Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
21. decembrī plkst. 16.00 LNB 1. stāva izstāžu zālē notiks pasākums “Četri svētku elementi”, kas ļaus uzzināt vairāk par tādām būtiskām gadumijas svētku sastāvdaļām kā eglīte, zvaigzne, apsveikuma kartītes un mielasts.
Pasākums pirmssvētku noskaņā noslēgs Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltīto pasākumu ciklu 2022. gadā.
Priekšlasījumā “Ziemassvētku eglīte. Kad? Kur? Kāpēc?” vēsturnieks un LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga iepazīstinās ar egles kā svētku tradīcijas izcelsmi. Gustavs Strenga stāsta: “Katrs zaķītis Pierīgas mežos zina, ka Rīga ir pirmā vieta pasaulē, kur 1510. gadā tika rotāta Ziemassvētku eglīte. Tomēr vēstures avotu un svētku rituālu pētniecība iezīmē nedaudz atšķirīgu ainu. Šis būs stāsts par to, cik grūti ir atrast Ziemassvētku eglītes tradīcijas sākumus Eiropas kultūrā, identitātēm un svētkiem kā kopību veidojošu parādību.”
Pasākuma turpinājumā Latvijas brāļu draudzes vadītājs Gundars Ceipe stāstīs par Hernhūtes zvaigzni, kas ir viens no brāļu draudzes simboliem. Laika gaitā tā izplatījusies un kļuvusi populāra daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā. Hernhūtes zvaigzne tiek izcelta un lietota adventa un Ziemassvētku laikā un ietver daudzslāņainu simbolisko vēstījumu. Tieši Hernhūtes zvaigznes šogad izvēlētas kā elements arī LNB svētku noformējumā.
Rita Grīnvalde, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, priekšlasījumā “Apsveikuma kartītes gadumijā” izsekos Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartīšu rakstīšanas tradīcijai. Aizsākusies 19. gadsimta beigās, tradīcija zēlusi visa 20. gadsimta garumā. Gadumijas svētku apsveikumu kultūru Latvijā ietekmējusi gan sava laika mode, gan politiskās vēstures konteksti.
Pasākumu noslēgs ēdiena kultūras pētnieces Astras Spalvēnas lasījums par tēmu “Lēni mainīgais svētku mielasts”. Pētniece stāsta: “Svētku mielasts ir viens no vislēnāk mainīgajiem sadzīves kultūras elementiem. Ja galdā tiek celti jauni ēdieni, tas ir signāls, ka arī sabiedrībā notiek ievērojamas pārmaiņas. Ēdieni, kurus uzskatām par mūžseniem, varbūt ienākuši pavisam nesen, savukārt apnicinātiem jaunievedumiem var būt senas saknes. Ja kāds ēdiens no svētku galda pazūd, visdrīzāk ar to aiziet arī kāda nozīmīga tradīcija vai uzskatu sistēma.” Izsekojot pārmaiņām gada nogales svētku mielastā divu gadsimtu garumā, Astra Spalvēna meklēs atbildi uz jautājumu, vai ir tādi ēdieni, kas noturējušies cauri visiem laikiem – bijuši uz zemnieku un pilsētnieku galdiem, pārdzīvojuši jaunas iespējas un citzemju ietekmes, un bijuši vienlaikus pietiekami tradicionāli un moderni, lai būtu svētku galdā vēl šodien.
Pasākums “Četri svētku elementi” notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) atbalstu Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu cikla ietvaros.
Dalība bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
maija.treile@lnb.lv
