Laikā no 2019. gada 1. līdz 10. jūlijam notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) sadarbībā ar tūrisma firmu “Balt-GO” organizētais profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavārijas bibliotēkām Vācijā.

Braucienā piedalījās 37 bibliotekāri no visas Latvijas un visiem bibliotēku veidiem – gan publiskajām, gan akadēmiskajām, gan skolu bibliotēkām. Nelielu finansiālu atbalstu brauciena organizēšanā sniedza arī Valsts kultūrkapitāla fonds.

Profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņas braucieni uz ārvalstīm ir viens no jebkuras profesijas profesionālās attīstības veidiem. Bibliotekāriem tas ir nozīmīgi tādēļ, ka dod iespēju citu valstu bibliotēku darbu, par ko lasīts nozares literatūrā, redzēt dzīvē, satikt citu valstu kolēģus, apmainīties ar pieredzi, gūt idejas un iedvesmu savu bibliotēku darba uzlabošanai un attīstībai. Brauciena programmā iekļautās bibliotēkas tika izvēlētas pēc Bavārijas Valsts bibliotēkas pārstāves Utes Palmeres-Hornas ieteikuma. U. Palmere-Horna bija konferences “21. gadsimta bibliotēka” lektore. Konference notika 2018. gada 12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un to organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar LBB un Gētes institūtu Rīgā. Konferencē U. Palmere-Horna sniedza priekšlasījumu par inovatīviem pakalpojumiem Vācijas bibliotēkās, tādēļ bija ļoti vērtīgi apskatīt Vācijas bibliotēkas klātienē un redzēt to darbību praksē.

Brauciena laikā tika apmeklētas šādas bibliotēkas:
• Marktheidenfeldas pilsētas bibliotēka (Stadtbibliothek Marktheidenfeld);
• Vircburgas Universitātes bibliotēka (Universitätsbibliothek Würzburg);
• Štutgartes pilsētas bibliotēka (Stadtbibliothek Stuttgart);
• Biberahas pilsētas bibliotēka (Stadtbücherei Biberach);
• Rotenburgas pilsētas bibliotēka (Stadtbücherei Rothenburg ob der Tauber);
• Bavārijas Valsts bibliotēka (Bayerische Staatsbibliothek).

Katra bibliotēka bija ar citādu dizainu un pieeju bibliotēkas pakalpojumiem, un katrā bibliotēkā bija iespējams uzzināt vērtīgu informāciju un gūt noderīgu pieredzi bibliotēku darba attīstīšanai Latvijas bibliotēkās.

Ieskats Vācijas bibliotēku dzīvē

Bibliotēku tradīcijas Vācijā ir ļoti senas. Pašas senākās ir Vācijas klosteru bibliotēkas, kuras tika dibinātas kopā ar pirmajiem klosteriem. Daudz bibliotēku savām vajadzībām veidoja gan karaļi un citi dižciltīgie, gan zinātnieki, pētnieki un garīdznieki. Pavisam kopā Vācijā ir vairāk nekā 10 000 bibliotēku un 20 000 bibliotekāru.

Vācijas bibliotēku sistēma ir liela un sazarota kā pati valsts. Vācija ir federatīva parlamentāra republika un sastāv no 16 federatīvajām zemēm, kurām ir pašām sava konstitūcija un kuras savu iekšējo organizāciju veido visnotaļ autonomi. Arī bibliotēku nozares politika ir atkarīga no katras konkrētās federālās zemes situācijas. Tā kā Vācijā nav Bibliotēku likuma, bibliotēku tīkla organizācija ir katras federālās zemes un pašvaldības brīva griba un atbildība. Pēdējos desmit gados Vācijā notikušas daudzas augsta līmeņa diskusijas par to, ka ir nepieciešams pieņemt bibliotēku darbību, kvalitāti un finansēšanu regulējošus normatīvos aktus. Šobrīd jau 5 Vācijas federālajās zemēs ir pieņemti Bibliotēku likumi, taču 11 zemes, tajā skaitā Bavārija, vēl aizvien to nav izdarījušas. Bibliotēku likuma trūkuma sekas ir tādas, ka bibliotēkas Vācijā ir ļoti nevienmērīgi attīstītas – no ļoti modernām un inovatīvām līdz pavisam vecmodīgām un atpalikušām. Ļoti dažāds ir bibliotēku darba laiks, un, jāsaka godīgi, ne vienmēr tas ir lasītājiem pretimnākošs. Ļoti plašas diskusijas Vācijā izvērtušās par bibliotēku atvērtību svētdienās, īpaši publiskajām bibliotēkām. Diemžēl publiskajām bibliotēkām, precīzāk, to bibliotekāriem, svētdienās strādāt aizliedz Vācijas Darba likums, un šobrīd Vācijā notiek aktīvs darbs pie tā, lai tiktu pieņemti likuma grozījumi, kas ļautu publisko bibliotēku darbiniekiem strādāt arī svētdienās.

Svarīga nianse par Vācijas bibliotēkām ir arī tas, ka lielākajā daļā bibliotēku (īpaši publisko) lasītāja karte ir maksas pakalpojumus ar noteiktu gada maksu. Piemēram, Biberahas pilsētas bibliotēkā lasītāja kartes gada maksa pieaugušajiem ir 28 eiro. Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam bibliotēku apmeklējums tiek nodrošināts bez maksas.

Plašāku informāciju par Vācijas bibliotēkām iespējams atrast Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēkzinātnes lasītavas krājumā esošajā izdevumā “Portals to the past and to the future: libraries in Germany” (Jürgen Seefeldt, Ludger Syré, 4th revised and extendes edition, 2017), kā arī regulārajos Vācijas Bibliotēku biedrības (German Library Association, Deutscher Bibliotheksverband) ziņojumos par Vācijas bibliotēkām (ieskatam lasiet 2017./2018. gada ziņojumu un 2018./2019. gada ziņojumu). Starp citu, tieši šie ziņojumi ir iedvesmas avots un paraugs LNB Bibliotēku attīstības centrā topošajam ziņojumam par Latvijas bibliotēkām 2017. un 2018. gadā. Plānots, ka ziņojums tiks publiskots šī gada rudenī.

Marktheidenfeldas pilsētas bibliotēka

Marktheidenfeldas pilsētas bibliotēka (Stadtbibliothek Marktheidenfeld) atrodas 2018. gadā atvērtā ēkā, kas projektēta speciāli bibliotēkai vienā no retajiem brīvajiem neapbūvētajiem zemes gabaliem vecpilsētas centrā. Ēka ir 850 m2 plaša un izkārtota trīs pārskatāmos stāvos. Bibliotēkas iekārtojums ir gaišs un mājīgs, interjera dizainā daudz izmantots koks un stikls, kā arī dienas gaismas apgaismojums no jumta logiem. Bibliotēkas rīcībā ir vairāk nekā 27 000 krājuma vienību, tajā skaitā mūzikas un video kompaktdiski. Jāsaka gan, ka pēdējos gados bibliotēka kompaktdiskus iepērk arvien mazāk, jo pieprasījums pēc tiem nav liels. Plānots, ka tuvākajos gados disku iegāde vispār tiks pārtraukta, jo iedzīvotāji arvien vairāk izmanto bibliotēkas piedāvāto straumēšanas pakalpojumu no “Spotify” un citiem straumēšanas piedāvātājiem. Ja iedzīvotājs piereģistrējas bibliotēkā kā lasītājs, viņš saņem lietotāja paroli un var skatīties filmas un klausīties mūziku no mājām. Bibliotēkas budžets krājuma komplektēšanai pēdējos divos gados ir ap 30 000 eiro. Interesants risinājums ir pirmajā stāvā ierīkotā Lasīšanas kafejnīca (Lesecafé), kas nav nekas cits kā ar periodikas lasītavu apvienota mini kafejnīca – kafijas un tējas automāts un maza virtuve, kur lasītāji paši var paņemt krūzītes un pagatavot sev kafiju vai tēju.

Lasītāju gan bibliotēkā nav daudz – no 11 370 pilsētas iedzīvotājiem aktīvi bibliotēkas lasītāji ir vien 1819. Iespējams, tas ir tāpēc, ka bibliotēka lasītājiem atvērta vien nepilnas 30 stundas nedēļā. Bibliotēkā strādā 4 darbinieki, un īpaši laba sadarbība bibliotēkai ir izveidojusies ar visām 5 pilsētas skolām. Marktheidenfeldas pilsētas bibliotēkas foto.

Vircburgas Universitātes bibliotēka

Vircburgas Universitātes bibliotēka (Universitätsbibliothek Würzburg) šogad svin 400 gadu jubileju, tādēļ bibliotēkas apmeklējumu sākām ar šai jubilejai veltītu bibliotēkas vērtīgāko izdevumu izstādi. Bibliotēkas rīcībā ir ap 30 000 vienību liela rokrakstu un seniespiedumu kolekcija, un daļu no šīs kolekcijas izstādē bija iespēja redzēt arī Latvijas bibliotekāriem. Faktiski bibliotēkas retumu kolekcija būtu varējusi būt vēl vismaz divreiz lielāka, diemžēl liela daļa vērtīgo izdevumu gāja bojā Otrā pasaules kara laika bombardēšanu izraisīto ugunsgrēku dēļ.

Bibliotēkas ēka celta 20. gadsimta 80. gados, taču par spīti vecmodīgajam izskatam un šaurībai ir studentu iecienīta – reti kad bibliotēkā ir daudz brīvu vietu, un sesiju laikā sēdvietu trūkuma dēļ studenti mācās pat uz grīdas starp grāmatplauktiem. Bibliotēkai ir ilgas atvērtības stundas – darbdienās tā ir atvērta no 8.30 līdz 24.00 un strādā arī sestdienās un svētdienās. Studenti ir izteikuši vēlmi pēc diennakts darba laika, taču tas nav iespējams lielo izmaksu dēļ, kuras izraisītu šāda pakalpojuma ieviešana. Vircburgas Universitātes bibliotēkas foto.

Netālu no universitātes bibliotēkas atrodas Vircburgas pilsētas bibliotēkas (Stadtbücherei Würzburg) Hubland filiālbibliotēka (Stadtteilbücherei Hubland), kuru diemžēl mums neizdevās apmeklēt, taču, ja tuvākajā laikā plānojat būt Vircburgā, noteikti iesakām apmeklēt šo bibliotēku. Bibliotēka jaunā veidolā atvērta pavisam nesen – šī gada 30. jūnijā – un plānota, balsoties uz pazīstamo amerikāņu sociologa Reja Oldenburga (Ray Oldenburg) “trešās vietas” koncepciju. Papildus dažādām zonām ikvienai gaumei un tādiem mūsdienu bibliotēkās sastopamiem jaunievedumiem kā virtuālās realitātes brilles un meistarotājvietas (makerspace) bibliotēka piedāvā arī atvērtās bibliotēkas pakalpojumu – ikviens lasītājs ar savu lasītāja karti var bibliotēku apmeklēt arī tad, kad tajā neuzturas bibliotēkas personāls. Atvērtās bibliotēkas veidā bibliotēka ir pieejama no 7 rītā līdz 10 vakarā. Bibliotēku projektējis slavenais holandiešu arhitekts Aat Vos, kurš visos savos darbos ievieš trešās vietas koncepciju un ir pazīstams ar saviem oriģinālajiem un netradicionālajiem projektiem, tajā skaitā vairākām izcilām bibliotēku pārveidēm. Papildus arhitekta redzējumam ar dizaina domāšanas (design thinking) metodi tika apzinātas bibliotēkas lietotāju un pilsētas iedzīvotāju vēlmes un ieteikumi attiecībā uz jauno bibliotēku. Bibliotēkas foto galerija aplūkojama šeit.

Štutgartes pilsētas bibliotēka

Īsts brīnums ir Štutgartes pilsētas bibliotēka (Stadtbibliothek Stuttgart). Bibliotēkas ēku projektējis korejiešu arhitekts Eun Young Yi, un tā atklāta 2011. gadā. Kopējās bibliotēkas projekta izmaksas lēšamas 79 miljonos eiro. Ēka projektēta speciāli bibliotēkas vajadzībām, taču vienlaikus sevī iemieso austrumu filozofiju un simetriju – visi 9 bibliotēkas stāvi iekārtoti simetriski, kas rada gan harmonijas un sakārtotības izjūtu, gan ļauj viegli orientēties telpā. Katrs bibliotēkas stāvs tematiski iekļauj noteiktas nozares un veido patstāvīgu bibliotēkas struktūrvienību, un visi bibliotēkas atslēgas punkti, piemēram, elektroniskā kataloga piekļuves vietas, uzziņu lete, portatīvo datoru automāts un tualetes, katrā stāvā atrodas vienā un tajā pašā vietā. Baltās krāsas dominance ēkas dizainā izvēlēta pēc arhitekta redzējuma, jo, viņaprāt, krāsas bibliotēkā ienes tikai grāmatas un lasītāji. Kā atzina bibliotēkas darbiniece, kura vadīja mūsu grupas ekskursiju, bibliotēka daudziem ļoti patīk, bet tikpat daudziem arī ļoti nepatīk (gan iedzīvotājiem, gan bibliotēkas darbiniekiem). Kā vienu no iemesliem viņa minēja to, ka vācieši kopumā esot ļoti konservatīva tauta, taču labā ziņa ir tāda, ka neatkarīgi no tā, vai bibliotēka patīk vai ne, vienaldzīgu tā neatstāj nevienu. To apliecina fakts, ka Štutgartes pilsētas bibliotēka regulāri tiek iekļauta dažādos skaistāko, modernāko, iespaidīgāko bibliotēku sarakstos. Paralēli tam ēka ir ļoti ekoloģiska, piemēram, apsildei tiek izmantots zemes siltums, bet atvēsināšanai – ūdens, kā arī efektīvi tiek izmantota dienas gaisma, tajā skaitā no jumta logiem. Starp citu, uz bibliotēkas jumta izvietota brīvdabas terase ar lielisku panorāmu uz pilsētu. Papildus centrālajai ēkai Štutgartes pilsētas bibliotēkai ir 17 filiālbibliotēkas un 2 bibliobusi.

Vērtīga pieredze, kurai pievēršama uzmanība, ir bibliotēkas kafejnīca, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, tādējādi veicinot šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nedalītu Latvijas bibliotekāru uzmanību izpelnījās artotēka jeb iznomājamo mākslas darbu kolekcija. Štutgartes pilsētas bibliotēkas artotēkas krājumā ir ap 2500 mākslas darbu, pārsvarā tie ir vietējā reģiona mākslinieku un laikmetīgās mākslas darbi. Samaksājot 2,50 eiro drošības naudu, mākslas darbu var iznomāt uz vairākiem mēnešiem. Īpaši populārs šis pakalpojums ir dažādu biroju un ārstu prakšu vidū, kas iznomā mākslas darbus, lai atsvaidzinātu savu interjeru. Vēl Latvijas bibliotekāru uzmanību piesaistīja interesanta pieredze bibliotēkas Bērnu nodaļā – vesels plaukts bija atvēlēts pašu bērnu gatavotām grāmatām, kuras turklāt ir iekļautas bibliotēkas krājumā un e-katalogā. Grāmatas ir pilnīgs bērnu roku darbs atbilstoši izvēlētajai tēmai un citām šīs aktivitātes nolikuma prasībām, un ir lielisks veids kā veicināt bērnu interesi par grāmatām. Štutgartes pilsētas bibliotēkas foto: 1. daļa, 2. daļa un 3. daļa.

Gerestrīdas un Rotenburgas pilsētas bibliotēka

Diemžēl Latvijas bibliotekāriem neizdevās apmeklēt Gerestrīdas pilsētas bibliotēku (Stadtbücherei Geretsried). Lai gan bibliotēka jau laikus bija iekļauta brauciena plānojumā, izrādījās, ka dienā, kad bija paredzēts apmeklēt bibliotēku, notika liela Bavārijas bibliotekāru konference, un ierobežotā bibliotēkas darba laika dēļ neizdevās bibliotēkas apmeklējumu pārcelt uz citu dienu. Neskatoties uz to, ka bibliotēku savām acīm redzēt neizdevās, ir vērts to iepazīt vismaz virtuāli. Bibliotēkas tīmekļvietnē ir pieejama gan informācija par bibliotēku un tās pakalpojumiem, gan fotogalerija. Ar bibliotēkas interjeru tiešām ir vērts iepazīties, tāpat noteikti izpētiet bibliotēkas piedāvājumu, īpaši spēļu zonu (Gaming Raum), kuras dēļ bibliotēka bija iekļauta brauciena programmā.

Taču gluži necerēti un neplānoti mums izdevās apmeklēt Rotenburgas pilsētas bibliotēku (Stadtbücherei Rothenburg ob der Tauber). Staigājot pa skaisto vecpilsētu, nejauši uzgājām pilsētas bibliotēku! Bibliotēka atrodas vēsturiskā divstāvu ēkā ar grandiozām koka durvīm, un iekārtota vienkārši, bet mājīgi. Kā jau lielā daļā Vācijas bibliotēku, tur bija pieejama plaša galda spēļu kolekcija, kā arī mūzikas un filmu kompaktdiski. Citur neredzēts pakalpojums bija briļļu piedāvājums aizmāršīgajiem lasītājiem – dažāda stipruma brilles tiem, kas tās aizmirsuši mājās. Bibliotēkā pārliecinājāmies, ka bibliotekāri visur ir līdzīgi – pat spiedīgos apstākļos prot atrast radošu risinājumu telpu iekārtojumam, kā arī ir laipni, atsaucīgi un pretimnākoši. Rotenburgas pilsētas bibliotēkas foto.

Biberahas pilsētas bibliotēka

Biberahas pilsētas bibliotēka (Stadtbücherei Biberach) ir oriģināla ar to, ka ierīkota renovētā staļļa ēkā vecpilsētā – lielās sijas un balsta stabi ir neatņemama bibliotēkas interjera sastāvdaļa. Bibliotēka ar savām lasīšanas veicināšanas aktivitātēm ir pazīstama visā Vācijā un regulāri par šo darbu saņem dažādas balvas. Ļoti laba sadarbība bibliotēkai ir ar vietējām skolām – notiek gan lasīšanas nedēļas un citas aktivitātes, gan apmaiņa ar krājumu utt. Par veiksmīgo bibliotēkas darbību lasīšanas veicināšanas jomā liecina tas, ka pilnīgi visi pilsētas skolēni (100 %!) ir bibliotēkas lasītāji. Bibliotēkā ierīkotas vietas gan grupu, gan individuālam darbam, bibliotēkā iespējams saņemt bezmaksas lietošanai bibliotēkas telpās portatīvos datorus, izmantot mūzikas un filmu straumēšanas pakalpojumu un pašapkalpošanās iekārtas. Līdzīgi kā Marktheidenfeldas pilsētas bibliotēkā arī Biberahas pilsētas bibliotēkas pirmajā stāvā ierīkota Lasīšanas kafejnīca – periodikas lasītava ar kafijas automātu, krūzīšu plauktu un izlietni. Tāpat Biberahas bibliotēka ierīkota arī artotēka – vietējo mākslinieku darbu kolekcija aptuveni 500 vienību apjomā. Samaksājot 6 eiro, mākslas darbs tiek izsniegts uz 6 mēnešiem. Interesanti, ka artotēkas ideja pieder pilsētas birģermeistaram, un tā tiek uzturēta gan par pilsētas līdzekļiem, gan ziedojumiem. Artotēkas mērķis ir uzkrāt un popularizēt vietējā reģiona mākslinieku darbus, jo neviena cita iestāde pilsētā ar to nenodarbojas. Biberahas pilsētas bibliotēkas foto.

Bavārijas Valsts bibliotēka

Nelielu vilšanos sagādāja Bavārijas Valsts bibliotēkas (Bayerische Staatsbibliothek) apmeklējums. Bibliotēkas ekskursija, protams, bija ļoti interesanta, un mēs bijām gandarīti savām acīm skatīt vienu no vecākajām, lielākajām un ietekmīgākajām bibliotēkām ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā, taču mūsu acīm tika parādīta tikai vecā un vēsturiskā daļa, bibliotēkas moderno un inovatīvo daļu ieskicējot visnotaļ minimāli.

Bavārijas Valsts bibliotēka dibināta 1558. gadā kā Vitelsbahu (Wittelsbacher) galma bibliotēka un šobrīd ir viena no redzamākajām un nozīmīgākajām universālajām bibliotēkām Eiropā un starptautiska mēroga zinātniskā un pētniecības bibliotēka, kā arī Bavārijas zemes centrālā bibliotēka, kura uzkrāj šīs federālās valsts kultūrvēsturisko mantojumu. Bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 10,5 miljoni vienību, tajā skaitā vismaz 130 000 vērtīgu un retu rokrakstu. Senais un vērtīgais krājums ir viena bibliotēkas seja, kas tiek rādīta pasaulei, otra bibliotēkas seja ir tiecība uz nākotni – masveida digitalizācija un modernu digitālo pakalpojumu piedāvājums. Diemžēl Latvijas bibliotekāriem izdevās redzēt tikai vēsturisko seju, ar moderno pusi būs jāmēģina iepazīties, skatot un izmēģinot digitālos pakalpojumus attālinātā režīmā Latvijā. Lielu daļu digitalizācijas darba Bavārijas Valsts bibliotēka veic pati, taču, zinot lielo krājuma apjomu, vieniem pašiem to paveikt ir faktiski neiespējami. Šī iemesla dēļ Bavārijas Valsts bibliotēkai ir noslēgts līgums ar uzņēmumu “Google”, kurš veic lielāko daļu bibliotēkas krājuma digitalizācijas. Intensīvās sarunās bibliotēka ir panākusi līguma punktu, ka pēc digitalizācijas vienu digitalizētā darba digitālo kopiju bibliotēka patur sev.

To, cik bibliotēka patiesībā ir liela, apliecina gan milzīgā bibliotēkas ēka un darbinieku skaits (800 darbinieki), gan tas, ka apjomīgā krājuma dēļ bibliotēkai vēl aizvien nav izdevies ieviest radiofrekvences identifikācijas sistēmu (radio-frequency identification, RFID) un attālināto rezervēšanu.

Par to, ka bibliotēka ir populāra un apmeklēta, liecināja pilnās lasītavas (diemžēl cilvēkus bibliotēkā nedrīkstēja fotografēt). Daudzviet bibliotēkā ierīkotas arī atpūtas vietas, kur lasītāji var paēst un atpūsties, lai pēc tam atkal turpinātu darbu lasītavās. Bibliotēka izrādās ir arī romantiska vieta, jo daudzi pāri ir satikušies tieši šeit. Tādēļ nereti bibliotēkā iedodas kāzu delegācijas, jo jaunlaulātie savā kāzu dienā simboliski apmeklē vietu, kur savulaik iepazinušies. Bavārijas Valsts bibliotēkas foto.

Būt Bavārijā – tas ir to vērts!

Bez bibliotēku apmeklējumiem Latvijas bibliotekāri baudīja arī Bavārijas piļu greznību un kalnu skaistumu, lielpilsētu burzmu un mazpilsētu šarmu, Vācijas viesmīlību un kultūrvēstures bagātību. Desmit dienu laikā kļuvām par vienu lielu bibliotekāru ģimeni, un kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka šādi braucieni bagātina gan profesionāli un intelektuāli, gan emocionāli un dvēseliski.

Pilna brauciena foto galerija – LBB “Flickr” kontā.

Foto: Latvijas bibliotekāri uz karaliskajām Bavārijas Valsts bibliotēkas kāpnēm (foto no LBB arhīva)

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja