Saskaņā ar Bibliotēku likumu privātās bibliotēkas dibina, reorganizē un likvidē fiziskās vai privāto tiesību juridiskās personas. Privāta bibliotēka ir privāto tiesību juridiskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas bibliotēkas krājums. Privātās bibliotēkas juridisko statusu nosaka tās dibinātājs.
Bibliotēkas reģistrāciju nodrošina tās dibinātājs. Iesniegumu par bibliotēkas reģistrāciju LR Kultūras ministrijai iesniedz dibinātāja pilnvarota persona un tajā iekļaujamas šādas ziņas:
  1. bibliotēkas nosaukums, tās juridiskā adrese;
  2. bibliotēkas dibinātājs, tās juridiskais statuss;
  3. bibliotēkas dibināšanas dokumenta kopija;
  4. bibliotēkas krājuma apjoms;
  5. bibliotēkas darbinieku skaits;
  6. bibliotēkas telpu platība, tehniskais aprīkojums;
  7. bibliotēkas finansēšanas avoti un kārtība.
Iesniegumam par bibliotēkas reģistrāciju pievienojams bibliotēkas dibinātāja apstiprināts bibliotēkas darbības nolikums (statūti).
Savukārt Bibliotēku likuma 1. pantā ir noteikts bibliotēkas jēdziens: bibliotēka — izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic [Bibliotēku] likumā noteiktās funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Bibliotēkas funkcijas ir noteiktas Bibliotēku likuma 3. pantā:
  1. pasaules kultūras mantojuma — iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu — uzkrāšana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana;
  2. bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšana un bibliotēkas pakalpojumu sniegšana.
Veidojot digitālo bibliotēku un veicot izdevumu reproducēšanu elektroniskā veidā, pilnā mērā jāievēro Autortiesību likumā noteiktā kārtība.
Atbilstoši Autortiesību likumā noteiktajam, neizraisot pretrunu ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežojot autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.
Tikai valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam bez autora atļaujas ir atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar Autortiesību likuma 23. panta pirmo daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus iekšējos tīklus. Šis noteikums attiecas arī uz Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 36. panta pirmo daļu autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Šī likuma 36. panta otrajā daļā noteikts: Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas "Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību" 5. panta ceturto daļu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.
Savukārt, saskaņā ar Autortiesību likuma 37. panta ceturto daļu – Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940. gada jūnija līdz 1990. gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.
 
Papildinformācijai ir iespējams saņemt konsultācijas:
  • Par bibliotēku reģistrāciju – LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļā, e-pasts: linda.langenfelde@km.gov.lv, tālr.: 67330223.
     
  • Par autortiesībām – LR Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļā, e-pasts: guntis.jekabsons@km.gov.lv, tālr.: 67330220, 67330219.
     
  • Par Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas "Letonika" darbības principiem – Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmas "Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka Letonica" birojā, e-pasts: inga.grinfelde@lnb.lv, tālr.: 67439943.