Sešpadsmitajā gadsimtā Eiropas materiālās un garīgās kultūras attīstību lielā mērā bagātināja itāļu renesanses humānisms, kurš saturēja ievērojamu daļu antropocentriskā pasaules redzējuma. 

Grāmatu iespiešanas sākums, izglītotās sabiedrības daļas pieaugums, lielie ģeogrāfiskie, kā arī zinātnes un tehnikas atklājumi atsvabināja indivīdu no viduslaiku sholastiskās pasaules uztveres un hierarhiskā domāšanas veida, kuru bija diktējusi baznīca. Gan katrs indivīds atsevišķi, gan sabiedrība kopumā ieguva drosmi savu laicīgo dzīvi uzskatīt par vērtību un saskaņā ar šādu filosofiju pārveidoja arī apkārtējo lietu pasauli. Tēlotājā mākslā attīstījās laicīga tematika. Viduslaiku mākslas valodai raksturīgā teocentriskā atspoguļojuma veida vietā ienāca jauns skatījums, kurš pirmajā vietā izvirzīja cilvēka un sabiedrības attiecību rosinātus žanrus, sižetus un formas.

O.Spārītis:“Reformācija gan pirms 500 gadiem, gan šodien nozīmē nepārtrauktu garīgu aktivitāti. Lai tā turpinām arvien!”.
Par nozīmīgiem ieguldījumiem Latvijas un Eiropas kultūras sakaru un kultūras mantojuma saglabāšanas izpētē akadēmiķis O. Spārītis saņēmis nozīmīgus Latvijas un ārzemju apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka krustu, Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeni, M.C.A. Boeckler-Stiftung „Mare Balticum“ (Vācija) medaļu, Itālijas ordeņa “Al Merito Republica Italiana” komandiera krustu, Orānijas – Nasavas ordeņa (Holande) bruņinieka krustu, Leopolda II ordeņa (Beļģija) virsnieka krustu, Baltās Rozes ordeņa (Somija) bruņinieka krustu u. c. apbalvojumus.
Ieeja bez maksas, aicināti visi interesenti.