Pāreja uz modulārām profesionālās izglītības programmām
Profesionālās izglītības nozari šobrīd skar būtiskas izmaiņas, kas saistāmas ar izglītības satura pārstrukturizāciju Profesionālās izglītības satura reformas ietvaros. Reformas mērķis ir izveidot patstāvīgu, kvalitatīvu un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumus, izvērtējot un atjaunojot izglītības saturu atbilstoši nozaru kvalifikācijas struktūrai.
Viens no reformas būtiskākajiem elementiem ir modulāro profesionālās izglītības programmu veidošana. Modulārā profesionālās izglītības programma ir programma, kuras profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums¹. Izglītības programmu izveidei ir šādi 8 pamatprincipi:
- Pamatotības princips – programmas tiek veidotas atbilstoši darba tirgus prasībām un nozares attīstībai;
- Sistemātiskuma princips – atbilstība didaktiskajām atziņām par izglītības programmas veidošanu;
- Pakāpenības un pēctecības princips – programmas veidošanā ievēro loģiku, nodrošinot moduļu pēctecību, saikni un vienmērīgu noslodzi izglītojamajiem;
- Mērķtiecīguma princips – programmas saturs veidots, lai sasniegtu programmas mērķi (tiek plānoti sasniedzamie rezultāti);
- Elastīguma princips – programmas saturs atbilst nozares kvalifikāciju struktūrai, paredzot atbilstošu profesionālo kvalifikāciju kompetenču apguvi;
- Aktualitātes princips – programma atbilst mainīgajām darba tirgus prasībām, jauno tehnoloģiju apguvei u.c. aktualitātēm;
- Atklātības princips – izglītotāju, darba devēju, darba ņēmēju iesaiste izglītības programmas izveides procesā;
- Teorijas un prakses vienotības princips – izglītojamie mācību procesā gan iepazīstas ar zinātniskajiem jeb teorētiskajiem pamatiem, gan apgūst atbilstošas prasmes un profesionālās kompetences.
Programmas sastāvēs no moduļiem – to pamatā ir sasniedzamo rezultātu grupa, kas sastāv no novērtējuma un pierādāmu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma. Moduli var piemērot vienai vai vairākām profesionālajām kvalifikācijām modulārajā izglītības programmā vai īstenot atsevišķi profesionālo kompetenču pilnveidei.
Veidojot modulārās profesionālās izglītības programmas, kurās atsevišķu profesionālo kompetenču apguvi nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda elastīga jaunas profesijas apguve nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā². Programmas sastāv no A, B un C daļām.
Attēla avots “Metodiskie ieteikumi modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādei”
Modulāras programmas izstrādā darba grupas sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). Lai atbalstītu šo procesu, VISC administrē Eiropas Sociālā fonda projektu „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”. Ir izglītības iestādes Latvijā, kas jau šobrīd uzsākušas mācības pēc jaunā modulāro programmu principa. Izmaiņas attiecināmas arī uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) īstenoto profesionālās tālākizglītības programmu “Bibliotēku zinības” (960h), 4.LKI, kvalifikācija “Bibliotekārs”. Programmā mācījušās jau 9 grupas, šogad plānots uzņemt desmito. Tā būtu pēdējā grupa, kas mācītos vēl nepārveidotajā programmā.
Minētā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros 2020. gadā LNB darba grupa (Kompetenču attīstības centra metodiķe Jautrīte Ašurova, Galvenās krātuves centra vadītāja Sanita Dubra, Bibliotēku attīstības centra vadītāja Evija Vjatere un Tīmekļa resursu redaktore Kristīne Deksne, Informācijas pakalpojumu sektora vadītāja Ginta Zalcmane, Bibliotēku informācijas sistēmu sektora vadītāja Iveta Kurme, kuras bijušas iesaistītas arī līdzšinējā izglītības programmas īstenošanā) veica modulārās profesionālās tālākizglītības programmas “Bibliotēku zinības” izstrādi, tai skaitā tās atbilstības Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai izvērtēšanu. Šobrīd VISC veic pēdējo sagatavotā materiāla caurskatīšanu un drīzumā programma būs publiskota citu izstrādāto modulāro izglītības programmu vidū³.
2021. gadā darbs tiek turpināts. Šī paša Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros LNB darba grupa (Kompetenču attīstības centra vadītāja Agnese Pašāne un mācību koordinētāja Dženija Dzirkale-Maļavkina, Bibliotēku attīstības centra vadītāja Evija Vjatere, Galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule, kuras līdz šim arī bijušais iesaistītas izglītības programmas norisē) 8 mēnešu laikā izstrādās modulārajai izglītības programmai un profesijas “Bibliotekārs” standartam atbilstošu profesionālās kvalifikācijas “Bibliotekārs” eksāmena saturu un modulārās profesionālās izglītības programmas “Bibliotēku zinības” moduļu pārbaudījumu saturu.
Jaunizstrādātais eksāmena saturs būs attiecināms gan uz kvalifikācijas eksāmenu programmas apguves noslēgumā, gan kvalifikācijas eksāmeniem ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai. Plānots, ka pirmā izglītojamo grupa izstrādātajā modulārajā programmā mācības uzsāktu 2022.gada otrajā pusē. 2021.gadā noritēs sagatavošanās darbi programmas īstenošanai – norises plānošana, esošo pedagogu sagatavošana, nepieciešamu jaunu pedagogu piesaiste, mācību materiālu pārskatīšana u.c.
[1] Profesionālās izglītības likums https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums
[2] Metodiskie ieteikumi modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādei https://www.visc.gov.lv/sites/visc/files/data_content/metiet_modul_progr_izstr_20151.pdf
[3] Skatīt https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/prog_mod_saraksts.shtml
Informāciju sagatavoja:
LNB Kompetenču attīstības centra
vadītāja Agnese Pašāne
agnese.pasane@lnb.lv