Heinrihs (Indriķis) Alunāns – celmlauzis latviešu grāmatniecībā
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) gādību visā valstī jau trešo gadu tiek atzīmēta latviešu grāmatas piecsimtgade, kas apritēs 2025. gadā. Šīgada vienojošā tēma ir “Tekstu izplatība senāk un tagad”, kas galvenokārt veltīta grāmatu izdevējiem. Šajā kontekstā svarīgi akcentēt grāmatas nozīmi latviešu kultūras saglabāšanā un attīstībā un iezīmēt Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku ieguldījumu vēsturiskajos attīstības procesos. LNB Attīstības departamenta un Speciālo krājumu departamenta speciālisti sadarbībā ar Komunikāciju departamenta dizaineriem kopš 2023. gada sākuma ir veikuši grāmatniecības resursu izpēti. Gada nogalē darbs vainagosies ar izstādi “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”, kas tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu un drīzumā būs apskatāma LNB astotajā – bibliotekāru stāvā. Turpinām izstādei veltītu rakstu sēriju.
Heinrihs (Indriķis) Alunāns ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tautības grāmatizdevējiem. Nodarbojies arī ar tulkošanu un publicistiku, uzturējis maksas bibliotēku, bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Heinrihs Alunāns piedzima 1835. gada 6. (18.) augustā, Jaunkalsnavā, muižas nomnieka Andrieva Alunāna un Edes (Hedvigas) ģimenē kā jaunākais no septiņiem bērniem un kristībās saņēma vārdu Heinrihs Remperts Hanss Alunāns. Latvijas kultūras vēsturē Alunānu dzimta ir plaši pazīstama. Tās pazīstamākie pārstāvji ir dzejnieks un valodnieks Juris Alunāns, latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, komponists, diriģents un skolotājs Nikolajs Alunāns, teātra kritiķe Luīze Skujeniece un grāmatizdevējs Heinrihs Alunāns.
Alunāna tēva dzimtās mājas mantoja viņa vecākais brālis, bet Alunāna vecāki pārcēlās uz Jelgavu un tur sākās Heinriha skolas gaitas – sākumā apriņķa skolā, vēlāk reālskolā un ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas Alunāns studēja filoloģiju Maskavā (1858–1859), zemkopību Tērbatā (1859–1861) un dabaszinātnes Pēterburgā (1864), taču līdzekļu trūkuma dēļ studijas nepabeidza: tēvs jau bija miris, un vecākajam brālim nebija viegli uzturēt savu saimniecību un vienlaikus skolot jaunākos brāļus. Studiju laikā Pēterburgā Alunāns aktīvi darbojās jaunlatviešu pulciņā. Ir ziņas par 1857. gadā Pēterburgas cenzoram iesniegtu Alunāna sacerējumu “Viens stāsts un trīs vērā liekami notikumi no pasaules stāstiem”, taču izdošanas atļauju tas gan nesaņēma. Bijusi doma dibināt Latviešu valodas un literatūras biedrību, kura nodarbotos ar grāmatu izdošanu, kā arī idejas izdot enciklopēdiju un kalendāru, tomēr šīs ieceres neīstenojās. Alunānam nācās pamest studijas un uzsākt darbu Krievijā. Tur viņš strādāja par muižu pārvaldnieku un Novgorodas guberņā par Krišjāņa Valdemāra palīgu zemes iemērīšanā latviešu izceļotājiem, kā arī bija “Pēterburgas Avīžu” līdzstrādnieks. Atgriezies Latvijā, Alunāns strādāja par pagasta rakstvedi Bramberģē (mūsdienās Glūda), publicēja presē polemiskus rakstus un sarakstīja dažādus literārus tēlojumus, to starpā stāstu “Kāršu spēlēšanas augļi” (1859) un apceri “Kurzemes ļaudis un vidi” (pēc A. Heikinga, 1867).
Nopietnu izdevējdarbību Alunāns uzsāka 1867. gada martā, izdodams sava brāļa Jura Alunāna rakstu apkopojumu “Tautas saimniecība” un tādējādi kļūdams par vienu no pirmajiem latviešu izdevējiem. Tiek lēsts, ka kopskaitā Heinrihs Alunāns apgādājis apmēram 280 grāmatu – gan triviālliteratūru, gan vērtīgus literārus un ziniskus darbus. 1873. gadā Alunāns Jelgavā atvēra grāmatveikalu un maksas bibliotēku, kurā bijušas atrodamas gandrīz visas latviešu valodā izdotās grāmatas, vēlāk Jelgavā un Bauskā iekārtoja veikala filiāles un iegādājās spiestuvi. Šajā laikā Alunāna materiālie apstākļi nebūt nebija spoži un uzņēmumā viņš ieguldīja visus savus līdzekļus, taupības nolūkos grāmatu ražošanā izmantodams lētu, zemas kvalitātes papīru un blīvu burtu salikumu, toties dāsni pievienodams krāsainus attēlus, tā cerot piesaistīt pircējus. To pašu apsvērumu dēļ arī daudz izdevis lubu literatūru.
Starp nozīmīgākajiem izdevumiem minams pirmais latviešu romāns – brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (1879), Matīsa Kaudzītes veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (1880), A. Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas pasaku” 1., 2., 3. daļa (1891), “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtnīca (1897–1898), enciklopēdiskā rakstu krājuma “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidiens (1889–1891). Alunāna apgādā iznākuši aptuveni 50 lugu izdevumi (daudzu lugu autors bija viņa brāļadēls Ādolfs Alunāns), prozas tulkojumi, tostarp Valtera Skota, Čārlza Dikensa un Bjerna Bjernsona darbi, bērnu un jaunatnes literatūra, mācību grāmatas, vārdnīcas, Kārļa Mīlenbaha darbi “Par valodas dabu un sākumu” un “Daži jautājumi par latviešu valodu”, “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3. līdz 6. laidiens.
Alunāns aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā Rīgas Latviešu biedrībā un Jelgavas Latviešu biedrībā, kā arī turpināja polemizēt presē par aktuālām problēmām, pārsvarā jautājumos, kas skāra dabaszinātnes, tautsaimniecību, ģeogrāfiju un valodniecību, popularizēja arī latviešu folkloras vākšanu. Krievu presē Alunāns publicēja vairākus rakstus par neciešamajiem zemnieku apstākļiem Baltijā. Alunāna rakstu valoda bija asa, viņš aicināja krāt zināšanas un attīstīt domāšanu, aktīvi vērsās pret uzskatu, ka latviešu tautai trūkstot kultūras un neesot nākotnes, tāpēc vajagot pieslieties kādai citai, lielākai kultūrai. Raksturīga epizode: 1861. gadā Alunāns iesaistījās polemikā ar mācītāju Šulcu, kurš kādā no saviem rakstiem aprakstījis Vācijas ceļojumu un tajās sastaptos cilvēkus, kuri neko neesot zinājuši par Vidzemi vai Kurzemi un smējušies par latviešu valodas skanējumu. Pēc Alunāna atbildes raksta, kurā tika norādīts, ka tieši vācieši vainojami pie esošās situācijas, vācu aprindās izraisījās nemiers un “Mājas Viesa” redaktors bija spiests paziņot, ka turpmāk šādus rakstus vairs nepublicēs.
Alunāns nomira 1904. gada 27. decembrī. Pēc viņa nāves uzņēmumu – spiestuvi, apgādu un abus grāmatu veikalus Jelgavā Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadīja atraitne Elizabete Alunāne (dzimusi Jačuns (Jačūne); 1855–1944). Uzņēmums pastāvēja līdz viņas nāvei 1944. gadā, (izņemot padomju okupācijas laiku 1940–1941), nosaukumā saglabādams Heinriha Alunāna vārdu.
Izstādei izvēlētas sešas izcilas personības, katra no kurām pārstāv vienu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (šoreiz apzināti atstājot malā galvaspilsētu) – ģeogrāfiskās viņu darbības vietas būs atrodamas stilizētā Latvijas kartes kontūrā:
- Pierīga, Pārdaugava – Vilis Altbergs (1847–1920), grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs Rīgas Latviešu biedrības u.c. organizāciju biedrs;
- Latgale – Andrivs Jūrdžs (arī Jurdžys, Jurdžs, 1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks;
- Zemgale – Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904), publicists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības profesionālais grāmatizdevējs, grāmattirgotājs, sabiedriskais darbinieks;
- Kurzeme – Klāvs Ukstiņš (1832–1904), pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks;
- Vidzeme – Jānis Ozols (1859–1906), grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un nacionālās literatūras veicinātājs;
- Sēlija – Frīdrihs Vilhelms Vāgners (Wagner, 1786–1854), Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs, publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs, latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Turpmākajās nedēļas līdz izstādes atklāšanai Bibliotēku portālā pastāstīsim par katru no tiem.
Izstādes atklāšana notiks starptautiskās zinātniskās konferences “Izdevējdarbība un nācija” pasākumu kopas ietvaros. Plānots, ka vēlāk izstāde pārtaps par ceļojošo un tiks piedāvāta izvietošanai ar aplūkoto personību darbību saistītajos, kā arī citos mūsu valsts reģionos.
Rakstu sagatavoja:
Elita Vīksna
LNB Bibliotēku attīstības centrs
Nozaru informācijas eksperte
elita.viksna@lnb.lv