2024. gada 12. decembrī plkst. 15.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis”, Malkas ielā 4, notiks stāstu vakars “Ģimene un bibliotēka – lasīšanas tradīcijas pamatakmens”, kurā jaunieši no Liepājas skolām stāstīs par ģimenei nozīmīgām grāmatām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
24.augsutā Ogres Centrālā bibliotēka svinēja savu 90.jubileju. Bibliotēkas kolektīvu lielajos svētkos sveica Ogres novada dome, pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, SIA “Tieto Latvia”, kolēģi no citu Latvijas reģionu bibliotēkām un Ogres novada bibliotekāri, kā arī Ogres Centrālās bibliotēkas draugi, atbalstītāji un bijušie darbinieki.
Ogres Centrālā bibliotēka ir dibināta 1928.gadā, kad arī apdzīvota vieta Ogre ieguva pilsētas statusu. Bibliotēku izveidoja skolotājs Teodors Spuriņš no Kultūras fonda domes dāvinājumā saņemtajiem 1500 izdevumiem. Laika gaitā bibliotēkai ir pievienotas dažādu biedrību un citas bibliotēkas. Arī mainīta bibliotēkas atrašanās vieta.
Kopš 1992.gada bibliotēka ir ieguvusi nosaukumu Ogres Centrālā bibliotēka.
Īpašs bija 1995.gads, kad Ogres Centrālā bibliotēka savā īpašumā ieguva norvēģu kolēģu dāvināto mobilo bibliotēku – bibliobusu. Kopš tā brīža Ogres Centrālā bibliotēka savus pakalpojumus var sniegt arī attālāk dzīvojošajiem Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novada iedzīvotājiem.
Pavisam īpaša diena bija 2001.gada 8.oktobris, kad Ogres Centrālā bibliotēka durvis vēra saviem lietotājiem ēkā, kur bibliotēka tagad atrodas − Brīvības ielā 35.
Kā Ogres Centrālās bibliotēkas svinīgajā jubilejas pasākumā teica bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne – atzīmējot bibliotēkas 90 gadu jubileju, esam vēl nozīmīgāka notikuma priekšā, jo šobrīd aktīvi tiek runāts par jaunu bibliotēkas ēku un tiek strādāts pie bibliotēkas tehniskā projekta.
Ogres Centrālās bibliotēkas svinībās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes students Rūdis Rubenis viesiem prezentēja jaunās ēkas tehnisko projektu. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis svinīgajā uzrunā, sveicot bibliotēkas kolektīvu, atzina, ka ir jādomā gaišas domas un jātur īkšķus, lai projektu apstiprinātu, jo Ogre ir pelnījusi jaunu bibliotēku. Viņam arī pievienojās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.
LR Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš sveica Ogres Centrālās bibliotēkas direktori Jautrīti Mežjāni un kolektīvu svētkos un norādīja, ka 90 gadi bibliotēkai ir tikai sākums. Savukārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, novēlot visas iespējamās veiksmes un dāvinot simbolisko naudas koku, atzina, ka Ogres Centrālā bibliotēka ar savu vadību un kolektīvu ir zinoša, kompetenta un ar labām tradīcijām. SIA “Tieto Latvia” konsultante Sarmīte Pogule novēlēja bibliotēkas kolektīvam būt tik pat ziedošam un dzirkstošam arī turpmāk, augstu novērtēja līdzšinējo izdošanos, vēlēja ar cerībām skatīties nākotnē un veiksmi turpmākajā sadarbībā.
Daudz labus un atzinīgus novērtējumus, kā arī laba vēlējumus ar veiksmi un izdošanos nākotnē teica kolēģi no Rīgas Centrālās bibliotēkas, Jēkabpils Galvenās bibliotēkas, Tukuma bibliotēkas, Madonas bibliotēkas un citām reģionu bibliotēkām, kā arī Ogres un tuvāko kaimiņu novadu bibliotekāri. Ogres Centrālās bibliotēkas kolektīvu svētkos sveikt bija ieradušies arī bijušie kolēģi. Maruta Jēkabsone, kura bija bibliotēkas direktore no 1996. līdz 2016.gadam, apsveikuma uzrunā atzina, ka, lai arī jau kādu laiku nevada bibliotēku, nepārtraukti dzīvo līdzi notikumiem un aktivitātēm bibliotēkā, izmantojot visus iespējamos informācijas kanālus. Viņa arī novēlēja veiksmi un izdošanos turpmāk.
Ogres Centrālās bibliotēkas jubilejas pasākumu vadīja bibliotēkas draugs un atbalstītājs Normunds Pīlips. Svinības muzikāli papildināja ogrēnietis saksofonists Ziedonis Vilde.
