Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” 21. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāvā atklās divas izstādes – tekstilmozaīku “Stāstu sega” un izstādi “Es (arī) esmu latvietis”. Abas izstādes ir Latvijas valsts simtgades notikumi un “Latvieši pasaulē” desmit darba gadu svētki. Abām izstādēm apmeklējums ir bezmaksas.
“Stāstu sega” ir unikāla dāvana Latvijai, kuras tapšanā piedalījušies diasporas latvieši no visas pasaules – 1097 kvadrātiņi apliecina, ka valsts simtgades laikā dzīvojušajiem latviešiem pasaulē viņu tēvzeme ir svarīga un mīļa. Projekts devis iespēju latviešiem ārzemēs visās paaudzēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, vecuma un valodas spējām, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. “Stāstu segas” gabaliņi uz Latviju atceļojuši no ASV – 564, Eiropas – 188, Kanādas – 183, Austrālijas – 117, Āfrikas – 12, un pat Āzijas valstīm – 8. Izstādē ikviens skatītājs var arī palielināt bildes un labāk apskatīt katru “Stāstu segas” kvadrātiņu multimediālā risinājumā, jo darinātāju pierakstītie stāsti un laba vēlējumi Latvijai dzimšanas dienā ir digitalizēti un apskatāmi līdz ar “Stāstu segu”.
Savukārt izstāde “Es (arī) esmu latvietis” stāsta par vienojošo dažādu zemju un izceļošanas viļņu diasporas latviešu identitātē. 20. gadsimta sarežģītā vēsture un 21. gadsimta iespējas ir aizvedušas vairākus simtus tūkstošus latviešu pasaulē. Izstāde atgādina, ka būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami tik ilgi, kamēr dzīvo savā senču zemē. Dzīvojot citā zemē, saglabāt savu piederību Latvijai un latviešiem ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Ko nozīmē būt latvietim ārpus Latvijas? Kas ir svarīgi, lai savu piederību nodotu arī tālāk bērniem un mazbērniem? Gan vēsturiski, gan mūsdienās izceļotāju skaits ir liels, taču šķiet, ka diasporas pieredze Latvijā tomēr ir maz zināma.
Latvijas valsts simtgadē abas izstādes ļauj sastapties pasaules un Latvijas latviešu pieredzēm, veidojot kopīgu “Mēs” telpu.
LNB pirmā stāva izstāžu zālēs “Stāstu sega” apskatāma līdz 16. jūlijam, izstāde “Es (arī) esmu latvietis” – līdz 22. augustam.
Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501
