kultūras ministrija neatbalsta LPS priekšlikumus un norāda, ka nekad LPS nav iesniegusi attiecīgus aprēķinus, kas raksturotu šī finansējuma pamatojumu un nepieciešamību. Turklāt Latvijas Bibliotēku padomes Publisko bibliotēku akreditācijas komisija neesot konstatējusi vispārēju pašvaldību nespēju izpildīt šos MK noteikumus.
 
LPS arī rosina izdarīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tā ir pašvaldības autonomā funkcija, kuras izpildē valstij nebūtu jānosaka vēl sīkāks regulējums, uzskata LPS.
 
Pēc PLS domām, nepieciešams arī izdarīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 24. pantā, atsakoties no obligātas prasības katrai sociāli rehabilitējamai personai izstrādāt un īstenot sociālās rehabilitācijas plānu, jo minēto normu realizācijai nav paredzēts finansējums.
 
LPS arī rosina izdarīt grozījumus MK noteikumos "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", jo spēkā esošās normas ir pretrunā ar likumā "Par pašvaldībām" noteiktajām tiesībām pašvaldībām patstāvīgi organizēt savu autonomo funkciju izpildi. Nosakot normas kā obligātas, valdībai ir jāparedz līdzekļi šo normu izpildei. Spēkā esošās normas realizēšana prasa ievērojamus pašvaldību finanšu ieguldījumus. Ministru kabinets nav norādījis finanšu kompensācijas avotus. LPS ierosina šīs normas grozīt, izsakot tās ieteikumu formā.
 
LPS arī rosina izdarīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot, ka pašvaldības var izveidot un uzturēt dzīvnieku patversmes, izķert, izmitināt un aprūpēt klaiņojošus un konfiscētus mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitināt un aprūpēt bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai arī slēgt līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi, kā arī organizēt bezsaimnieku dzīvnieku līķu aizgādāšanu uz dzīvnieku kapsētām vai kremēšanas vietām un tos apglabāt vai kremēt saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku kapsētu uzturēšanu.
 
Arī prasība par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu un uzturēšanu, pēc LPS domām, jāizsaka rekomendējošā formā, nosakot, ka vietējās pašvaldības var iekārtot un uzturēt dzīvnieku kapsētu vai slēgt līgumu ar fizisku vai juridisku personu par dzīvnieku kapsētas iekārtošanu un uzturēšanu.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA