Pasaules bibliotekāri tiekas Dublinā: atskats uz IFLA 87. ģenerālkonferenci 

Kongresa atklāšanā iedvesmojošu runu teica bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone (Mary Robinson). Bibliotēka ir vārti uz zināšanām un kultūru. Runājot par klimata pārmaiņu izaicinājumiem, viņa mudināja būt simtreiz aktīvākiem, jo ir palikuši tikai 8 gadi, līdz klimats tiks neatgriezeniski ietekmēts. Mums ir jārīkojas, jo klimata pārmaiņas ir radījis neviens cits kā cilvēks. M. Robinsone izaicināja ikvienu runāt par klimata pārmaiņām, ne tikai vākt informāciju un pētīt zinātnieku ieteikumus – stāstīt ģimenē, draugiem, kolēģiem, svešiniekiem. Tas viss ir biedējoši, bet ir jāsaglabā cerība. Kā teicis Nelsons Mandela: “Tas vienmēr šķiet neiespējami, līdz tas ir izdarīts.”

Latvijai nozīmīgs mirklis bija IFLA/Systematic Publisko bibliotēku Gada balvas uzvarētāja paziņošana, kur ar prezentāciju uzstājās Ogres Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Aija Bremšmite, pārstāvot Ogres Centrālo bibliotēku starp četrām finālistēm. Piešķirot balvu, tiek vērtēta ēkas arhitektūra, tās radošie risinājumi apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām, ēkas un telpu pieejamība, saistība ar vietējo kultūru, kā arī tas, kā bibliotēka pilda ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Balvu ieguva Mizūlas publiskā bibliotēka ASV (Missoula Public Library).

Kā jau visā pasaulē arī Laidenas Universitātes (Leiden Universiteit) bibliotēka parādīja, cik strauji ir jāspēj pielāgoties mūsdienu mainīgajiem apstākļiem, kad pandēmijas dēļ pēkšņi bibliotēkā nedrīkst ienākt cilvēki. Viena no iespējām, kā turpināt uzturēt kontaktu ar lasītājiem, ir veidot digitālās izstādes, video lekcijas un intervijas par bibliotēkas krājumu. Bibliotekāre no Turcijas atgādināja, ka bibliotēkas var sekmīgi nodarboties ar nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanu video formātā, un tā pierakstīšanu, kamēr šis mantojums vēl nav zudis.

Bibliotēku asociāciju pārvaldības sekcija sāka dienu ar sesiju “Spēcinot bibliotēku līderus un daudzveidību pasaulē” (Empowering library leaders and diversity worldwide). Starptautiskā bibliotēku konsultante Loida Garsija-Febo (Loida Garcia-Febo) mudināja pāriet no vārdiem uz darbiem – mēs veidojam pārmaiņas, un līderis nav tas pats, kas vadītājs. Katram ir potenciāls kļūt par līderi, tikai jābūt drosmei piepildīt savu potenciālu. Kā jaunais profesionālais līderis no Latvijas video sveicienā tika pieteikta Santa Gudža – Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece un LBB valdes locekle.

IFLA prezidentes Barbaras Lisonas (Barbara Lison) sesijā “Iesaistīti, iespējoti, vienoti nākotnei” (Engaging, enabling and connecting for the future) tika atzīts, ka Covid-19 bija kā katalizators straujajai digitalizācijai bibliotēkās, un virtuālā dimensija ir ienākusi uz palikšanu. Dažādība ir jāuztver nopietni, un nedrīkst izslēgt nevienu cilvēku grupu. Jāstrādā pie ilgtspējīgas vides radīšanas, jo diemžēl digitalizācija prasa daudz resursu un aizņem daudz vietas uz serveriem. Mūžizglītība ir svarīga ne tikai bibliotēku lietotājiem, bet arī bibliotekāriem. Vislabākais otrreizējās izmantošanas piemērs ir grāmatu izsniegšana bibliotēkās. Austrālijas, Dienvidāfrikas un Īrijas panelisti atzina, ka Covid-19 padziļināja nevienlīdzību, it īpaši tiem, kam nebija piekļuves internetam vai datorprasmju.

IFLA biedru sapulcē tika izcelti sekmīgi projekti. Uzstājās Igaunijas Bibliotekāru biedrības prezidente, prezentējot nepieciešamību 21. gadsimta bibliotēkā lietot mērinstrumentu, kas mērītu bibliotēkas vīzijas un pakalpojumu kvalitāti. Ukrainas Bibliotekāru biedrības pārstāve norādīja, cik sekmīgi bibliotēkas kļuvušas par digitālo prasmju apgūšanas centriem pēc piedalīšanās nacionāla mēroga projektā. Mjanmas bibliotekāre runāja par nepieciešamām pārmaiņām visās skolu bibliotēkās, ne tikai tajās, kuras pārveidotas ar projekta līdzekļiem, jo neesot profesionālu skolu bibliotekāru un nav piemērotu telpu vai mēbeļu.

Eiropas reģiona nodaļas sesijā Ukrainas Bibliotekāru biedrības valdes locekle Oksana Bojarinova runāja par “Eiropas bibliotēkas kara laikā: reakcija uz Ukrainas krīzi”. Palīdz visi, cik vien var, taču palīdzība turpina būt nepieciešama, jo apšaudes turpinās un finansējums bibliotēkām ir ierobežots. Ukrainas bibliotēkas ir pilnas ar brīvprātīgajiem, kas gatavo ēst, šķiro humāno palīdzību, tās ir kļuvušas par bumbu patvertnēm, un bibliotekāri dara visu, lai sniegtu tieši to, kas nepieciešams katrā kopienā. Neskatoties uz visu, bibliotekāri aicina bērnus uz kanisterapijas nodarbībām, lai mazinātu kara atstātās sekas.

Bosnijas un Hercogovinas Nacionālās un Universitātes bibliotēkas direktors Ismets Ovčina pirms savas prezentācijas spēja tikai noteikt: “Kāpēc atkal?”, jo pirms 30 gadiem pēc bombardēšanas nodega viņu nacionālā bibliotēka. Bibliotekāres no Amerikas izcēla problēmu, ka pēdējo gadu emocionālais saspringums jūtams arī bibliotekāra profesijā, tādēļ vērsa uzmanību uz sevis apzināšanos, dzīvošanu tagadnē un meditācijas iekļaušanu dzīvē un darbā. Aizkustinoša bija Īrijā veiktā akcija mājsēdes laikā “Bibliotēka zem vāka” (Library under the lid), kad kopienas senioriem tika piegādātas kastes ar grāmatām, puzlēm, krustvārdu mīklām, pastkartēm, cepumiem un tēju.

Iesaku visiem noskatīties IFLA “YouTube” kanālā Maikla Pītera Edsona (Michael Peter Edson) runu “Konflikts, kopiena: bibliotēku loma degošā pasaulē”. Tā liek aizdomāties, ko katrs no mums dara, kā runājam par klimata pārmaiņām. Lai mēs ne tikai būtu vispārīgi informēti un paliktu pasīvi, bet patiešām iekļautu pārmaiņas savos gada plānos un stratēģijās.

Kongresu klātienē apmeklēja vairāk nekā 2000 cilvēku, un 400 pieslēdzās attālināti. Paralēli sesijām varēja doties uz izstāžu zāli, kur tika prezentēta jaunākā bibliotēku darba tehnika un bibliotēku veidotie plakāti par aktuālām tēmām: bibliotēkas sociālajos tīklos, darbs ar jauniešiem, virtuālās izstādes, reto grāmatu saglabāšana u. c.

Informāciju sagatavoja:
LBB valdes locekle,
Ciemupes bibliotēkas vadītāja
Liene Kainaize