Andrivs Jūrdžs – grāmatu rakstītājs drukas brīvības aizlieguma laikos Latgalē
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) gādību visā valstī jau trešo gadu tiek atzīmēta latviešu grāmatas piecsimtgade, kas apritēs 2025. gadā. Šīgada vienojošā tēma ir “Tekstu izplatība senāk un tagad”, kas galvenokārt veltīta grāmatu izdevējiem. Šajā kontekstā svarīgi akcentēt grāmatas nozīmi latviešu kultūras saglabāšanā un attīstībā un iezīmēt Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku ieguldījumu vēsturiskajos attīstības procesos. LNB Attīstības departamenta un Speciālo krājumu departamenta speciālisti sadarbībā ar Komunikāciju departamenta dizaineriem kopš 2023. gada sākuma ir veikuši grāmatniecības resursu izpēti. Gada nogalē darbs vainagosies ar izstādi “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”, kas tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu un drīzumā būs apskatāma LNB astotajā – bibliotekāru stāvā. Turpinām izstādei veltītu rakstu sēriju.
19. gadsimta otrajā pusē, kamēr Kurzemes un Vidzemes latvieši arvien enerģiskāk iesaistījās grāmatu izdošanā, iespiešanā, tirdzniecībā, Latgales latviešiem vajadzēja cīnīties par savas rakstu valodas saglabāšanu. Pēc poļu sacelšanās 1863.–1864. gadā, Latgalē, tāpat kā Lietuvā un Polijā, tika aizliegta grāmatu iespiešana latīņu burtiem, šādas grāmatas nedrīkstēja arī izplatīt. Šis aizliegums, kas oficiāli stājās spēkā 1865. gadā, aizkavēja normālu Latgales grāmatniecības attīstību uz vairākiem gadu desmitiem.
Latgali, kas tolaik atradās Vitebskas guberņas sastāvā, mēģināja rusificēt, izdodot un izplatot grāmatas Latgales latviešiem kirilicā, ieviešot krievu valodu katoļu baznīcā un aizliedzot latgaliešu valodas lietošanu skolās, pat skolēnu savstarpējās sarunās. Katoļu priesteru iedvesmoti, latgaliešu zemnieki rusifikācijai nepadevās un turpināja izmantot agrāk izdotus iespieddarbus (ārzemēs iespiestie un kontrabandas ceļā ievestie iespiedumi viņiem nebija pa kabatai). Latīņu rakstības aizliegumam ieilgstot (līdz 1904. gadam), vairs nepietika ar nodilušo eksemplāru pielabošanu, ar roku nācās pārrakstīt un iesiet veselus sējumus, tādēļ gan to saturā, gan iesējumā ieviesās oriģinālelementi. Nav precīzi nosakāms, cik daudz latgaliešu iesaistījās grāmatu pārrakstīšanā ne tikai savām, bet arī apkārtnes ļaužu vajadzībām. Apzinātas vismaz 15 personas, taču viņu vidū plašākais, daudzveidīgākais, oriģināliem tekstiem bagātākais rokrakstu krājums ir Nautrēnu jeb Zaļmuižas pagasta zemnieka Andriva Jūrdža (latgaliešu valodā Andryvs Jūrdžs, 1845–1925) radīts.
Tāpat kā daudzi citi Latgales zemnieki, Andrivs Jūrdžs skolu nebija apmeklējis. Pirmās lasīšanas iemaņas viņš ieguva mājās mātes vadībā, tālāk izglītojās pats, iemācīdamies ne tikai latgaliešu valodu, bet arī latviešu valodu, krievu un poļu valodas. Apzināti vairāki desmiti viņa sarakstītu sējumu, no kuriem daļa sadega ugunsgrēkā 1925. gadā. Atlikušie Andriva Jūrdža rokraksti, daļa personiskās bibliotēkas un dokumentu meklējami galvenokārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, vairāki darbi glabājas arī citās atmiņas institūcijās.
Andrivs Jūrdžs bija sava laikmeta Latgales zemniecībā neierasti daudzpusīga personība, jo spēja iekopt, uzturēt un pat paplašināt savu saimniecību, nodarboties ar amatniecību un vienlaikus – visa mūža garumā saglabāt interesi par tautas kultūru, literatūru, mūziku, cenšoties grāmatās apgūtās gudrības izplatīt tuvākā apkārtnē. Patstāvīgu saimniekošanu Andrivs Jūrdžs bija uzsācis jau 1862. gadā, 17 gadu vecumā, kad saņēma 15 hektārus vecāku zemes īpašuma. Viņa saimniecība bija diezgan plaša un rūpīgi iekopta: dzīvojamā māja, kūtis, klēts, rija, šķūnis, pirts un vairāki dārzi. Celiņi un takas bijušas bruģētas akmeņiem. Andrivs Jūrdžs pats darināja mājas mēbeles, pina grozus, izgatavoja sētuves un sietus, arī pārdošanai. Andrivs Jūrdžs prata spēlēt kokli, zināja daudz dziesmu un bija labas balss īpašnieks, tādēļ bieži bija gaidīts viesis saviesīgos pasākumos.
“Dīnu zemnīks, nakti rakstnīks” – tā par Andrivu Jūrdžu teikuši tuvinieki, jo lasīšanai, rakstīšanai viņš varēja veltīt tikai vēlas vakarstundas un svētdienas, kad citi darbi bija apdarīti. Tā kā Andrivs Jūrdžs izgatavoja grāmatas ne tikai savas ģimenes locekļiem, bet arī citiem apkaimes zemniekiem pēc pasūtījuma, viņa darbi līdz ar citiem rokraksta pārrakstītāju darbiem cirkulēja plašākā sabiedrībā, nodrošinot latgaliešu rakstu valodas un kultūras saglabāšanu.
Andrivs Jūrdžs pārrakstīja galvenokārt katoļu kanoniskos dziesmu un lūgšanu tekstus, taču savos sējumos iekļāva arī tautas dziesmas, pašsacerētus vai aizgūtus, lokalizētus dzejoļus un cita veida informāciju no krievu, poļu, Vidzemes un Kurzemes latviešu darbiem, kā arī vācbaltiešu literāta, vēsturnieka Gustava Manteifeļa (Manteuffel, 1832–1916) izdotā kalendāra “Inflantuziemies łajkagromota aba kalenders” (Rīgā, 1861–1871). Iekļaujot grāmatās arī Vidzemes un Kurzemes latviešu darbu fragmentus, Andrivs Jūrdžs stiprināja latgaliešu lasītāju saikni ar latviešu kultūru, kas bija veidojusies ārpus Vitebskas guberņas robežām.
Vienīgā iespiestā Andriva Jūrdža grāmata “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu” (Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība) – iznāca 95 gadus pēc latīņu rakstības aizlieguma atcelšanas – 1999. gadā. Kaut arī oriģinālsējums bija veidots jau pēc latīņu drukas aizlieguma atcelšanas (datēts ar 1916. gadu), tas ieturēts aizlieguma laika anahroniskās rokraksta grāmatniecības tradīcijās: no dažādiem avotiem kompilēta, arī oriģinālu informāciju ietveroša savveidīga enciklopēdija, kurā bija gan kalendārijs ar svētku dienām, gan baznīcas dziesmas, gan laika pareģojumi, gan anekdotes (smieklu stāstiņi), gan aforismi, tautasdziesmas un mīklas.
Andriva Jūrdža izcilā personība, viņa radošais devums saistījis Latgales kultūrvēstures pētnieku uzmanību. Izmantojot galvenokārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabāto Andriva Jūrdža personālfondu, izcilā latviešu grāmatzinātnieka Alekseja Apīņa (1926–2004) vadībā izpētīta grāmatu rakstītāja dzīve un ieguldījums kultūrā, sastādīta viņa rokrakstu bibliogrāfija. Pētījums publicēts grāmatā “Rakstītājs no Nautrēniem” (Rīga: Liesma, 1989).
Par Andriva Jūrdža mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu arvien rūpējusies arī viņa dzimta, sevišķi mazdēls – skolotājs, dzejnieks, grāmatizdevējs Jānis Cibuļskis (arī Juoņs, Jōņs Cybuļskis, 1911–1997). Ar viņa gādību Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nonāca vērtīgais Andriva Jūrdža dokumentārais mantojums. 2020. gadā iznāca Cibuļska grāmata “Andryvs Jūrdžs” (Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba).
Izstādei izvēlētas sešas izcilas personības, katra no kurām pārstāv vienu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (šoreiz apzināti atstājot malā galvaspilsētu) – ģeogrāfiskās viņu darbības vietas būs atrodamas stilizētā Latvijas kartes kontūrā:
- Pierīga, Pārdaugava – Vilis Altbergs (1847–1920), grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs Rīgas Latviešu biedrības u.c. organizāciju biedrs;
- Latgale – Andrivs Jūrdžs (arī Jurdžys, Jurdžs, 1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks;
- Zemgale – Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904), publicists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības profesionālais grāmatizdevējs, grāmattirgotājs, sabiedriskais darbinieks;
- Kurzeme – Klāvs Ukstiņš (1832–1904), pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks;
- Vidzeme – Jānis Ozols (1859–1906), grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un nacionālās literatūras veicinātājs;
- Sēlija – Frīdrihs Vilhelms Vāgners (Wagner, 1786–1854), Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs, publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs, latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Turpmākajās nedēļas līdz izstādes atklāšanai Bibliotēku portālā pastāstīsim par katru no tiem.
Izstādes atklāšana notiks starptautiskās zinātniskās konferences “Izdevējdarbība un nācija” pasākumu kopas ietvaros. Plānots, ka vēlāk izstāde pārtaps par ceļojošo un tiks piedāvāta izvietošanai ar aplūkoto personību darbību saistītajos, kā arī citos mūsu valsts reģionos.
Rakstu sagatavoja:
Jana Dreimane
Vadošā pētniece
Pētniecības un interpretācijas centrs
Speciālo krājumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
jana.dreimane@lnb.lv