Piemēram, uz maksātnespējas sliekšņa esošo Grieķiju šogad Frankfurtē pārstāv par piektdaļu lielāks izdevēju skaits nekā pērn. Taču Atēnas taupības nolūkā bijušas spiestas uz pusi samazināt savu nacionālā stenda izmērus, lai gan izdevēji vienalga devuši priekšroku tikt pārstāvētiem tajā, nevis izvēlējušies iekārtot individuālas ekspozīcijas, kas izmaksātu daudz dārgāk, stāsta Grieķijas nacionālā grāmatu centra direktore Katrīna Velisara.

 

“Viņiem ir daudz tikšanos. Viņiem nav nolūka mest dvieli ringā. Viņi ir šeit, viņi nolēmuši cīnīties,” intervijā aģentūrai AFP uzsver Velisara.

 

Tomēr viņa atzīst, ka nozare piedzīvojusi smagu triecienu, jo pat kari nevelkas tik ilgi kā ekonomikas lejupslīde, kuru Grieķija jau piedzīvo sesto gadu.

 

Grieķijas izdevēji var izturēt pārdošanas apjomu kritumu par 20% līdz 25%, taču viņus žņaudz banku nespēja kreditēt grāmatniecību, kā arī pašu parādu mākto grāmatu tirgotāju aizturētie maksājumi.

 

Līdzīgu ainu – pārdošanas apjomu samazināšanos un grāmatveikalu slēgšanu – zīmē arī spāņu izdevēji, kas ieradušies uz piecas dienu gadatirgu, kura kopējais dalībnieku skaits pārsniedz septiņus tūkstošus.

 

Taču Spānijas Izdevēju federācija ir cīņas spara pilna.

 

Kā telefonintervijā no Madrides AFP pastāstīja federācijas direktors Antonio Marija Avila, organizācija pieprasījusi valdībai steigšus grozīt intelektuālā īpašuma aizsardzības normas, lai sekmīgāk cīnītos pret literāro pirātismu.

 

Tiek prasīta arī pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana, ar kuru tiek apliktas internetā pārdotās grāmatas un kas šobrīd ir 21%.

 

Izdevēji vēlas mainīt arī Spānijas reģionu politiku, lai nodrošinātu labāku grāmatu izplatību un plašāku piedāvājumu.

 

Madrides izdevniecības “Siruela” pārstāve Ofēlija Grande atzīst, ka uzņēmums ķēries pie “komerciālu romānu” drukāšanas, atsakoties no ierastās prestižāko literāro darbu izdošanas.

 

Neskatoties uz to, šī gada pirmajā pusē tirdzniecības apjoms sarucis par desmit procentiem salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn.

 

Lai gan zināmu atspaidu sniegusi ielaušanās Latīņamerikas tirgū, ar to nepietiek, piebilst Grande.

 

“Daudzi grāmatveikali Spānijā, galvenokārt neatkarīgie, ir slēgti, taču neatkarīgie [veikali] tādām neatkarīgām literatūras izdevniecībām kā mēs ir vissvarīgākie,” norāda “Siruela” pārstāve.

 

Tikmēr portugāļu izdevniecības “Grupo Betrand Circulo” vadītājs Paulu Oliveira atzīst, ka viņa uzņēmums samazinājis gadā izdoto nosaukumu skaitu, iespējams, trīskārt, taču cenšas laist klajā labāko no pieejamā.

 

Viņš piebilst, ka, izsverot, vai šogad apmeklēt Frankfurti, izdevniecība tomēr nākusi pie secinājuma, ka liekie tēriņi esot tā vērti.

 

“Portugāļu uzņēmumi, kas mēģina veidot nākotni, ir šeit,” uzsver Oliveira. “Mēs piedzīvojam krīzi, tā ir problēma, taču mēs lūkojamies nākotnē, veidojam nākotni.”

 

Tajā pašā laikā gadatirgus rīkotāju preses pārstāve Katja Bēne atzīst, ka bijusi patīkami pārsteigta par dalībnieku lielo skaitu.

 

Viņa gan piebilst, ka tas varētu būt “krīzes simptoms”, jo izdevēji izjūt nepieciešamību uzturēt sakarus ar saviem biznesa partneriem.

 

Lai gan šī gada Frankfurtes grāmatu meses goda viesis ir Jaunzēlande, galvenā vērība tajā būs pievērsta bērnu literatūrai, kura parasti bijusi atstāta zināmā novārtā, taču tagad, šķiet, kļuvusi par izdevējdarbības galveno dzinējspēku.

 

“Bērnu grāmatām klājas ļoti labi visā pasaulē,” preses konferencē norādīja starptautiskā mācību un bērnu literatūras izdevēja un izplatītāja “Scholastic” prezidents Ričards Robinsons. “Pēdējos 12 mēnešos bērnu izdevumi bijuši galvenā vispārējās izdevniecību tirdzniecības kategorija, kas piesaistījusi ģimenes, lasītājus grāmatveikaliem.”

 

Starp meses dalībniekiem ir aptuveni 1500 izdevēji, kas orientējas tikai uz bērnu un jauniešu tirgu, stāsta gadatirgus direktors Jirgens Boss, raksturojot šo sektoru kā nozares “prototipu”.

 

Viņš norāda, ka līdztekus viedtelefonu aplikācijām, planšetdatoriem un interaktīvajām spēlēm, atspoguļojot šodienas sabiedrību, mainās arī bērnu grāmatu stils un saturs.

 

“Bērnu izdevumi, vienmēr svarīga, taču zināmā mērā nepietiekami atzīta grāmatniecības nozares daļa, domājams, varētu kļūt par līderi, sagatavojot ceļu jaunām lasīšanas formām, jo, kā mēs visi zinām, vērojot mazuļus ar “iPad’iem”, bērni intuitīvi ir digitāli lasītāji,” uzskata Robinsons.

 

Tomēr viņš paredz, ka drukātās grāmatas izdzīvošot un joprojām būšot “galvenā bērnu literatūra”, jo daudzas ģimenes un pat skolas nevarēs atļauties e-grāmatu lasītājus.

 

Lai gan pēdējo gadu laikā Frankfurtes mesē e-grāmatas bija visiem uz mēles, to pārdošanas apjoms Vācijā joprojām nepārsniedz divus procentus no kopējā tirgus, lai gan, piemēram, ASV tas jau sasniedzis 20%, norāda Vācijas grāmattirgotāju un izdevēju asociācijas prezidents Gotfrīds Honefelders.